Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Nemitīgas izmaiņas likumvidē rada papildu spriedzi gan uzņēmējiem, gan fiziskām personām. Lai gūtu pārliecību, ka neesat palaiduši garām svarīgas izmaiņas, un lai savlaicīgi paredzētu iespējamos riskus, vislabākais risinājums ir regulāri sekot līdzi izmaiņām un labi orientēties atbilstošajos resursos.
Likumā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājam (NM) ir pienākums sagatavot un iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. TC dokumentācijas pārbaude palīdz VID kontrolēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas pareizību, jo kontrolēto darījumu vērtības un tirgus cenas starpība, kas radusies darījumos ar saistītiem uzņēmumiem, jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē saskaņā ar UIN likumu. Ja NM nepilda pienākumu attiecībā uz TC dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu, tad papildus iespējai ierosināt auditu un vērtēt UIN aprēķina pamatotību VID ir tiesīgs ierosināt datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā un, konstatējot pārkāpumu, sodīt atbildīgo uzņēmumu ar pamatīgu naudas sodu. Šajā rakstā – par kādiem pārkāpumiem sakarā ar TC dokumentāciju ir pieļaujama NM sodīšana ārpus audita un kādā veidā VID jāizvērtē un jāpamato soda apmērs.
Lai ieviestu atbalsta pasākumus laikus un nodrošinātu nodokļu maksātāju (NM) darbības nepārtrauktību, valdība ir izstrādājusi un iesniegusi saskaņošanai jaunus noteikumus par algu subsīdijas atbalsta sniegšanu NM darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos. Šajā rakstā – par noteikumu projekta saturu, lai NM būtu skaidrs, kuras nozares un kā varēs pieteikties atbalstam.
Iepriekšējā rakstā aplūkojām ESG izmaksu kategorijas un uzsvērām, ka ne vienmēr ir pareizi uzņemties izdevumus pēc to piederības principa un sadalīt tos vienmērīgi starp visiem grupas uzņēmumiem. Šajā rakstā turpinām analizēt iemeslus.
Attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, politiskās partijas nav nekāds izņēmums, un tām šo datu apstrādē jāievēro tās pašas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības, kas noteiktas jebkuram citam datu pārzinim. Zīmīgi, ka Datu valsts inspekcija nesen publicējusi jaunas vadlīnijas par fizisko personu datu apstrādi priekšvēlēšanu laikā. Vai tas varētu liecināt, ka uzraudzības iestāde pastiprināti vērtēs partiju atbilstību VDAR prasībām? Šajā rakstā – par to, kādi pasākumi veicami partijai, lai nodrošinātu VDAR atbilstošu datu apstrādi.
Izklaides un mediju (I&M) nozares globālie ieņēmumi pērn ievērojami apsteidza pasaules ekonomikas vispārīgo izaugsmi. Pēc 2020. gadā pieredzētā 2,3% krituma, ko izraisīja pandēmija, I&M ieņēmumi 2021. gadā palielinājās par 10,4% – no 2,12 triljoniem līdz 2,34 triljoniem USD. Nozarei kļūstot digitālākai un mobilākai, kā arī arvien vairāk uzmanības veltot jauniešu auditorijai, izaugsmi pamatā veicina virtuālā realitāte (VR), videospēles un reklāma digitālajā vidē. Šie secinājumi izriet no PwC 23. gadskārtējās analīzes “Global Entertainment and Media Outlook 2022–2026”, kura prognozē patērētāju un reklamētāju tēriņus 52 valstīs un teritorijās.
2021. gada 22. decembrī Senāta Administratīvo lietu departaments pasludināja spriedumu lietā Nr. A420209519, SKA-744/2021 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu nerezidenta Latvijas nekustamā īpašuma (NĪ) atsavināšanas darījumiem. Spriedums nostiprina sapratni par IIN piemērošanu nerezidentam – fiziskai personai (N-FP), kas pārdod savā īpašumā esošo NĪ Latvijas nodokļu rezidentiem – fiziskām personām (R-FP), kuras nav saimnieciskās darbības veicēji (SDV).
