Citas iespējas
Lejupielādēt Drukāt

ESG stratēģijas plānošanas un ieviešanas izmaksas: ietekme uz transfertcenām (1) 3/34/22

Līga Dobre-Jakubone
Projektu vadītāja transfertcenu nodaļā, PwC Latvija
Tatjana Koncevaja
Direktore transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Starptautiskais bizness šobrīd piedzīvo vērienīgu pārveidi. Līdz ar rūpēm par apkārtējās vides saglabāšanu starptautiskās uzņēmumu grupas radikāli maina savu stratēģiju un priekšplānā izvirza ilgtspējīgas attīstības mērķus, apņemoties gan ievērojami mazināt oglekļa pēdu, gan attīstīt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību atbilstoši labākajai pārvaldības praksei. Vides, sociālo un pārvaldības (ESG) kritēriju iekļaušana biznesa attīstības stratēģijā kļūst par pārrobežu uzņēmumu konkurences priekšrocību. Īstenojot bezprecedenta pāreju uz zaļo kursu, starptautiskās uzņēmumu grupas iegulda nozīmīgus resursus un tām ievērojami palielinās izmaksu bāze. Šajā rakstā – par to, kam grupas ietvaros būtu jāsedz ar ESG stratēģijas un saistīto pasākumu plānošanu, ieviešanu un īstenošanu saistītās izmaksas, vērtējot tās no transfertcenu perspektīvas.

Ilgtspējīga biznesa izmaksas un transfertcenu riski

ESG pasākumu plānošanas, ieviešanas un īstenošanas rezultātā grupas ietvaros izmaksas var radīt dažādi pasākumi, piemēram:

  • izmaiņas biznesa procesos;
  • nefinanšu jeb ilgtspējas ziņojumu1 izstrāde;
  • finansējuma (investīciju) piesaistei paredzētas informācijas sagatavošana par ESG kritēriju ievērošanu saimnieciskajā darbībā;
  • ilgtspējīga uzņēmuma tēla un reputācijas veidošanas projekti un komunikācijas kampaņas;
  • bezpapīra grāmatvedības/biroja ieviešana;
  • videi draudzīgāka nekustamā īpašuma rekonstrukcija;
  • elektroenerģijas patēriņa samazināšanai veltītas darbības;
  • publiska starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata sagatavošana par katru valsti (PCbCR).2

Tā kā šīs izmaksas parasti ir diezgan būtiskas, rodas jautājums, kā tās sadalīt starp grupas uzņēmumiem. Pārrobežu biznesam nostājoties uz stratēģisku pārmaiņu ceļa, korekta izmaksu uzņemšanās un attiecināšana ir viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem, jo ne vienmēr ir uzreiz skaidrs, kam tās būtu jāsedz.

Ar ESG pasākumiem saistīto izmaksu uzņemšanās un attiecināšanas principi nav definēti vietējā regulējumā un nav arī īpaši aprakstīti ESAO publicētajā dokumentā “Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām” (2022. gada redakcijā), uz kuru nodokļu maksātājs varētu atsaukties, vērtējot ESG izmaksu uzņemšanos. Izmaksas, kas saistītas ar konkrēta grupas uzņēmuma ilgtspējas darbībām, bieži vien sedz pats uzņēmums, turpretī grupas centralizētās izmaksas tiek vienlīdzīgi sadalītas starp visiem uzņēmumiem, jo sākotnēji rodas iespaids, ka globāla ESG principu ieviešana zināmā mērā ietekmē ikvienu uzņēmumu neatkarīgi no iesaistes pakāpes.

Tomēr šāds vērtējums nav atbilstošs dažu svarīgu iemeslu dēļ. Lai gan ESAO vadlīnijas nesniedz atbildes tieši par ESG izmaksu uzņemšanos, vērtējot šīs izmaksas, jāvadās pēc vispārīgā tirgus cenas principa, no kura izriet divi svarīgi aspekti:

  • Lai attiecinātu jebkādas izmaksas uz grupas uzņēmumiem, jāveic labuma gūšanas tests, vērtējot, vai konkrēts uzņēmums ir guvis ekonomisku vai komerciālu labumu savai uzņēmējdarbībai, kā arī vērtējot, vai labums ir gūts netieši, jo uzņēmums ietilpst grupā.
  • Izmaksas jāuzņemas tam uzņēmumam, kurš spēj tās kontrolēt (t.i., pieņemt lēmumu par izmaksu nepieciešamību un lielumu).

Kā informējām iepriekš, gūto labumu visvienkāršāk var konstatēt, vērtējot, vai neatkarīgs uzņēmums līdzīgos apstākļos būtu bijis gatavs saņemt līdzīgu pakalpojumu ar attiecīgām ESG aktivitātēm un segt saistītās izmaksas. Ja labumu nav iespējams konstatēt, tad saistītās izmaksas nevar attiecināt uz grupas uzņēmumu.

Tādējādi grupas ietvaros ir lietderīgi identificēt meitas uzņēmumus, kuri virza un attīsta biznesu, un zemas pievienotās vērtības un atbalsta pakalpojumu sniedzējus (piemēram, grāmatvedības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, juridiskā atbalsta, mārketinga un personāla vadības uzņēmumus), kurus biznesa stratēģiskās pārmaiņas tiešā veidā neietekmē vai kuri nespēj šādas izmaksas kontrolēt un kuriem nav finanšu kapacitātes tās segt, tādēļ varētu nebūt racionāla pamata ar ESG pasākumu ieviešanu saistītās izmaksas attiecināt arī uz tāda profila meitas uzņēmumiem.

Nākamajā rakstā aplūkosim izmaksu kontroles nozīmīgumu, minēsim vēl dažus iemeslus, kāpēc vienlīdzīga izmaksu pārdale varētu būt kļūdaina, un ieskicēsim iespējamu rīcības plānu transfertcenu risku mazināšanai.


1Šo ziņojumu sagatavošana vēl nav obligāta visās ES dalībvalstīs un attiecībā uz visu nozaru uzņēmumiem. Tomēr tajās valstīs, kur tas vēl nav obligāti, grupas informācija par ESG stratēģiju un pasākumu īstenošanu arvien biežāk tiek sagatavota brīvprātīgi kā ilgtspējas vai līdzīgu pārskatu sastāvdaļa.
2Public Country-by-Country Reporting

Dalīties ar rakstu

Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com

Uzdot jautājumu