Iepriekšējā rakstā aplūkojām ESG izmaksu kategorijas un uzsvērām, ka ne vienmēr ir pareizi uzņemties izdevumus pēc to piederības principa un sadalīt tos vienmērīgi starp visiem grupas uzņēmumiem. Šajā rakstā turpinām analizēt iemeslus.
Grupas atteikšanās no fosilā kurināmā un pakāpeniska pāreja uz alternatīviem energoresursiem parasti nav viendabīgi raksturīga visiem grupas uzņēmumiem. Prakse rāda, ka klimata neitralitātes pasākumus aktīvāk īsteno tādi meitas uzņēmumi, kuru rīcībā ir kapitālietilpīgi aktīvi, piemēram, ražotnes. Tādēļ vienmērīga izmaksu pārdale starp uzņēmumiem ar krasi atšķirīgu materiāli tehnisko bāzi un dažādu izmantoto aktīvu lielumu un jaudu no transfertcenu skatpunkta var būt riskants lēmums.
Otrkārt, starptautiskās uzņēmumu grupās lēmumus par stratēģijas un biznesa procesu izmaiņām (īpaši saistībā ar ievērojamiem kapitālieguldījumiem ražotnēs vai nekustamā īpašuma rekonstrukcijās ar mērķi tos padarīt videi draudzīgākus un ekoloģiskākus) parasti pieņem grupas īpašnieki, taču izmaksas uzņemas tie uzņēmumi, kuros rekonstrukcijas tiek veiktas. Būtiski kapitālieguldījumi var ievērojami samazināt konkrēta uzņēmuma peļņu vai pat novest pie zaudējumiem. Sākotnēji šķiet, ka šīs izmaksas nav saistītas ar transfertcenām, jo uzņēmums par nekustamā īpašuma rekonstrukciju maksā nesaistītam pakalpojumu sniedzējam. Taču centralizēta lēmuma gadījumā nodokļu administrācija var secināt, ka izmaksas jāuzņemas tam grupas (mātes) uzņēmumam, kurš lēma par rekonstrukcijas nepieciešamību, jo vietējam meitas uzņēmumam nebija iespējas šīs izmaksas kontrolēt un varēja nebūt finanšu kapacitātes tās segt.
Grupai arī kritiski jāizvērtē ESG stratēģijas izstrādes ietvaros veikto pētniecības un attīstības aktivitāšu apjoms, daudzveidība un nepieciešamība. Darbības modeļa pārveides sākumposmā radušos izdevumus var kļūdaini uzskatīt par pētniecības un attīstības izmaksām un nepamatoti pārdalīt starp visiem grupas uzņēmumiem, lai gan pēc būtības tās varētu uzskatīt par īpašnieku interesēs veiktām aktivitātēm.
Treškārt, starptautiskajām uzņēmumu grupām jāapsver, vai grupas galvenā uzņēmuma izstrādātā un grupas līmenī īstenotā ESG stratēģija nepārsniedz nacionālo tiesību aktu normas, ko piemēro grupas uzņēmuma rezidences valstī. Jāņem vērā, ka šīs valsts nodokļu administrācija var ieņemt stingru nostāju un apgalvot, ka šādas izmaksas, kas pārsniedz nacionālajos tiesību aktos noteikto apjomu, meitas uzņēmumam vispār nerastos, ja mātes uzņēmums tam neliktu tās uzņemties.
Riskus saistībā ar neatbilstošu ESG izmaksu uzņemšanos vai attiecināšanu var plānveidīgi mazināt jau ESG stratēģijas izstrādes posmā, grupas galvenajam uzņēmumam adekvāti novērtējot potenciālo izmaksu veidus un būtību, kā arī saskaņojot izmaksas ar tiem meitas uzņēmumiem, kam tās būtu jāuzņemas, vērtējot katra uzņēmuma darbību, biznesa stratēģiju, potenciālo labumu no ESG aktivitāšu īstenošanas un finanšu kapacitāti šīs izmaksas uzņemties.
Turklāt grupas galvenajam uzņēmumam ir sevišķi rūpīgi jāpārskata ESG izmaksu pārgrupēšana un iekļaušana regulāro vadības pakalpojumu izdevumu vai izmaksu kompensācijas kategorijās, lai nodrošinātu, ka tas ir atļauts vietējā līmenī un veikts atbilstoši tirgus cenas principam.
