Attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, politiskās partijas nav nekāds izņēmums, un tām šo datu apstrādē jāievēro tās pašas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības, kas noteiktas jebkuram citam datu pārzinim. Zīmīgi, ka Datu valsts inspekcija nesen publicējusi jaunas vadlīnijas par fizisko personu datu apstrādi priekšvēlēšanu laikā. Vai tas varētu liecināt, ka uzraudzības iestāde pastiprināti vērtēs partiju atbilstību VDAR prasībām? Šajā rakstā – par to, kādi pasākumi veicami partijai, lai nodrošinātu VDAR atbilstošu datu apstrādi.
Ieskatoties politisko partiju oficiālajās mājaslapās, var secināt, ka teju katrā ir nepilnības un neatbilstības (nav sniegta informācija par VDAR noteikto datu subjektu tiesību nodrošināšanu, sīkdatnes tiek apstrādātas bez tiesiskā pamata u.c.). Tā kā daudzu politisko partiju kandidāti un biedri nāk no uzņēmējdarbības vides, vēlamies atgādināt par vairākām būtiskām lietām, kas partijām jāņem vērā, apstrādājot fizisko personu datus priekšvēlēšanu laikā.
Partijas mājaslapā publicētajā privātuma paziņojumā jānorāda VDAR 13. un 14. pantā noteiktās datu subjektu tiesības, kā arī jāspēj tās izpildīt, ja datu subjekts to pieprasa. Tas vien, ka ir izstrādāts privātuma paziņojums, vēl nenozīmē, ka tas atbilst VDAR prasībām, tāpēc jāpievērš uzmanība, lai paziņojums ir viegli saprotams, pārskatāms un paredzēts konkrētai mērķauditorijai, kā arī ir skaidri aprakstīti datu apstrādes mērķi.
Katram datu apstrādes mērķim ir nepieciešams tiesisks pamats, kam jābūt arī norādītam privātuma paziņojumā. Tas vien, ka paziņojums kategoriski apgalvo, ka partijas veiktā personas datu apstrāde ir likumīga, vēl nenozīmē, ka tai ir tiesisks pamats. Tiesiskā pamata noteikšanā partijai jābūt īpaši rūpīgai, to detalizēti skaidrojot savā privātuma paziņojumā (piemēram, identificējama vēlētāja uzrunāšana, informācijas sniegšana KNAB par biedru naudas iemaksu, sīkdatņu apstrāde partijas mājaslapā, iegūto personas datu glabāšana mākonī). Katrai datu apstrādes darbībai jānosaka atbilstošākais datu apstrādes tiesiskais pamats.
Datu subjekta piekrišanai jābūt brīvai, konkrētai un nepārprotamai, to nedrīkst iekļaut veidlapu tekstos. Nav arī pareizi piekrišanas ķekšus ietvert jau iepriekš atzīmētos laukos – piekrišanas ķeksi par konkrēto datu apstrādes darbību atzīmē pats datu subjekts. Nekādā gadījumā uz vēlētāju nedrīkst izdarīt spiedienu, lai tas dalītos ar saviem datiem, piemēram, piezvanot vai sazinoties ar identificējamu personu sociālajos tīklos un lūdzot tai sniegt savus datus (e-pastu, adresi vai tālruņa numuru), lai turpmāk nosūtītu tai komerciālus paziņojumus. Tas nozīmē, ka nav atļauts uzrunāt datu subjektu, ja partija pirms tam nav saņēmusi no tā skaidru un nepārprotamu piekrišanu, ka persona vēlas tikt uzrunāta par konkrēto piedāvājumu.
Nereti partijas iegūst personas datus no trešajām personām, piemēram, starpniekiem, lai nosūtītu ziņojumus konkrētajai auditorijai vēlēšanu vai kampaņas mērķu sasniegšanai. Datus par politisko pārliecību var izsecināt arī no dažādos avotos esošu personas datu analīzes pat tad, ja šie dati nav saistīti ar politiku, bet vērtējot personas uzvedību vai veicot citus novērojumus (piemēram, bildes, komentāri, ieraksti sociālajos tīklos). Partijai par šādu starpnieku datu izmantošanu ir pienākums informēt datu subjektu, norādot informāciju privātuma paziņojumā atbilstoši VDAR 14. pantam. Tāpat svarīgi, lai pirms šādu starpnieku datu izmantošanas partija veic pārbaudi ar mērķi pārliecināties, ka dati iegūti likumīgi.
