Strauji tuvojas gada beigas, tātad arī gada pārskata sagatavošanas laiks. Kā zināms, iepriekšējos divus gadus pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par trim mēnešiem, kas deva ilgāku laiku sagatavot gada pārskatus. Balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, šogad gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarinājums nav plānots. Šajā rakstā – atgādinājums par to, kam jāpievērš uzmanība, sagatavojot gada pārskatu, t.sk. vai ir nepieciešama gada pārskata revīzija (pārbaude) vai ierobežotā pārbaude.
Tuvojoties gada slēgšanai un atlikumu apkopošanai, vēršam lasītāju uzmanību sākt ar datu izvērtējumu, lai noskaidrotu, vai uzņēmumam nav nepieciešama gada pārskata revīzija (pārbaude) vai ierobežotā pārbaude. Ieteicams šo izvērtējumu neatstāt uz pēdējo brīdi, lai nodrošinātu savlaicīgu gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu VID.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka obligāta gada pārskata revīzija ir nepieciešama, ja sabiedrības rādītāji divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā gadā) un jaunizveidotai sabiedrībai – pirmā pārskata gada bilances datumā, pārsniedz divas no trim kritēriju robežvērtībām:
Revīzija ietver grāmatvedības pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tā atbilst grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un vai ir ievērotas gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības (likuma 91. panta 3. punkts).
Gada pārskata ierobežotā pārbaude ir nepieciešama sabiedrībām, kuru rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas pārsniedz divas no šādām robežvērtībām:
Jāņem vērā, ka arī tad, ja uzņēmuma dati atbilst ierobežotās pārbaudes kritērijiem, uzņēmumam ir tiesības veikt pilno revīziju (pārbaudi). Tāpat uzņēmumi var izvēlēties brīvprātīgi veikt gada pārskata revīziju, ja tie neklasificējas obligātās revīzijas veikšanai.
Vēršam uzmanību, ka būtiski, lai uzņēmums būtu veicis uzņēmuma debitoru/kreditoru kontroli, kā arī uzņēmuma aktīvu un krājumu inventarizāciju.
Debitori/kreditori
Uzņēmumam būtu savlaicīgi jāveic atlikumu salīdzināšana ar visiem saviem debitoriem un būtiskajiem kreditoriem, norādot atlikuma apmēru uz gada beigām, kā arī norādot apgrozījuma apmēru. Tas palīdzēs atklāt, ka, iespējams, gada laikā kāds rēķins no kreditora nav saņemts vai debitoram nav nosūtīts.
Ļoti svarīgi izvērtēt to debitoru parādu rašanās brīdi, par kuriem līdz šodienai vēl nav saņemta rēķinu apmaksa, kas ietekmēs arī UIN deklarāciju (sīkāk mūsu rakstā par debitoriem un UIN ietekmi).
Pamatlīdzekļi
Veicot pamatlīdzekļu inventarizāciju, jāpārbauda to eksistence dabā un derīgais lietošanas laiks. Tas nozīmē, ka pēc grāmatvedībā esošās informācijas jāveic salīdzinājums, vai šie pamatlīdzekļi reāli eksistē, vai nav nolietojušies vai bojāti. Ja tie ir nolietojušies, bojāti un netiek vairs lietoti saimnieciskās darbības nodrošināšanā, tad uzņēmumam jāizvērtē, vai tie nebūtu jāizslēdz no uzskaites.
Vēršam uzmanību, ka tādu pamatlīdzekļu, kuri netiek vai netiks lietoti saimnieciskās darbības nodrošināšanas mērķiem, iegāde un aprēķinātais nolietojums ir apliekami ar UIN, līdzīgi kā citas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas.
Noslēdzoties gadam, uzņēmumam jāizvērtē, kāda veida uzkrājumi vai uzkrātās saistības jāizveido, kā aplēst ieņēmumu un saistību apmēru, kas attiecas uz pārskata gadu, ja rēķini izrakstīti ar nākamā taksācijas gada datumu.
Uzkrājuma veids |
|
Uzkrājumi vai uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem/ bonusiem |
Uzņēmums grāmatvedībā uz pārskata gada beigām veic aprēķinu par darbinieku neizmantoto atvaļinājuma dienu apmēru. Ja ir paredzētas bonusa izmaksas, kas attiecināmas uz pārskata gadu, bet izmaksātas tiks nākošajā gadā, arī par šīm izmaksām jāveido uzkrājumi vai uzkrātās saistības. Bilancē atspoguļo pasīva postenī un PZA.
