Priekšnodokļa atskaitīšana – it īpaši par kapitālprecēm – notiek, balstoties uz to plānoto izmantošanu ar PVN apliekamiem darījumiem. Nereti ieceres nerealizējas un aktuāls kļūst jautājums, vai nodokļa maksātājam rodas pienākums atmaksāt valsts budžetā iepriekš atskaitīto PVN. Tieši šo jautājumu risina Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2022. gada 6. oktobra spriedums lietā C-293/21. Šoreiz EST vērtējusi korekcijas nepieciešamību, ja nodokļa maksātājs iegādātās preces un pakalpojumus neizmantoja apliekamo darījumu nodrošināšanai, jo tā īpašnieks nolēma likvidēt sabiedrību. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.

Pamatlieta un prejudiciāli jautājumi

Lietuvā reģistrēta sabiedrība, kas plānoja nodarboties ar zinātniskiem pētījumiem un to izmantošanu praksē, nebija veikusi apliekamus darījumus kopš 2012. gada. 2012. un 2013. gadā, saņemot ES finansējumu, sabiedrība iegādājās preces un pakalpojumus ar mērķi izveidot diagnostikas un uzraudzības medicīnas ierīces prototipu (lielas vērtības pamatlīdzekļi). Par iegādātajām precēm un pakalpojumiem tika atskaitīts priekšnodoklis. Iegādātās preces bija kapitālieguldījumi (virs 350 000 eiro).

Pēc projekta pabeigšanas sabiedrība strādāja ar zaudējumiem un zaudējumi tikai pieauga. Turklāt, tā kā nebija potenciālo pasūtījumu vai ienākumu, akcionārs nolēma izbeigt sabiedrības darbību. Sabiedrība tika izslēgta no PVN maksātāju reģistra, neveicot atskaitītā priekšnodokļa korekcijas.

Lietuvas nodokļu administrācija, veicot pārbaudi, uzskatīja, ka nodokļa maksātājam bija pienākums koriģēt atskaitīto priekšnodokli, un aprēķināja papildus budžetā maksājamo PVN par iegādātajām precēm un pakalpojumiem, kas netika izmantoti apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Sabiedrība apstrīdēja nodokļu administrācijas lēmumu, norādot, ka izdevumi radušies saistībā ar gatavošanos saimnieciskai darbībai.

Lieta nonāca līdz Augstākajai tiesai, kura tālāk vērsās EST ar jautājumu, vai jākoriģē iepriekš atskaitītais priekšnodoklis par kapitālieguldījumu ražošanai iegādātām precēm un pakalpojumiem, ja tie vairs nav paredzēti apliekamo darījumu nodrošināšanai? Un vai likvidācijas iemesliem ir nozīme?

EST atziņas

Izskatot šo lietu, EST atgādināja par PVN sistēmas neitralitāti – nodokļa maksātāju tiesībām atskaitīt PVN par iegādātām precēm un saņemtiem pakalpojumiem saistībā ar saimniecisko darbību neatkarīgi no šādu darbību mērķiem vai rezultātiem, ja tām principā ir piemērojams PVN. Tiesa arī norāda, ka sākotnējais atskaitījumu apmērs ir atkarīgs no tā, kādiem mērķiem preces un pakalpojumi iegādāti, bet tas neizslēdz iespējamās turpmākās korekcijas.

Tiesa piemin arī spriedumu Ryanair lietā (C-249/17), kurā tā lēma, ka iegūtās tiesības uz nodokļa atskaitīšanu saglabājas pat tad, ja plānotā saimnieciskā darbība vēlāk nav veikta un apliekamie darījumi nav notikuši ar nodokļa maksātāja gribu nesaistītu apstākļu dēļ.

Tomēr EST norāda, ka koriģēšanas mehānisms ir neatņemama PVN sistēmas sastāvdaļa un priekšnodokļa korekcijas – it īpaši par pamatlīdzekļiem – jāveic, ja iegādātās preces vai pakalpojumus nav plānots izmantot apliekamos darījumos vai arī ja tos izmanto neapliekamiem darījumiem. Piemēram, nepietiek ar to, ka nodokļa maksātājam joprojām ir nodoms nekustamo īpašumu izmantot apliekamiem darījumiem, ja tas stāv tukšs pēc lauzta nomas līguma. Šādā gadījumā tāpat iestājas pienākums koriģēt iepriekš atskaitīto priekšnodokli par periodu, kurā nekustamais īpašums nav izmantots apliekamiem darījumiem.

Tiesa secina, ka šajā gadījumā, kad tika pieņemts lēmums izslēgt sabiedrību no PVN maksātāju reģistra un to likvidēt, nodokļa maksātājam vairs nebija nekāda nodoma izmantot kapitālieguldījumu preces apliekamiem darījumiem, un šāds nodoms bija galīgs, tādēļ rodas pienākums koriģēt atskaitīto priekšnodokli. Tiesa norāda, ka korekciju varētu neveikt, ja nodokļa maksātāja likvidācijas rezultātā tomēr būtu veikti apliekami darījumi, piemēram, aktīvu pārdošana, lai dzēstu tā parādus, pat ja tas neattiecas uz nodokļa maksātāja sākotnēji paredzēto saimniecisko darbību. Turklāt EST secina, ka nav nozīmes tam, kādi bija apstākļi, lai pieņemtu lēmumu par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra un likvidāciju, jo šāds lēmums pats par sevi norāda uz nodoma maiņu iegādātās preces turpmāk neizmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai.

Normas un prakse Latvijā

Arī Latvijas PVN likumā ir normas, kas paredz, ka attiecībā uz iegādātiem vai izveidotiem pamatlīdzekļiem 70 000 eiro (bez PVN) vērtībā un vairāk, par kuriem ir atskaitīts priekšnodoklis, nodokļa maksātājam ir pienākums piecus gadus koriģēt atskaitīto priekšnodokli, ja pamatlīdzeklis netiek izmantots tikai apliekamo darījumu nodrošināšanai vai ir mainījusies tā izmantošanas proporcija apliekamiem un neapliekamiem darījumiem. Priekšnodokļa korekcijas vispārīgā gadījumā ir veicamas, iesniedzot PVN gada deklarāciju, savukārt likvidācijas gadījumā (arī izslēdzot no PVN maksātāju reģistra) korekcija jāveic, iesniedzot paziņojumu par nodokļa samaksu.