Ar mērķi īstenot vienotu kapitāla tirgu visā ES un veicināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošināt ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, Eiropas Komisija (EK) ir ilgstoši strādājusi pie kapitāla tirgu savienības (KTS) idejas attīstības. Tomēr aktīvāku darbu šajā virzienā EK uzsāka tieši 2015. gadā, izstrādājot pirmo KTS rīcības plānu, kurš lielā mērā ir jau izpildīts. 2020. gada 24. septembrī, ņemot vērā Covid-19 negatīvo ietekmi uz KTS, EK izsludināja otro rīcības plānu.

Jauns gads – jauns sākums! Kā ierasts, šajā rakstā apkopota informācija par normatīvo bāzi un tās izmaiņām, kas jāņem vērā 2023. gadā, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), solidaritātes nodokli (SN) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no darbinieka algas.

Pārrobežu darījumu transfertcenu vērtēšanā nodokļu maksātāji plaši izmanto pasaulē atzītas analīzes metodes, ar kuru palīdzību tiek pamatota cenu atbilstība tirgus vērtībām. Visprecīzākās metodes izvēle ir atkarīga no darījuma ekonomiskās būtības un ticamas informācijas pieejamības. Nereti tieši ierobežotā piekļuve salīdzināmu datu kopai kļūst par nepārvaramu šķērsli konkrētas metodes piemērošanā. Šajā rakstā – par datu izmantošanas problemātiku, starptautisko praksi un iespējamiem risinājumiem salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes (SNCM) izmantošanas gadījumā.

Pēdējos desmit gados regulējuma prasības pārvaldības un nefinanšu jomā ir būtiski augušas. Vienlaikus arī dažādas uzņēmuma ietekmes puses (akcionāri, darbinieki, klienti u.c.) pieprasa no uzņēmuma uzticamu, kvalitatīvu un standartizētu informāciju gan par uzņēmuma pārvaldības praksi, gan sniegumu nefinanšu jomā. Abi šie faktori ietekmē uzņēmumus arī Latvijā.

Šā gada 13. decembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus spēkā esošajos MK 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656, nosakot jaunu minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību. Grozījumi stāsies spēkā no 2023. gada 1. janvāra.

Strauji tuvojas gada beigas, tātad arī gada pārskata sagatavošanas laiks. Kā zināms, iepriekšējos divus gadus pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par trim mēnešiem, kas deva ilgāku laiku sagatavot gada pārskatus. Balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, šogad gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarinājums nav plānots. Šajā rakstā – atgādinājums par to, kam jāpievērš uzmanība, sagatavojot gada pārskatu, t.sk. vai ir nepieciešama gada pārskata revīzija (pārbaude) vai ierobežotā pārbaude.

Iepriekš jau esam informējuši MindLink.lv abonentus par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), kas tika pieņemti šā gada maijā. Šajā rakstā aplūkosim sīkāk gan grozījumus, gan to ietekmi uz nodokļu maksātājiem.

Mūsdienās ļoti populāras ir dažādas programmas ar mērķi palielināt uzņēmuma apgrozījumu, ceļot programmas darbinieku ražīgumu, veicinot pircēju lojalitāti u.c. Pārrobežu programmas tiek realizētas arī Latvijā, un to nodokļu jautājumi ir ļoti aktuāli, kā arī sarežģīti. Šajā rakstā – par darbinieku motivācijas programmu saistībā ar neseno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu jautājumā par PVN.

Šā gada 10. novembrī saskaņošanai ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju tika nosūtīts projekts grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (VSA). Šajā rakstā – par ierosinātajām izmaiņām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) šā gada novembrī publicēja savstarpējās saskaņošanas procedūras (SSP) 2021. gada statistiku. Tā aptver 127 jurisdikcijas un praktiski visas SSP lietas pasaulē. Šajā rakstā aplūkosim globālās SSP tendences 2021. gadā, pētīsim statistiku Latvijā un analizēsim, kā Latvijas pagājušā gada statistika atbilst globālajām tendencēm.

Šā gada 8. oktobrī stājās spēkā Eiropas Padomes Regula par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (turpmāk – “Regula”). Tās mērķis ir noteikt pasākumu kopumu, kas veicinātu dalībvalstu energoapgādi un mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz patērētājiem un dalībvalstu ekonomiku. Kopumā Regula nosaka dalībvalstīm pienākumu ieviest vairākas pasākumu grupas, par kurām detalizētāk – šajā rakstā.
 