Ja partija veic profilēšanu, tad arī par šo datu apstrādes darbību datu subjekts jāinformē privātuma paziņojumā un jāspēj izpildīt subjekta pieprasījums, ja tas vēlas atteikties no profilēšanas.
Lai gan VDAR ļauj datu pārzinim noteikt, kādus pasākumus vai risinājumus tas ieviesīs, lai nodrošinātu VDAR atbilstošu datu apstrādi, šī atļauja tomēr būtiski neatvieglo pārziņa darbu, jo tam pašam jāvērtē, vai partijas veiktā datu apstrāde ir droša un atbilstoša un vai īstenotie pasākumi ir pietiekami. Turklāt partijai jāspēj uzskatāmi pierādīt, ka tā ir ieviesusi atbilstošus tehniskos risinājumus, izstrādājusi atbilstošu dokumentāciju un apmācījusi savus biedrus.
Pirms ārpakalpojuma izmantošanas partijai jāspēj noteikt, vai tā ietvaros jāslēdz datu apstrādes līgums. Nosūtot datus ārpus ES/EEZ, partijai jāvērtē, kādas garantijas tā ieviesīs, lai nodrošinātu VDAR atbilstību.
Atgādinām, ka partijām ir arī pienākums ievērot pārskatatbildības (accountability) principu, no kura izriet divi pamatpienākumi: pienākums nodrošināt VDAR prasību ievērošanu un spēja to pierādīt. Tas nozīmē, ka pārziņa pienākums ir rakstveidā dokumentēt visus ar datu aizsardzību saistītos noteikumus un lēmumus.
Diemžēl nav vienota saraksta ar izstrādājamiem datu aizsardzības dokumentiem, kas pierādītu VDAR prasību ievērošanu. Tādēļ partijām jāvērtē, vai tām ir pietiekamas zināšanas par datu aizsardzību, vai netiek veiktas tādas apstrādes darbības, kam piemērojams VDAR 37. pants par obligātu datu aizsardzības speciālista norīkošanu vai apstrādes darbību reģistrēšanu, un vai nav pienākums izstrādāt specifiskus datu aizsardzības dokumentus, kas izriet no VDAR noteikumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ja partijai rodas šaubas vai jautājumi par tās veikto personas datu apstrādi, aicinām konsultēties ar datu aizsardzības speciālistiem.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuCovid-19 pandēmijas dēļ sākās globālā ekonomikas lejupslīde. Tomēr nozares ekspertu brīdinājums, kam pievienojās arī Pasaules Bankas pētījuma autori, ka Covid-19 izskaņā ekonomika piedzīvos strauju maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaita pieaugumu, vismaz pagaidām nav piepildījies. Tas saistāms ar to, ka pandēmijas izraisītās finanšu grūtības tika apslāpētas ar iepriekš nepieredzētu valsts intervenci tirgū un milzīgu finansiālu atbalstu, piemēram, apgrozāmo līdzekļu grantiem un dīkstāves pabalstiem. Ekonomikas lejupslīdi palielina arī Krievijas iebrukums Ukrainā, tostarp kara sekas palielina enerģijas cenu un cenu kāpumu kopumā, kas neizbēgami rada parādsaistību krīzes. Visticamāk, maksātnespējas un TAP vilnis tomēr Latvijā ir neizbēgams, tādēļ šā raksta mērķis ir vienkāršā veidā iepazīstināt uzņēmumus ar Latvijas TAP un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, lai pievērstu uzmanību šo parādu restrukturēšanas rīku niansēm, kā arī parādnieka, kreditoru un uzraugošās personas lomu šo procesu ietvaros.
Lai sekmīgi saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir svarīgi pārliecināties, kuriem uzņēmuma kreditoriem būs balsstiesības, un pareizi interpretēt tiesību normas, kas atsevišķām personām nosaka balsošanas ierobežojumus. Šajā rakstā apkopotās atziņas noteiktos apstākļos var palīdzēt finanšu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kreditoru pārstāvjiem un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošajām personām pārliecināties, vai plānu atbalstījuši tikai balsstiesīgie kreditori vai arī balsojumā iekļautas personas, kurām šādu tiesību nav.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).