Investīciju fondu darbība Latvijā ir kļuvusi aktīvāka. Bieži ir novērojamas situācijas, kad ārvalstu ieguldījumu fondi – nerezidenti – Latvijā iegulda uzņēmumu pamatkapitālā savus līdzekļus. Šobrīd Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā nav tieši definēts, kā UIN vai iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro investīciju fondam – nerezidentam, izmaksājot ienākumu tā dalībniekiem – nerezidentiem – no līdzdalības daļas atsavināšanas Latvijā reģistrētā sabiedrībā. Ņemot vērā VID “Konsultē vispirms” principu, PwC sagatavoja klientam iesniegumu, lai saņemtu VID uzziņu, kā šādā gadījumā rīkoties.
Iesniedzējs bija investīciju fonds – rezidents valstī, ar kuru Latvijai ir spēkā nodokļu konvencija. Ieguldījumu fondam saskaņā ar rezidences valsts tiesību aktiem nav juridiskas personas statusa.
Ieguldījumu fondu pārstāv pārvaldes sabiedrība. Fonda tiesības, saistības un aktīvi ir nodalīti no pārvaldes sabiedrības tiesībām, saistībām un aktīviem. Fonda dalībnieku ienākumu apliek ar nodokli, kad tas sadala peļņu vai atpērk savas daļas no dalībniekiem.
Iesniedzējs plāno veikt finansiālus ieguldījumus Latvijā, ieguldot naudas līdzekļus jaundibinātas SIA “X” pamatkapitālā. Iesniedzējs būs tās vienīgais dalībnieks, un tajā vairāk nekā 50% no bilances aktīvu kopsummas veidos nekustamais īpašums Latvijā.
Apsverot iespēju vēlāk atsavināt SIA “X” kapitāldaļas, iesniedzējs vēlējās saprast, kam būs administratīvais pienākums ieturēt UIN un to ieskaitīt valsts budžetā, ja atsavināšanas darījums notiks nākotnē.
UIN likuma 5. pants nosaka nerezidenta ar nodokli apliekamo objektu, nodokļa likmi un ieturēšanas kārtību. Panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka nerezidenta gūtie ieņēmumi no nekustamā īpašuma Latvijā (t.sk. ieņēmumi no panta otrajā daļā noteiktās akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas) veido nerezidentam ar UIN apliekamu ienākumu, un tā izmaksātājam jāietur UIN, piemērojot attiecīgo likmi – 3% no atlīdzības summas.
Nodokļa maksātājs, kas ir ES dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir spēkā nodokļu konvencija, un kas guvis likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktā minēto ieņēmumu, ir tiesīgs iesniegt VID pārskatu par UIN aprēķinu nerezidentam, ņemot vērā ar šo ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru, aprēķinātajam ar UIN apliekamajam ienākumam piemērojot 20% likmi.
No UIN likuma 5. panta 7.1 daļas secināms – ja ieguldījumu fonds vai alternatīvais ieguldījumu fonds ir Latvijas nodokļu rezidents, tad pienākums ieturēt un ieskaitīt valsts budžetā nodokli no nekustamā īpašuma uzņēmuma atsavināšanas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam, kas veic norēķinu ar nerezidentu – ieguldījumu fonda vai alternatīvā ieguldījumu fonda dalībnieku.
UIN likumā nav tieši skaidrots gadījums, kad ieguldījumu fonds vai alternatīvais ieguldījumu fonds ir Latvijas nerezidents. Tādēļ VID tika uzdots jautājums, vai konkrētajā tiesiskajā situācijā ir piemērojamas UIN likuma 5. panta 7.1 daļas normas.
Saskaņā ar VID sniegto uzziņu, lai gan šajā gadījumā arī alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldītājs ir nerezidents, pienākums ieturēt un ieskaitīt valsts budžetā nodokli no UIN likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktā minētajām izmaksām, ko saņem nerezidents kā alternatīvo ieguldījumu fonda dalībnieks, ir ieguldījumu pārvaldītājam.
Tātad alternatīvo ieguldījumu fonda dalībnieks ir nodokļa maksātājs, bet fonda pārvaldnieks fonda vārdā ir atbildīgs par nodokļa ieturēšanu un administrēšanu.
Šī uzziņa kalpo tikai kā informācijas avots tiesību normu interpretēšanā citiem nodokļu maksātājiem. VID tā ir saistoša tikai pret savu adresātu, tāpēc iesakām katru iespējamo darījumu vērtēt individuāli, pieprasot VID sniegt uzziņu.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuLikumā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājam (NM) ir pienākums sagatavot un iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. TC dokumentācijas pārbaude palīdz VID kontrolēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas pareizību, jo kontrolēto darījumu vērtības un tirgus cenas starpība, kas radusies darījumos ar saistītiem uzņēmumiem, jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē saskaņā ar UIN likumu. Ja NM nepilda pienākumu attiecībā uz TC dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu, tad papildus iespējai ierosināt auditu un vērtēt UIN aprēķina pamatotību VID ir tiesīgs ierosināt datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā un, konstatējot pārkāpumu, sodīt atbildīgo uzņēmumu ar pamatīgu naudas sodu. Šajā rakstā – par kādiem pārkāpumiem sakarā ar TC dokumentāciju ir pieļaujama NM sodīšana ārpus audita un kādā veidā VID jāizvērtē un jāpamato soda apmērs.
Šā gada 21. aprīlī stājās spēkā grozījumi UIN likuma 9. pantā. Likumā tika iekļauts pārejas noteikumu 47. un 48. punkts, kā arī atšķiras UIN piemērošana debitoru parādiem, kuri bija bilancē uz 2017. gada 31. decembri un kuri radās pēc šī datuma, un kuriem bija izveidoti uzkrājumi līdz 2021. gada 31. decembrim un vēlāk. Šajā rakstā esam atjauninājuši apkopojumu par UIN piemērošanu debitoru parādiem atšķirīgās situācijās.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).