Starptautiskais bizness šobrīd piedzīvo vērienīgu pārveidi. Līdz ar rūpēm par apkārtējās vides saglabāšanu starptautiskās uzņēmumu grupas radikāli maina savu stratēģiju un priekšplānā izvirza ilgtspējīgas attīstības mērķus, apņemoties gan ievērojami mazināt oglekļa pēdu, gan attīstīt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību atbilstoši labākajai pārvaldības praksei. Vides, sociālo un pārvaldības (ESG) kritēriju iekļaušana biznesa attīstības stratēģijā kļūst par pārrobežu uzņēmumu konkurences priekšrocību. Īstenojot bezprecedenta pāreju uz zaļo kursu, starptautiskās uzņēmumu grupas iegulda nozīmīgus resursus un tām ievērojami palielinās izmaksu bāze. Šajā rakstā – par to, kam grupas ietvaros būtu jāsedz ar ESG stratēģijas un saistīto pasākumu plānošanu, ieviešanu un īstenošanu saistītās izmaksas, vērtējot tās no transfertcenu perspektīvas.
Tiesvedības process rada izmaksas. Papildus nodevām, ko nākas apmaksāt līdz ar prasības pieteikuma iesniegšanu, prasītājiem, kuri vēlas aizsargāt savas tiesības un intereses tiesā, nākas segt arī juridiskās palīdzības izmaksas, piemēram, atlīdzību advokātam par pārstāvību tiesas sēdēs.
Krievijas militārā agresija ir būtiski ietekmējusi daļu uzņēmēju, kuri importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī tādas nozares kā metālapstrāde, aizsardzības industrija, būvniecība, mašīnbūve, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Lai sekmētu tirgus stabilitāti, Ekonomikas ministrija kā tūlītēju risinājumu paredz ieviest atbalsta pasākumus finanšu instrumentu veidā saimnieciskās darbības veicēju (SDV) turpmākās darbības nodrošināšanai.
Lai gan vienotais nodokļu konts ir ieviests jau kopš 2021. gada 1. janvāra, joprojām rodas jautājumi par veikto maksājumu atzīšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmās un saistību segšanas procesu. Problēmas pastāv maksājumu attiecināšanā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), gan citu nodokļu saistību segšanai. Tā kā VSAOI ir sociālās sistēmas uzbūves pamatelements, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un VID ir ķērušies klāt VSAOI problēmu risināšanai. Šajā rakstā apskatīsim, ar kādām problēmām abas iestādes saskaras un kā plāno tās atrisināt.
Šā gada 2. augustā Finanšu ministrija publicēja likumprojektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), kas paredz grozīt piemērojamo likmi ārvalstniekiem, kuri veic darbu Latvijā attālināti. Ja grozījums tiks apstiprināts, tas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šobrīd vēl ir grūti spriest par likumprojekta turpmāko virzību, jo tas vēl jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, taču ir iespēja analizēt tā potenciālo ietekmi, ko arī darīsim šajā rakstā.
Šā gada 19. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par nodokļu maksātāja (NM) pieteikumu atlīdzināt zaudējumus un nemantisko kaitējumu, kas tam radies VID prettiesiski pieņemta audita lēmuma rezultātā. VID lēmums ir atcelts. Šajā rakstā – par to, kādi zaudējumi (izdevumi) tiesas ieskatā var tikt atlīdzināti un ko tiesa vērtē, nosakot iespēju atlīdzināt atsevišķas izdevumu pozīcijas.
VID veidotais nodokļu maksātāju (NM) reitings pastāv jau kopš 2018. gada un sākotnēji ietvēra piecas analīzes dimensijas, no kuru novērtējuma bija atkarīgs NM individuālais vērtējums VID skatījumā. Pēc uzņēmēju priekšlikumu uzklausīšanas 2020. gada februārī tautā sauktais VID “spidometrs” tika papildināts ar vēl divām analīzes dimensijām, kas klāt nesa piecus jaunus uzņēmumu darbības novērtējuma rādītājus. Pēc šo papildinājumu veikšanas NM reitings tika pilnveidots un šādā redakcijā darbojas arī šobrīd. Šajā rakstā – par reitinga mērķiem, NM grupām, analīzes galvenajām dimensijām un novērtējumiem, kā arī NM ieguvumiem no reitinga.