Aprēķins par neizmantoto atvaļinājumu: Neizmantoto atvaļinājuma dienu skaits * vidējā izpeļņa * darba devēja VSAOI
|
Uzkrātās saistības |
Šeit būtiski pievērst uzmanību periodam, par kuru saņemts rēķins no piegādātājiem nākamajā gadā, kā arī pakalpojuma saņemšanas brīdim. Ja rēķins izrakstīts nākamajā gadā par iepriekšējo taksācijas gadu, bet pakalpojums saņemts taksācijas gadā, par kuru tiek gatavots gada pārskats, tad uzņēmumam taksācijas gadā jāatzīst izmaksas tajā pārskata gadā, kurā šīs izmaksas radušās, un jāizveido uzkrātās saistības. Bilancē tās atspoguļo pasīvā – Uzkrātās saistības un PZA (izmaksas). |
Uzkrātie ieņēmumi |
Šeit būtiski izvērtēt ieņēmumu rašanās brīdi. Līdzīgi kā ar uzkrātajām saistībām, ja ieņēmumi radās periodā, par kuru tiek gatavots gada pārskats, bet rēķins izrakstīts nākamajā gadā, tad uzņēmumam jāveido uzkrājumi un jāatzīst ieņēmumi tajā gadā, kad šie ieņēmumi no preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas radušies vai tiem būtu bijis jārodas. Bilancē atspoguļo aktīvā – Uzkrātie ieņēmumi un PZA (ieņēmumi). |
Kad pienācis brīdis sagatavot gada pārskatu, aicinām lasītājus iepazīties ar mūsu rakstā sniegtajiem ieteikumiem procesa efektivizēšanai.
Papildus vēlamies atgādināt, ka katram uzņēmumam būtu jāizveido sava grāmatvedības politika, lai jebkuram grāmatvedim, kurš strādā noteiktā uzņēmumā, būtu skaidrs priekšstats, pēc kādiem principiem vadīties. Grāmatvedības politika ir grāmatvežu ceļvedis attiecībā uz uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu un nozīmīgākajiem uzskaites principiem, piemēram, ieņēmumu atzīšana, pamatlīdzekļu uzskaite, saistības, aktīvi.
Tāpat vēršam uzmanību, ka ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā jaunais Grāmatvedības likums un tā saistošie noteikumi, tādēļ gan grāmatvedības politikā, gan gada pārskata pielikumos ir nepieciešams koriģēt atsauces, norādot spēkā esošos normatīvos aktus (sīkāk mūsu rakstā par izmaiņām).
PwC Latvia nodokļu pārvaldības un grāmatvedības komanda sniedz grāmatvedības politikas pielāgošanas un izstrādes pakalpojumus.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuJau esam informējuši MindLink.lv lasītājus, ka grāmatvedības politikai jābūt aktualizētai, jo 1993. gadā pieņemto likumu “Par grāmatvedību” ar 2022. gada 1. janvāri aizstās Grāmatvedības likums. Šajā rakstā – par būtiskām izmaiņām, kas jāapraksta grāmatvedības politikā, un par nolūkiem, kam tā kalpo.
Lai ieviestu atbalsta pasākumus laikus un nodrošinātu nodokļu maksātāju (NM) darbības nepārtrauktību, valdība ir izstrādājusi un iesniegusi saskaņošanai jaunus noteikumus par algu subsīdijas atbalsta sniegšanu NM darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos. Šajā rakstā – par noteikumu projekta saturu, lai NM būtu skaidrs, kuras nozares un kā varēs pieteikties atbalstam.
Visiem nu jau ne tik svešais termins “depozīta sistēma” sāk kļūt par vienu no ikdienas sastāvdaļām. Šā gada 1. februārī sāka darboties obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamiem un vienreiz lietojamiem dzērienu iepakojumiem, tādējādi cenšoties novērst vides piesārņojumu. Jaunā depozīta sistēma attiecas uz visiem dzērienu tirgotājiem un to tirdzniecības vietām, degvielas uzpildes stacijām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kas tirgo dzērienus pudelēs, un citiem. Šajā rakstā aplūkosim aplūkosim uzskaiti tirgotāja grāmatvedībā, kuram noteikts, ka jāuzstāda depozīta sistēmas punkts tirdzniecības tuvumā.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).