Šā gada 14. novembrī stājās spēkā grozījumi, kas paredz izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN). Šis ir mūsu raksta “2022. gada nogalē steidz pieņemt IIN likuma grozījumus” turpinājums, lai par tiem informētu MindLink.lv abonentus. Izmaiņas IIN likumā ietekmē arī citu likumu regulējumu, tāpēc šā gada 10. novembrī saskaņošanai ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju tika nosūtīti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 5. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti nerezidentiem veicamie maksājumi, no kuriem izmaksas brīdī jāietur UIN. Savukārt 2. panta otrajā daļā ir uzskaitītas personas, kuras UIN nemaksā. Praksē ir radies jautājums, vai UIN nemaksātājiem ir pienākums to ieturēt no maksājumiem nerezidentiem. Šajā rakstā atbildam uz jautājumu.

Atmetot skaļās frāzes par masveida atlūgumiem un sīvo cīņu par talantiem, aicinām palūkoties uz investīcijām darbiniekos no dažiem ļoti piezemētiem un racionāliem skatpunktiem. Atsaucoties uz vairākiem PwC veiktiem pētījumiem, iespējams, atradīsies kāds labs arguments budžeta plānošanas procesā par labu investīcijām uz darbiniekiem vērstās iniciatīvās.

Strādājot pie nefinanšu paziņojumu jeb ilgtspējas pārskatu izstrādes, dažādas vadlīnijas un standarti mudina uzņēmumus identificēt un uzrunāt savas dažādās ietekmes puses, lai ar tām sadarbotos nefinanšu paziņojumu izstrādes gaitā. Vēl svarīgāk ir veidot sadarbību tā, lai ņemtu vērā šo ietekmes pušu viedokļus un redzējumu, kad tiek noteikti uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības galvenie virzieni un sasniedzamie mērķi.

Praksē starptautiskas uzņēmumu grupas mēdz centralizēt funkcijas, piemēram, atbalsta funkcijas kādā no ekonomiski svarīgiem un izdevīgiem reģioniem. Īpaši interesanti gadījumi transfertcenu (TC) noteikšanas un vērtēšanas praksē ir saistīti ar grupas izplatītājiem (starpniekiem), kuri centralizēti veic saražoto preču iegādes no grupas ražotājiem un tās pārdod tālāk grupas vairumtirgotājiem. Šajā rakstā – par TC izaicinājumiem šādos ekonomiski saistītos vienas globālās piegādes ķēdes darījumos.

Uzņēmējiem joprojām ir jautājumi par sankciju noteiktajiem ierobežojumiem un to ietekmi uz turpmāko sadarbību ar esošajiem un jauniem klientiem. Kopš Krievijas šā gada 24. februārī veiktā iebrukuma Ukrainā ES ir noteikusi vairākas sankciju paketes. Šajā rakstā – par 6. oktobrī pieņemto astoto paketi.

Turpinām pagājušā nedēļā aizsākto tēmu.

Vairāki likuma “Par nodokļiem un nodevām” panti definē nodokļu maksātāja (NM) pienākumus. 15.² pants nosaka pienākumu NM sagatavot vietējo transfertcenu (TC) dokumentāciju 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām un atkarībā no apstākļu kopuma pārskata periodā iesniegt to VID:

1. situācija – 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām; vai
2. situācija – mēneša laikā pēc VID pieprasījuma saņemšanas.

Šis raksts domāts tieši jums, ja ir interese uzzināt par būtisku atvieglojumu 2. situācijā, proti, NM tiesībām pārskatīt sagatavoto vietējo TC dokumentāciju reizi trijos gados, ja tiek ievērots atsevišķs nosacījums, un ar vienu ikgadēju prasību, kas jāizpilda.

Šā gada 13. oktobrī tika pieņemti būtiski grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (AN), kas stāsies spēkā 2023. gada 13. februārī. Grozījumi galvenokārt veikti, lai pārņemtu Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīvu (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārīgo režīmu (pārstrādāta redakcija) (“jaunā direktīva”), kura aizstās Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārīgo režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/112/EEK (“vecā direktīva”). Papildu grozījumi veikti saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 13. janvārī pasludināto spriedumu Mono SIA lietā pret VID. Tiesa norādīja, ka nav pieļaujams, ka diplomātiskajam un konsulārajam dienestam iespēju izmantot atbrīvojumu no AN pakārto nosacījumam, ka atlīdzība par precēm veicama bezskaidras naudas norēķinu veidā. Šajā rakstā apkopoti svarīgākie AN likuma grozījumi.

Lai pareizi aprēķinātu apliekamo ienākumu gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām, jāizvērtē, vai šie izdevumi ir saistīti ar saimnieciskās darbības (SD) nodrošināšanu. Piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) praksē, pašnodarbinātajiem jāievēro ne tikai IIN likuma, bet arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma noteikumi, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt domstarpības ar VID. Šajā rakstā apskatīsim dažus pašnodarbināto izdevumus, kuru atskaitīšana var VID radīt jautājumus vai kuru iekļaušana SD izdevumos var būt apstrīdama.

