Labuma gūšanas tests (LGT) ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko VID analizēs, pārbaudot uzņēmumu grupas ietvaros saņemtus pakalpojumus un izvērtējot, vai to saņemšanas izmaksas ir saistītas ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Lai pierādītu, ka no saņemtā pakalpojuma gūts labums, svarīgi ieviest preventīvus pasākumus transfertcenu (TC) risku mazināšanai. LGT ir atkarīgs no faktiem un apstākļiem, tādēļ nav iespējams precīzi nošķirt pakalpojumus, kas uzskatāmi par pakalpojumiem ar zemu vai augstu pievienoto vērtību. Šajā rakstā – par LGT un iespējām pārliecināties, vai no grupas ietvaros sniegtā pakalpojuma ir gūts ekonomisks vai komerciāls labums.
Ar 2018. gada 1. janvāri atbilstoši MK noteikumiem Nr. 802 nodokļu maksātājam savā vienkāršotajā TC dokumentācijā par zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem jāiekļauj LGT. Lai gan Latvijas normatīvie akti šo jēdzienu neskaidro, tas ir aprakstīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) izstrādātajās TC vadlīnijās, kuras nodokļu maksātājs var izmantot kā palīgavotu
1 savā TC analīzē.
Vadlīnijās skaidrots, ka LGT gaitā nosakot, vai pakalpojums ir sniegts, jāizvērtē, vai tā saņēmējam bija nepieciešams pakalpojums grupas ietvaros, vai saņēmējs ir guvis ekonomisku vai komerciālu labumu, un vai tas palīdzējis nostiprināt pakalpojuma saņēmēja uzņēmējdarbību.
Pakalpojuma saņemšanas pierādījums
Pirms LGT uzsākšanas un, lai ieviestu preventīvus pasākumus, kas mazinātu risku, ka VID apstrīdēs pakalpojuma saņemšanu, jāapkopo informācija, kas apliecina saņemšanas faktu (piemēram, līgumi, to grozījumi un papildinājumi, e-pasta sarakste, tikšanās piezīmes un protokoli, saņemtie norādījumi un ziņojumi). Jāuzsver, ka grupas uzņēmumam veiktais maksājums nav pietiekams apliecinājums tam, ka šāds pakalpojums ir faktiski sniegts. Sākotnēji var šķist, ka apliecināt pakalpojuma saņemšanu ir vienkāršs uzdevums, taču svarīgi atcerēties, ka TC auditu var veikt par pēdējiem pieciem atvērtajiem pārskata gadiem un ka arī pakalpojuma saņemšanu apliecinošu informāciju var pieprasīt par tādu pašu periodu.
Labums no pakalpojuma
Bieži vien ir grūti noteikt pakalpojuma saņēmēja gūto ekonomisko vai komerciālo labumu no pakalpojuma, ko grupas vadošais uzņēmums vai koplietojamo pakalpojumu sniedzējs (shared service centre) sniedz vairākiem vai visiem grupas uzņēmumiem. Ieteicams laicīgi veikt šādu centralizētu pakalpojumu analīzi, izmantojot LGT un atbildot uz šādiem jautājumiem:
- Vai neatkarīgs uzņēmums līdzīgos apstākļos šo pakalpojumu iegādātos no cita neatkarīga uzņēmuma un būtu gatavs segt pakalpojuma izmaksas?
- Ja neatkarīgs uzņēmums šo pakalpojumu no ārpakalpojuma sniedzēja neiegādātos, vai tas nodrošinātu to ar savu iekšējo resursu palīdzību?
- Vai pastāv saikne starp saņemto pakalpojumu un gūto vai gaidāmo labumu?
Ja neatkarīgs uzņēmums neizvēlētos nevienu no pirmajos divos jautājumos minētajām alternatīvām vai arī ja atbilde uz trešo jautājumu ir “nē,” tad secināms, ka grupas ietvaros saņemtais pakalpojums nav sniedzis labumu tā saņēmējam un nav bijis nepieciešams, lai nodrošinātu uzņēmuma sekmīgu darbību.
Ja grūti saprast un pamatot pakalpojuma sniegto labumu, vērts aprakstīt t.s. darbības vērtību ķēdi (visas uzņēmuma sekmīgai saimnieciskajai darbībai nepieciešamās darbības no stratēģijas izstrādes līdz pat ikdienas darbības organizēšanai). Kad iegūts skaidrs priekšstats par uzņēmuma darbību, tad objektīvi var izvērtēt, kādu funkciju veikšanai uzņēmumam trūkst iekšējo resursu un kādus pakalpojumus un labumu tas saņem no saistītajiem uzņēmumiem. Piemēram, uzņēmumam nav sava finanšu analītiķa, kas varētu izvērtēt finanšu datus, veikt prognozes un pielāgot stratēģiju, tādēļ uzņēmums saņem vadības pakalpojumus no grupas uzņēmuma, kuru ietvaros tiek nodrošināta ar finanšu analītiku saistītās funkcijas.
Funkciju dublēšana
Svarīgi izvērtēt arī to, vai saņemtais pakalpojums nedublē paša uzņēmuma veiktās funkcijas un vai uzņēmums tādu pašu pakalpojumu nesaņem no neatkarīga uzņēmuma. Ja analīzes rezultātā secināts, ka pakalpojums dublē paša uzņēmuma veiktās funkcijas vai no trešās personas saņemtu pakalpojumu, tas var liecināt, ka grupas ietvaros saņemtais pakalpojums nav bijis nepieciešams. Tikai tad, ja šis pakalpojums ir sniedzis labumu tā saņēmējam un nedublējas, jāizvērtē darījuma atbilstība tirgus cenu principam.
_____________________________
1 2017. gada 14. novembra MK noteikumu Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 19. punkts