Šā gada 12. jūlija Īsziņā informējām MindLink abonentus par jaunu atbalsta programmu, kas balstīta uz nesen pieņemtajiem MK noteikumiem. Iepriekšējā rakstā aplūkojām, kādi komersanti varēs pieteikties atbalstam, atbalstāmās darbības, kā arī t.s. izslēgtās nozares un darbības. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim atbalsta instrumentu un atbalsta programmas statusu.
Rakstu sērijas par NFT pirmajā daļā sniedzām ieskatu, kas ir NFT, un analizējām Spānijas nodokļu administrācijas viedokli, kura bija secinājusi, ka NFT ir elektroniski sniegts pakalpojums darījumā starp NFT veidotāju un pircēju. Šajā rakstā – par to, kā noteikt, kuras valsts PVN būtu jāpiemēro darījumos ar NFT, jeb par elektroniskā pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu.
Darba likums (DL) tiek grozīts regulāri un dažkārt pat vairākas reizes gadā, taču tik vērienīgi papildinājumi kā tie, kas stāsies spēkā šā gada 1. augustā, pēdējos gados nav pieredzēti. Šajā rakstā piedāvājam ceļvedi, kas atvieglos orientēšanos jauno darba tiesību normu līkločos.
Mūsdienās nekustamā īpašuma (NĪ) izīrēšana ir viens no izplatītākajiem saimnieciskās darbības veidiem, ko veic fiziskās personas. Līdz ar www.booking.com un www.airbnb.com popularitātes pieaugumu aktuālāka kļūst arī nodokļu samaksas režīma izvēle. Latvijas normatīvajos aktos ir noteikti vairāki varianti saistībā ar optimālu saimnieciskās darbības reģistrēšanu un nodokļu samaksu. Šis raksts sniedz informāciju par to, kādi varianti pastāv fiziskās personas NĪ izīrēšanas reģistrēšanai un vai ir iespējams mainīt šīs reģistrēšanas veidu.
Pēdējā laikā ievērojamu popularitāti ir ieguvušas neaizstājamās digitālās vienības (non-fungible tokens – NFT). Lai gan varētu šķist, ka šāda tehnoloģija ir parādījusies pavisam nesen, Kevin MacCoy un Anil Dash izveidoja pirmo zināmo NFT Quantum jau 2014. gadā. Taču lielāka interese par NFT parādījās tikai sešus gadus vēlāk, kad NFT tirgus vērtība sasniedza 250 miljonus USD. Tirgus interese par šāda veida aktīviem pieauga arī pērn, kad sešu mēnešu laikā NFT tirgū tika ieguldīti 41,3 miljardi USD. Tomēr pat pēc tik iespaidīga popularitātes pieauguma bieži izskan jautājumi – kas ir NFT, kur tos izmanto, kā tiem piemērotu nodokļus? Šajā rakstu sērijā aplūkosim NFT būtību un PVN piemērošanu darījumos ar NFT Eiropas Savienībā.
Kad ārējie apstākļi ir īpaši izaicinoši, kārtība iekšējos procesos un informācijas pieejamības ātrums var izrādīties svarīgs konkurētspējas uzlabošanas aspekts. Finanšu funkciju mūsdienās izaicina gan izmaiņas biznesa vidē un ekonomikā, gan straujie attīstības soļi tehnoloģiju jomā, tādēļ finanšu vadītājam vairs nepietiek ar zināšanām tikai finanšu jautājumos. Ik gadu rīkotajā finanšu vadītāju aptaujā PwC noskaidro, ar kādām problēmām saskaras uzņēmumi jomās, kuras finanšu vadītāji tur savā redzeslokā un prioritāšu saraksta augšgalā, lai veicinātu uzņēmumu attīstību un uzlabotu finanšu funkcijas sniegumu. Šajā rakstā piedāvājam Centrālās un Austrumeiropas PwC organizētās finanšu vadītāju (CFO) aptaujas rezultātu apkopojumu un mūsu redzējumu par iespēju atbalstīt finanšu vadītājus.