Lai pamatotu ESG izmaksu uzņemšanos vai attiecināšanu, grupas vietējam uzņēmumam ieteicams laikus pieprasīt informāciju no grupas par attiecināmo izmaksu veidiem un būtību, piedalīties lēmumu pieņemšanā par konkrētām veicamajām darbībām, kas tiešā veidā skar vietējo uzņēmumu, un sagatavot detalizētu informāciju, t.sk. saņemtā labuma pamatojumu. Tas palīdzēs pierādīt, ka galvenā uzņēmuma veiktā izmaksu pārdale grupas ietvaros ir objektīva un godprātīga, savukārt vietējā līmenī radušās izmaksas tiek kontrolētas arī vietējā līmenī.
Turpināsim sekot līdzi ESG politikas attīstībai un informēsim MindLink abonentus par aktualitātēm saistībā ar arvien lielāku ESG izmaksu ietekmi uz transfertcenām, kā arī ziņosim, kādā veidā ESG principi jau šobrīd skar starptautisku finanšu darījumu veikšanu starp saistītām personām.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuStarptautiskais bizness šobrīd piedzīvo vērienīgu pārveidi. Līdz ar rūpēm par apkārtējās vides saglabāšanu starptautiskās uzņēmumu grupas radikāli maina savu stratēģiju un priekšplānā izvirza ilgtspējīgas attīstības mērķus, apņemoties gan ievērojami mazināt oglekļa pēdu, gan attīstīt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību atbilstoši labākajai pārvaldības praksei. Vides, sociālo un pārvaldības (ESG) kritēriju iekļaušana biznesa attīstības stratēģijā kļūst par pārrobežu uzņēmumu konkurences priekšrocību. Īstenojot bezprecedenta pāreju uz zaļo kursu, starptautiskās uzņēmumu grupas iegulda nozīmīgus resursus un tām ievērojami palielinās izmaksu bāze. Šajā rakstā – par to, kam grupas ietvaros būtu jāsedz ar ESG stratēģijas un saistīto pasākumu plānošanu, ieviešanu un īstenošanu saistītās izmaksas, vērtējot tās no transfertcenu perspektīvas.
Šodienas realitāte rāda, ka ilgtspējas jautājumi, kurus biznesa vidē apzīmē ar trīs angļu vārdu environmental, social, governance (vide, sociālā joma un pārvaldība) saīsinājumu ESG, izvirzās uzņēmumu jauno stratēģiju centrā, tādējādi arvien vairāk pieaug arī ilgtspējas vadītāju un ESG ekspertu loma uzņēmumos un to pārvaldības struktūrā. Mūsdienīgam ilgtspējas jeb ESG vadītājam ir ne tikai jāizprot dažādo ESG jautājumu savstarpējā mijiedarbība un ietekme uz uzņēmuma darbības virzieniem, bet jāspēj tos integrēt uzņēmuma darbībā, iedvesmojot pārējos rīcībai. PwC jaunākais pētījums “Empowered Chief Sustainability Officers” sniedz ieskatu, kā ir mainījusies ESG vadītāja loma laika gaitā un kā šie vadītāji var radīt taustāmu ietekmi uzņēmumos, savienojot dažādos ESG aspektus ar uzņēmuma darbību, tādējādi veicinot uzņēmuma pārveidi un virzību uz ilgtspējīgāku darbību. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir, ka uzņēmumi, kuru pārvaldības struktūrā ir skaidri definēta ESG vadītāja loma, spēj sasniegt augstākus rādītājus ilgtspējas jomās.
Vērtējot transfertcenas (TC) atbilstību tirgus vērtībai, nodokļu maksātājs (NM) var konstatēt, ka saistītu personu darījums atbilstoši sākotnējai salīdzināmības analīzei neatbilst nesaistītu uzņēmumu darījuma principam. Tomēr, analizējot katru gadījumu atsevišķi, reizēm nākas konstatēt, ka NM nav veicis visus nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai mazinātu TC risku. Viens no pasākumiem ir izvērtēt nepieciešamību veikt salīdzināmības korekcijas.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).