Priekšnodokļa atskaitīšana – it īpaši par kapitālprecēm – notiek, balstoties uz to plānoto izmantošanu ar PVN apliekamiem darījumiem. Nereti ieceres nerealizējas un aktuāls kļūst jautājums, vai nodokļa maksātājam rodas pienākums atmaksāt valsts budžetā iepriekš atskaitīto PVN. Tieši šo jautājumu risina Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2022. gada 6. oktobra spriedums lietā C-293/21. Šoreiz EST vērtējusi korekcijas nepieciešamību, ja nodokļa maksātājs iegādātās preces un pakalpojumus neizmantoja apliekamo darījumu nodrošināšanai, jo tā īpašnieks nolēma likvidēt sabiedrību. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Lietuvā reģistrēta sabiedrība, kas plānoja nodarboties ar zinātniskiem pētījumiem un to izmantošanu praksē, nebija veikusi apliekamus darījumus kopš 2012. gada. 2012. un 2013. gadā, saņemot ES finansējumu, sabiedrība iegādājās preces un pakalpojumus ar mērķi izveidot diagnostikas un uzraudzības medicīnas ierīces prototipu (lielas vērtības pamatlīdzekļi). Par iegādātajām precēm un pakalpojumiem tika atskaitīts priekšnodoklis. Iegādātās preces bija kapitālieguldījumi (virs 350 000 eiro).
Pēc projekta pabeigšanas sabiedrība strādāja ar zaudējumiem un zaudējumi tikai pieauga. Turklāt, tā kā nebija potenciālo pasūtījumu vai ienākumu, akcionārs nolēma izbeigt sabiedrības darbību. Sabiedrība tika izslēgta no PVN maksātāju reģistra, neveicot atskaitītā priekšnodokļa korekcijas.
Lietuvas nodokļu administrācija, veicot pārbaudi, uzskatīja, ka nodokļa maksātājam bija pienākums koriģēt atskaitīto priekšnodokli, un aprēķināja papildus budžetā maksājamo PVN par iegādātajām precēm un pakalpojumiem, kas netika izmantoti apliekamo darījumu nodrošināšanai.
Sabiedrība apstrīdēja nodokļu administrācijas lēmumu, norādot, ka izdevumi radušies saistībā ar gatavošanos saimnieciskai darbībai.
Lieta nonāca līdz Augstākajai tiesai, kura tālāk vērsās EST ar jautājumu, vai jākoriģē iepriekš atskaitītais priekšnodoklis par kapitālieguldījumu ražošanai iegādātām precēm un pakalpojumiem, ja tie vairs nav paredzēti apliekamo darījumu nodrošināšanai? Un vai likvidācijas iemesliem ir nozīme?
Izskatot šo lietu, EST atgādināja par PVN sistēmas neitralitāti – nodokļa maksātāju tiesībām atskaitīt PVN par iegādātām precēm un saņemtiem pakalpojumiem saistībā ar saimniecisko darbību neatkarīgi no šādu darbību mērķiem vai rezultātiem, ja tām principā ir piemērojams PVN. Tiesa arī norāda, ka sākotnējais atskaitījumu apmērs ir atkarīgs no tā, kādiem mērķiem preces un pakalpojumi iegādāti, bet tas neizslēdz iespējamās turpmākās korekcijas.
Tiesa piemin arī spriedumu Ryanair lietā (C-249/17), kurā tā lēma, ka iegūtās tiesības uz nodokļa atskaitīšanu saglabājas pat tad, ja plānotā saimnieciskā darbība vēlāk nav veikta un apliekamie darījumi nav notikuši ar nodokļa maksātāja gribu nesaistītu apstākļu dēļ.
Tomēr EST norāda, ka koriģēšanas mehānisms ir neatņemama PVN sistēmas sastāvdaļa un priekšnodokļa korekcijas – it īpaši par pamatlīdzekļiem – jāveic, ja iegādātās preces vai pakalpojumus nav plānots izmantot apliekamos darījumos vai arī ja tos izmanto neapliekamiem darījumiem. Piemēram, nepietiek ar to, ka nodokļa maksātājam joprojām ir nodoms nekustamo īpašumu izmantot apliekamiem darījumiem, ja tas stāv tukšs pēc lauzta nomas līguma. Šādā gadījumā tāpat iestājas pienākums koriģēt iepriekš atskaitīto priekšnodokli par periodu, kurā nekustamais īpašums nav izmantots apliekamiem darījumiem.
Tiesa secina, ka šajā gadījumā, kad tika pieņemts lēmums izslēgt sabiedrību no PVN maksātāju reģistra un to likvidēt, nodokļa maksātājam vairs nebija nekāda nodoma izmantot kapitālieguldījumu preces apliekamiem darījumiem, un šāds nodoms bija galīgs, tādēļ rodas pienākums koriģēt atskaitīto priekšnodokli. Tiesa norāda, ka korekciju varētu neveikt, ja nodokļa maksātāja likvidācijas rezultātā tomēr būtu veikti apliekami darījumi, piemēram, aktīvu pārdošana, lai dzēstu tā parādus, pat ja tas neattiecas uz nodokļa maksātāja sākotnēji paredzēto saimniecisko darbību. Turklāt EST secina, ka nav nozīmes tam, kādi bija apstākļi, lai pieņemtu lēmumu par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra un likvidāciju, jo šāds lēmums pats par sevi norāda uz nodoma maiņu iegādātās preces turpmāk neizmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai.
Arī Latvijas PVN likumā ir normas, kas paredz, ka attiecībā uz iegādātiem vai izveidotiem pamatlīdzekļiem 70 000 eiro (bez PVN) vērtībā un vairāk, par kuriem ir atskaitīts priekšnodoklis, nodokļa maksātājam ir pienākums piecus gadus koriģēt atskaitīto priekšnodokli, ja pamatlīdzeklis netiek izmantots tikai apliekamo darījumu nodrošināšanai vai ir mainījusies tā izmantošanas proporcija apliekamiem un neapliekamiem darījumiem. Priekšnodokļa korekcijas vispārīgā gadījumā ir veicamas, iesniedzot PVN gada deklarāciju, savukārt likvidācijas gadījumā (arī izslēdzot no PVN maksātāju reģistra) korekcija jāveic, iesniedzot paziņojumu par nodokļa samaksu.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuSalīdzinot ar nomu, nomaksas pirkuma gadījumā būtiski atšķiras ne tikai dažādi ekonomiskie riski, bet arī PVN piemērošana. Proti, lai gan pircējam ir tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām, preču piegādātājam ir pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā PVN no visas darījuma summas. Šāda PVN piemērošanas kārtība nav jauna, taču praksē saskaramies ar situācijām, kurās nodokļa maksātājs šo būtisko atšķirību nav ievērojis vai rodas grūtības noteikt, kāds darījums faktiski tiek veikts. Šajā rakstā – par būtiskām darījumu atšķirībām PVN vajadzībām.
Turpinot iepriekšējās nedēļās uzsākto tēmu par ieguldījumiem un PVN, šajā rakstā aplūkojam retāk sastopamu komercdarbības tiesisko formu – komandītsabiedrības un pilnsabiedrības, kas uz sabiedrības līguma pamata veic ieguldījumu darbā.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).