Juris Boiko

Vecākais projektu vadītājs nodokļu pārvaldības un grāmatvedības nodaļā, PwC Latvija

Šā gada 13. oktobrī tika pieņemti būtiski grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (AN), kas stāsies spēkā 2023. gada 13. februārī. Grozījumi galvenokārt veikti, lai pārņemtu Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīvu (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārīgo režīmu (pārstrādāta redakcija) (“jaunā direktīva”), kura aizstās Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārīgo režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/112/EEK (“vecā direktīva”). Papildu grozījumi veikti saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 13. janvārī pasludināto spriedumu Mono SIA lietā pret VID. Tiesa norādīja, ka nav pieļaujams, ka diplomātiskajam un konsulārajam dienestam iespēju izmantot atbrīvojumu no AN pakārto nosacījumam, ka atlīdzība par precēm veicama bezskaidras naudas norēķinu veidā. Šajā rakstā apkopoti svarīgākie AN likuma grozījumi.

Jaunajā direktīvā pamatā saglabāti tie paši principi AN piemērošanā un harmonizējamo akcīzes preču apritē. Svarīgākie uzlabojumi, kas skars gan Latvijas, gan citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājus:

• skaidrāks regulējums akcīzes preču aplikšanai ar AN;
• ārējo tranzīta procedūru atļauj piemērot arī Savienības precēm;
• pārskatīta kārtība un nosacījumi akcīzes precēm, kas nodotas patēriņam vienas dalībvalsts teritorijā, bet pārvietotas uz citas dalībvalsts teritoriju, lai tās piegādātu komerciāliem mērķiem vai savām vajadzībām, kā arī akcīzes preču tālpārdošanai;
• atceltas prasības par bezskaidras naudas norēķiniem akcīzes preču piegādēm diplomātiem un starptautiskām organizācijām.

Skaidrāks regulējums akcīzes preču aplikšanai ar AN

ES Padome 2019. gada 19. decembrī pieņēma jauno direktīvu, kura no 2023. gada 13. februāra aizstāj veco direktīvu. Jaunajā direktīvā pamatā ir saglabāti tie paši principi AN piemērošanā un akcīzes preču apritē, kādi bija noteikti vecajā direktīvā. Tomēr jaunā direktīva ir vērsta uz esošo normu uzlabojumiem, lai saskaņotu akcīzes un muitas procedūras, kā arī informācijas sistēmu par patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu ES daļēju vai pilnīgu automatizēšanu.

AN likums ir papildināts ar jauniem terminiem, sniegti jau likumā minētu terminu skaidrojumi. Jaunā redakcijā izteikts termins “importētājs”, skaidroti termini “dalībvalsts teritorija”, “Savienības teritorija”. Likums papildināts ar pilnīgi jauniem subjektiem – sertificēts (īslaicīgi) nosūtītājs, sertificēts (īslaicīgi) saņēmējs, nosūtītājs tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvis, kuru reģistrācijai ES tiks izmantots vienots reģistrs. Likumā varēs atrast skaidrojumu jēdzienam “nelikumīga ievešana”.

Ar grozījumiem ir papildināts arī AN likuma 2. pants, ar kuru noteikts, ievērojot vispārīgo principu, kad akcīzes preces apliek ar AN un kad ir uzskatāms, ka tās ir nodotas patēriņam. Likumā precizēts, ka akcīzes preces apliek ar AN, kad tās ražo, ieved vai saņem no citas dalībvalsts, vai importē (tostarp nelikumīgi ieved). AN kļūst iekasējams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic.

Atļauja piemērot ārējo tranzīta procedūru arī Savienības precēm

Jaunā direktīva paredz atļaut arī pēc eksporta procedūras izmantot ārējā tranzīta procedūru, un viens no iespējamiem galamērķiem preču pārvietošanā AN atliktās maksāšanas režīmā ir izvešanas muitas iestāde. Tādējādi AN atliktās maksāšanas režīms beidzas arī tajā gadījumā, kad akcīzes preces pārvieto uz izvešanas muitas iestādi, kura vienlaikus ir nosūtītāja muitas iestāde ārējā tranzīta procedūrā.

Ņemot vērā jaunās direktīvas normas, ir papildināts AN likums, nosakot, ka reģistrēts nosūtītājs un akcīzes preču noliktavas turētājs piemēro AN atlikto maksāšanu akcīzes precēm, kuras piegādā uz muitas iestādi, kura vienlaikus ir reģistrēta nosūtītāja muitas iestāde ārējā tranzīta procedūrā. Šīs personas nemaksās AN, kad preces ir izlaistas eksportam, piemērojot ārējā tranzīta procedūru, ja izvešanas muitas iestāde ir ārējā tranzīta procedūrā reģistrētā nosūtītāja muitas iestāde. Reģistrētam nosūtītājam un akcīzes preču noliktavas turētājam būs pienākums samaksāt AN atbilstoši noteiktajai likmei gadījumā, ja VID nebūs saņēmis apliecinājumu vai pierādījumu par noteikto nosacījumu izpildi četru kalendāra mēnešu laikā no pārvietošanas sākuma dienas par akcīzes precēm, kas izlaistas eksportam, piemērojot ārējā tranzīta procedūru. Jaunais regulējums ir līdzīgs šī brīža normām par akcīzes preču eksportu.

Nākamajā rakstā – par pārējiem būtiskiem AN likuma grozījumiem.