Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Šā gada 2. augustā Finanšu ministrija publicēja likumprojektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), kas paredz grozīt piemērojamo likmi ārvalstniekiem, kuri veic darbu Latvijā attālināti. Ja grozījums tiks apstiprināts, tas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šobrīd vēl ir grūti spriest par likumprojekta turpmāko virzību, jo tas vēl jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, taču ir iespēja analizēt tā potenciālo ietekmi, ko arī darīsim šajā rakstā.
Šā gada 19. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par nodokļu maksātāja (NM) pieteikumu atlīdzināt zaudējumus un nemantisko kaitējumu, kas tam radies VID prettiesiski pieņemta audita lēmuma rezultātā. VID lēmums ir atcelts. Šajā rakstā – par to, kādi zaudējumi (izdevumi) tiesas ieskatā var tikt atlīdzināti un ko tiesa vērtē, nosakot iespēju atlīdzināt atsevišķas izdevumu pozīcijas.
VID veidotais nodokļu maksātāju (NM) reitings pastāv jau kopš 2018. gada un sākotnēji ietvēra piecas analīzes dimensijas, no kuru novērtējuma bija atkarīgs NM individuālais vērtējums VID skatījumā. Pēc uzņēmēju priekšlikumu uzklausīšanas 2020. gada februārī tautā sauktais VID “spidometrs” tika papildināts ar vēl divām analīzes dimensijām, kas klāt nesa piecus jaunus uzņēmumu darbības novērtējuma rādītājus. Pēc šo papildinājumu veikšanas NM reitings tika pilnveidots un šādā redakcijā darbojas arī šobrīd. Šajā rakstā – par reitinga mērķiem, NM grupām, analīzes galvenajām dimensijām un novērtējumiem, kā arī NM ieguvumiem no reitinga.
Šā gada 12. jūlija Īsziņā informējām MindLink abonentus par jaunu atbalsta programmu, kas balstīta uz nesen pieņemtajiem MK noteikumiem. Iepriekšējā rakstā aplūkojām, kādi komersanti varēs pieteikties atbalstam, atbalstāmās darbības, kā arī t.s. izslēgtās nozares un darbības. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim atbalsta instrumentu un atbalsta programmas statusu.
Rakstu sērijas par NFT pirmajā daļā sniedzām ieskatu, kas ir NFT, un analizējām Spānijas nodokļu administrācijas viedokli, kura bija secinājusi, ka NFT ir elektroniski sniegts pakalpojums darījumā starp NFT veidotāju un pircēju. Šajā rakstā – par to, kā noteikt, kuras valsts PVN būtu jāpiemēro darījumos ar NFT, jeb par elektroniskā pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu.
Darba likums (DL) tiek grozīts regulāri un dažkārt pat vairākas reizes gadā, taču tik vērienīgi papildinājumi kā tie, kas stāsies spēkā šā gada 1. augustā, pēdējos gados nav pieredzēti. Šajā rakstā piedāvājam ceļvedi, kas atvieglos orientēšanos jauno darba tiesību normu līkločos.
Mūsdienās nekustamā īpašuma (NĪ) izīrēšana ir viens no izplatītākajiem saimnieciskās darbības veidiem, ko veic fiziskās personas. Līdz ar www.booking.com un www.airbnb.com popularitātes pieaugumu aktuālāka kļūst arī nodokļu samaksas režīma izvēle. Latvijas normatīvajos aktos ir noteikti vairāki varianti saistībā ar optimālu saimnieciskās darbības reģistrēšanu un nodokļu samaksu. Šis raksts sniedz informāciju par to, kādi varianti pastāv fiziskās personas NĪ izīrēšanas reģistrēšanai un vai ir iespējams mainīt šīs reģistrēšanas veidu.