2021. gada 1. decembrī Eiropas Parlaments publicēja apstiprināto direktīvu par publiska starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata sagatavošanu par katru valsti (“PCbCR direktīva”). Tā nosaka, ka starptautiskajām uzņēmumu grupām, kuru konsolidētie ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro katrā no pēdējiem diviem finanšu gadiem, jāpublisko noteikta informācija (arī par ieņēmumiem, darbinieku skaitu un samaksāto nodokļu summu) attiecībā uz to darbību katrā ES dalībvalstī un atsevišķās trešajās valstīs. Šī informācija jāpublicē grupas tīmekļa vietnē līdz 2026. gada decembrim attiecībā uz direktīvas darbības jomā esošajiem subjektiem, ja finanšu gads beidzas 2025. gada 31. decembrī.
Šā gada 21. aprīlī stājās spēkā grozījumi UIN likuma 9. pantā. Likumā tika iekļauts pārejas noteikumu 47. un 48. punkts, kā arī atšķiras UIN piemērošana debitoru parādiem, kuri bija bilancē uz 2017. gada 31. decembri un kuri radās pēc šī datuma, un kuriem bija izveidoti uzkrājumi līdz 2021. gada 31. decembrim un vēlāk. Šajā rakstā esam atjauninājuši apkopojumu par UIN piemērošanu debitoru parādiem atšķirīgās situācijās.
Šā gada 18. jūnijā stājās spēkā MK noteikumi (“Noteikumi”), kas regulē jaunu atbalsta programmu ražojošo un eksportējošo uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai. Uzņēmēji varēs pieteikties atbalstam attiecināmo izmaksu segšanai, t.i., aizdevumam (vai paralēlajam aizdevumam) no attīstības finanšu institūcijas “Altum” līdz 5 miljoniem EUR. Līdz pat 30% no šāda aizdevuma pamatsummas varēs dzēst kā kapitāla atlaidi. Atbalstu varēs izmantot izmaksām, kas saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu ieviešanu uzņēmēju pašpatēriņam nedzīvojamās ēkās un noliktavās. Šajā rakstā – par jaunās atbalsta programmas niansēm, kas aprakstītas publiski pieejamajā Noteikumu redakcijā.
Šā gada 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums (“Likums”), kurš salīdzinājumā ar iepriekš spēkā esošo likumu ar tādu pašu nosaukumu ievieš jaunas prasības un pārņem direktīvas ES 2019/1937 noteikumus. Šajā rakstā – par to, ko īsti nozīmē trauksmes celšanas sistēma (TCS) atbilstoši jaunā Likuma prasībām un kādas ir uzņēmumu iespējas efektīvi ieviest šādu sistēmu.
Laikā, kad arvien aktuālākas kļūst tēmas par dabai draudzīgu saimniekošanu, atkritumu šķirošanu un pārstrādi, aktuālāki kļūst arī jautājumi par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanu. Kā zināms, viens no DRN objektiem ir iepakojums. Par nodokļa samaksu atbild vai tiesības uz atbrīvojumu iegūst persona, kura pirmā Latvijā realizē preces iepakojumā, ieskaitot ārvalstu uzņēmējus, kas savas preces piegādā Latvijas komersantiem. Šobrīd tiek plānoti DRN likuma grozījumi attiecībā uz ārvalstu personu tiesībām piemērot atbrīvojumu.
Šā gada martā PwC veica aptauju Global Workforce Hopes and Fears, saņemot atbildes no 52 195 respondentiem, kas ir nodarbināti vai ir aktīvi darba tirgū. Tā ir viena no lielākajām jebkad veiktajām pasaules darbaspēka aptaujām un aptvēra dažādas nozares, demogrāfiskās grupas un darba modeļus 44 valstīs un teritorijās.
Vēl pirms kāda laika personas kods un personu apliecinošs dokuments Latvijā pienācās galvenokārt uzturēšanās atļaujas vai ES pilsoņa reģistrācijas apliecības turētājiem. Taču ir bijuši gadījumi, kad ārzemniekam bez kāda īpaša statusa bija tiesiskās saites ar Latviju, tomēr bija grūti apliecināt savu identitāti klātienē vai elektroniski. Šajā rakstā vēlamies pievērst uzmanību ieviestajam elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkam – ārzemnieka eID.