Šā gada 31. oktobrī tika izsludināti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” (Nr. 1261/Lp13). Vecais valdības sasaukums vēl paspēja ieviest vairākas nozīmīgas likumvides izmaiņas. Šajā rakstā nedaudz tuvāk apskatīsim 11.¹³ panta izmaiņas īpašajos noteikumos, kas regulē ienākuma no ieguldījumu konta noteikšanu.

Vienā no iepriekšējiem rakstiem aplūkojām gadījumu, kad Latvijā reģistrēta filiāle izmaksāja peļņu Lietuvas uzņēmumam, un izvērtējām UIN sekas.  Šajā rakstā – par UIN sekām gadījumā, ja Latvijas uzņēmums saņem ienākumu (peļņu) no savas ārvalsts filiāles.

Priekšnodokļa atskaitīšana – it īpaši par kapitālprecēm – notiek, balstoties uz to plānoto izmantošanu ar PVN apliekamiem darījumiem. Nereti ieceres nerealizējas un aktuāls kļūst jautājums, vai nodokļa maksātājam rodas pienākums atmaksāt valsts budžetā iepriekš atskaitīto PVN. Tieši šo jautājumu risina Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2022. gada 6. oktobra spriedums lietā C-293/21. Šoreiz EST vērtējusi korekcijas nepieciešamību, ja nodokļa maksātājs iegādātās preces un pakalpojumus neizmantoja apliekamo darījumu nodrošināšanai, jo tā īpašnieks nolēma likvidēt sabiedrību. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.

Pirms kāda laika jau informējām MindLink.lv abonentus, ka VID arvien biežāk izmanto likumā noteiktās tiesības prasīt nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no uzņēmuma valdes locekļa gadījumā, ja no paša uzņēmuma nodokļu parādu piedzīt nav iespējams. Šajā rakstā – par veiksmīgu lietas atrisināšanu tiesā, atbrīvojot kāda būvniecības uzņēmuma bijušo vadītāju (mūsu klientu) no uzņēmuma nodokļu parāda gandrīz 150 000 EUR apmērā.

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas sekas, tika ieviesti dažādi nodokļu atvieglojumi, tostarp arī palielinātajiem procentu maksājumiem. Šajā rakstā – par UIN piemērošanu palielinātajiem procentu maksājumiem un par to, ko vēl var izdarīt šogad, lai nerastos UIN sekas 2023. gadā.

UIN likuma pārejas noteikumi paredz iespēju samazināt aprēķināto UIN summu no dividendēm par nodokļu zaudējumiem, kas bija izveidojušies līdz 2017. gada 31. decembrim, taču šis atvieglojums jāizmanto līdz 2022. gada beigām. Šajā rakstā – par niansēm, kas jāņem vērā, lai to izmantotu.

Kad attālinātā darba koncepts ir kļuvis par mūsu ikdienu, ne viens vien uzņēmums apsver iespējas pielāgot jaunajiem apstākļiem arī kolektīva motivēšanas un saliedēšanas pasākumus, organizējot tos tiešsaistē. Šajā rakstā apskatīsim VID viedokli par personāla ilgtspējas pasākumu organizēšanu viena departamenta/pārvaldes ietvaros, kā arī ēdināšanas izdevumu iekļaušanu personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos (“PIPI”), ja pasākums tiek organizēts attālināti.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) grozījumi, kas paredz nodokļu maksātāja (NM) pienākumu sagatavot un iesniegt VID noteiktas formas transfertcenu (TC) dokumentāciju stājās spēkā vēl 2018. gadā, tomēr līdz šim brīdim nebija novērota aktīva VID rīcība attiecībā uz dokumentācijas iesniegšanas prasību ievērošanas pārbaudi. Situācija strauji mainījās šā gada vasaras nogalē, kad vairāki Latvijas uzņēmumi saņēma VID uzturētajā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) informatīvu ziņojumu “Par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanu”. No šiem ziņojumiem izrietēja, ka VID pārbauda uzņēmumu pienākumu iesniegt 2020. gada TC dokumentāciju, mudina to izdarīt ziņojumā noteiktā termiņā vai sniegt skaidrojumu par iemeslu, kādēļ TC dokumentācija nebūtu jāiesniedz. Šajā rakstā atgādināsim par TC dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasībām un VID aktivitātēm šo prasību ievērošanas kontrolē, kā arī sniegsim ieteikumus, kā jūsu uzņēmumam rīkoties, saņemot ziņojumu.