Pēdējā laikā ievērojamu popularitāti ir ieguvušas neaizstājamās digitālās vienības (non-fungible tokens – NFT). Lai gan varētu šķist, ka šāda tehnoloģija ir parādījusies pavisam nesen, Kevin MacCoy un Anil Dash izveidoja pirmo zināmo NFT Quantum jau 2014. gadā. Taču lielāka interese par NFT parādījās tikai sešus gadus vēlāk, kad NFT tirgus vērtība sasniedza 250 miljonus USD. Tirgus interese par šāda veida aktīviem pieauga arī pērn, kad sešu mēnešu laikā NFT tirgū tika ieguldīti 41,3 miljardi USD. Tomēr pat pēc tik iespaidīga popularitātes pieauguma bieži izskan jautājumi – kas ir NFT, kur tos izmanto, kā tiem piemērotu nodokļus? Šajā rakstu sērijā aplūkosim NFT būtību un PVN piemērošanu darījumos ar NFT Eiropas Savienībā.
Kad ārējie apstākļi ir īpaši izaicinoši, kārtība iekšējos procesos un informācijas pieejamības ātrums var izrādīties svarīgs konkurētspējas uzlabošanas aspekts. Finanšu funkciju mūsdienās izaicina gan izmaiņas biznesa vidē un ekonomikā, gan straujie attīstības soļi tehnoloģiju jomā, tādēļ finanšu vadītājam vairs nepietiek ar zināšanām tikai finanšu jautājumos. Ik gadu rīkotajā finanšu vadītāju aptaujā PwC noskaidro, ar kādām problēmām saskaras uzņēmumi jomās, kuras finanšu vadītāji tur savā redzeslokā un prioritāšu saraksta augšgalā, lai veicinātu uzņēmumu attīstību un uzlabotu finanšu funkcijas sniegumu. Šajā rakstā piedāvājam Centrālās un Austrumeiropas PwC organizētās finanšu vadītāju (CFO) aptaujas rezultātu apkopojumu un mūsu redzējumu par iespēju atbalstīt finanšu vadītājus.
2021. gada 1. decembrī Eiropas Parlaments publicēja apstiprināto direktīvu par publiska starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata sagatavošanu par katru valsti (“PCbCR direktīva”). Tā nosaka, ka starptautiskajām uzņēmumu grupām, kuru konsolidētie ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro katrā no pēdējiem diviem finanšu gadiem, jāpublisko noteikta informācija (arī par ieņēmumiem, darbinieku skaitu un samaksāto nodokļu summu) attiecībā uz to darbību katrā ES dalībvalstī un atsevišķās trešajās valstīs. Šī informācija jāpublicē grupas tīmekļa vietnē līdz 2026. gada decembrim attiecībā uz direktīvas darbības jomā esošajiem subjektiem, ja finanšu gads beidzas 2025. gada 31. decembrī.
Šā gada 21. aprīlī stājās spēkā grozījumi UIN likuma 9. pantā. Likumā tika iekļauts pārejas noteikumu 47. un 48. punkts, kā arī atšķiras UIN piemērošana debitoru parādiem, kuri bija bilancē uz 2017. gada 31. decembri un kuri radās pēc šī datuma, un kuriem bija izveidoti uzkrājumi līdz 2021. gada 31. decembrim un vēlāk. Šajā rakstā esam atjauninājuši apkopojumu par UIN piemērošanu debitoru parādiem atšķirīgās situācijās.
Šā gada 18. jūnijā stājās spēkā MK noteikumi (“Noteikumi”), kas regulē jaunu atbalsta programmu ražojošo un eksportējošo uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai. Uzņēmēji varēs pieteikties atbalstam attiecināmo izmaksu segšanai, t.i., aizdevumam (vai paralēlajam aizdevumam) no attīstības finanšu institūcijas “Altum” līdz 5 miljoniem EUR. Līdz pat 30% no šāda aizdevuma pamatsummas varēs dzēst kā kapitāla atlaidi. Atbalstu varēs izmantot izmaksām, kas saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu ieviešanu uzņēmēju pašpatēriņam nedzīvojamās ēkās un noliktavās. Šajā rakstā – par jaunās atbalsta programmas niansēm, kas aprakstītas publiski pieejamajā Noteikumu redakcijā.
Šā gada 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums (“Likums”), kurš salīdzinājumā ar iepriekš spēkā esošo likumu ar tādu pašu nosaukumu ievieš jaunas prasības un pārņem direktīvas ES 2019/1937 noteikumus. Šajā rakstā – par to, ko īsti nozīmē trauksmes celšanas sistēma (TCS) atbilstoši jaunā Likuma prasībām un kādas ir uzņēmumu iespējas efektīvi ieviest šādu sistēmu.
Laikā, kad arvien aktuālākas kļūst tēmas par dabai draudzīgu saimniekošanu, atkritumu šķirošanu un pārstrādi, aktuālāki kļūst arī jautājumi par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanu. Kā zināms, viens no DRN objektiem ir iepakojums. Par nodokļa samaksu atbild vai tiesības uz atbrīvojumu iegūst persona, kura pirmā Latvijā realizē preces iepakojumā, ieskaitot ārvalstu uzņēmējus, kas savas preces piegādā Latvijas komersantiem. Šobrīd tiek plānoti DRN likuma grozījumi attiecībā uz ārvalstu personu tiesībām piemērot atbrīvojumu.
Šā gada martā PwC veica aptauju Global Workforce Hopes and Fears, saņemot atbildes no 52 195 respondentiem, kas ir nodarbināti vai ir aktīvi darba tirgū. Tā ir viena no lielākajām jebkad veiktajām pasaules darbaspēka aptaujām un aptvēra dažādas nozares, demogrāfiskās grupas un darba modeļus 44 valstīs un teritorijās.
Vēl pirms kāda laika personas kods un personu apliecinošs dokuments Latvijā pienācās galvenokārt uzturēšanās atļaujas vai ES pilsoņa reģistrācijas apliecības turētājiem. Taču ir bijuši gadījumi, kad ārzemniekam bez kāda īpaša statusa bija tiesiskās saites ar Latviju, tomēr bija grūti apliecināt savu identitāti klātienē vai elektroniski. Šajā rakstā vēlamies pievērst uzmanību ieviestajam elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkam – ārzemnieka eID.
Daudzi strādājošie vēlas izmantot atvaļinājumu tieši vasarā, bet grāmatveži parasti izvēlas laiku atpūtai, kad ir salīdzinoši mazāks darba apjoms. Nodokļu pārskatu iesniegšanas, algas aprēķināšanas un izmaksāšanas, kā arī mēneša slēgšanas laikā pārsvarā ir apgrūtinoši izmantot pilnu atvaļinājuma laiku. Šajā rakstā apskatīsim aizvietošanas iespējas un atbilstošu grāmatvedības risku izvērtēšanu grāmatvežu prombūtnes laikā.
Akciju pirkuma tiesību piešķiršanai iegūstot arvien lielāku popularitāti, arī Latvijas uzņēmumi piedāvā šādu darbinieku motivācijas instrumentu ne tikai saviem, bet arī meitas sabiedrību darbiniekiem. Šajā rakstā – par UIN, IIN un VSAOI sekām, kas rodas, piešķirot saviem un meitas sabiedrību darbiniekiem akciju pirkuma tiesības Latvijas uzņēmumā.
Jau iepriekš esam rakstījuši par nodokļu maksātāja (NM) pienākumu iesniegt VID starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta devīto daļu) vai arī paziņojumu par pārskatu iesniedzošo uzņēmumu un tā nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par to, kā pareizi norādīt informāciju paziņojumā nestandarta fiskālā perioda gadījumā.
Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja sabiedrības paradumus, un ierobežojumi skāra daudz pasākumu, tostarp konkursus. Atgriežoties pie ierastajām dzīves gaitām, notiek arvien vairāk publisku pasākumu. Tiek rīkoti dažādi konkursi, un fiziskās personas, kas tajos piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu – fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to – šajā rakstā.
Turpinoties Krievijas īstenotajam karam Ukrainā, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) kopā ar citām valstīm arvien paplašina Krievijai piemērojamo sankciju apmēru.
ES samitā, kas norisinājās šā gada 30. un 31. maijā, Eiropadome vienojās par sesto sankciju paketi pret Krieviju, kura attieksies galvenokārt uz jēlnaftu un naftas produktiem, kurus piegādā ES dalībvalstīm. Jāatzīmē, ka Eiropas Padome vienojusies, ka pagaidu izņēmums attieksies uz jēlnaftu, ko piegādā pa cauruļvadiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir norādījusi, ka līdz šā gada beigām paketē iekļautie ierobežojumi faktiski pārtraukšot aptuveni 90% ES naftas importa no Krievijas.
Pieaugot sankciju apmēram, uzņēmumiem rodas arvien vairāk neatbildētu jautājumu un neizpratne par to, kā tikt galā ar pieaugošo sankciju slogu, vai uzņēmums ir konkrētu regulējošo iestāžu uzraudzībā un vai spēkā esošais regulējums sankciju jomā un vadlīnijas paredz to, ka jāizveido sankciju riska pārvaldības iekšējā kontroles sistēma.
Uzņēmumos vienmēr aktuāls bijis produktivitātes jautājums. Pandēmijas laikā strādājot attālināti vai izmantojot hibrīddarba modeli, ir parādījušās gan jaunas pozitīvas iezīmes, gan sarežģītāki izaicinājumi. Cenšoties sakārtot procesus, nereti koncentrējamies uz pašu procesu un tā racionalizēšanu, taču ražīguma celšanā vienlīdz nozīmīga ir darbinieku loma.
Samazinoties Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem Latvijā un visā Eiropā, uzņēmumi atgriežas pie normāla darba ritma, tostarp tiek rīkoti pasākumi darbinieku izglītošanai, kolektīva motivēšanai un saliedēšanai. Savu darbību atsāk pasākumu organizatori. Kamēr pasākuma pasūtītājs ir Latvijas uzņēmums un pasākums notiek Latvijā, PVN piemērošana ir skaidra. Kā ir tad, ja pasākums notiek citā ES dalībvalstī vai pasākuma pasūtītājs ir citas dalībvalsts persona? Šajā rakstā – par būtisko, kas jāņem vērā, sniedzot pasākuma organizēšanas pakalpojumus.
Darba devēji plaši izmanto GPS ģeolokācijas ierīces, lai novērotu un kontrolētu autotransporta līdzekļus vai iekārtas, analizētu degvielas patēriņu, nobraukumu, braukšanas laiku, dīkstāvi un stāvēšanas laiku, auto lietošanas statistiku u.c. Līdz ar Eiropas tiesu praksi ir ieviesti stingrāki noteikumi un prasības ar GPS izsekošanu saistītai personas datu apstrādei. Ir arī atsevišķi ierobežojumi, par kuriem komersantiem, kas šīs ierīces izmanto komercdarbības vajadzībām, būtu jāzina.
Tuvojoties vasaras brīvlaikam, aktualizējas jautājums par skolēnu nodarbinātību. Vēlamies atgādināt par nodokļu aspektiem, kas jāņem vērā, ja skolēns vēlas strādāt algotu darbu vasaras brīvlaikā – nodokļu piemērošanas kārtība skolēna gūtajam ienākumam, kā arī kādus nodokļu atvieglojumus var izmantot vecāki.
Praksē bieži novērojam, ka, godprātīgi pildot savu pienākumu attiecībā uz transfertcenu (TC) dokumentācijas iesniegšanu VID, nodokļu maksātājs (NM) pēkšņi var nokļūt neveiklā situācijā – Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) funkcionalitāte liedz iespēju ielādēt salīdzināmo datu atlasi pamatojošu ekrānuzņēmumu datni (screenshot) tās apjoma dēļ. Sagatavotais dokuments tādēļ nenonāk VID redzeslokā, un var rasties risks, ka NM nav izpildījis regulējumā noteiktās TC dokumentācijā iekļaujamās informācijas prasības. Šajā rakstā – par minētās problēmas risinājumu.
