Laikā, kad arvien aktuālākas kļūst tēmas par dabai draudzīgu saimniekošanu, atkritumu šķirošanu un pārstrādi, aktuālāki kļūst arī jautājumi par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanu. Kā zināms, viens no DRN objektiem ir iepakojums. Par nodokļa samaksu atbild vai tiesības uz atbrīvojumu iegūst persona, kura pirmā Latvijā realizē preces iepakojumā, ieskaitot ārvalstu uzņēmējus, kas savas preces piegādā Latvijas komersantiem. Šobrīd tiek plānoti DRN likuma grozījumi attiecībā uz ārvalstu personu tiesībām piemērot atbrīvojumu.
Atbilstoši pašreizējiem DRN likuma nosacījumiem nodokli maksā persona, kura pirmā Latvijā realizē preces iepakojumā. Vienlaikus likums paredz atbrīvojumu no DRN, ja persona ir noslēgusi līgumu par dalību ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā (RPAS). DRN vietā tad jāveic maksājums atkritumu apsaimniekotājam, kurš nodrošina atkritumu savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un citas funkcijas. Tā kā DRN piemērošanas sistēmas mērķis ir panākt atkritumu apsaimniekošanu, praksē šis maksājums atkritumu apsaimniekotājam ir vairākas reizes mazāks par maksājamo nodokli.
DRN piemērošana skar arī ārvalstniekus, jo nodoklis jāmaksā personai, kura pirmā ieved videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā. Atbilstoši VID metodiskajam materiālam “Ārvalstu komersantiem par dabas resursu nodokļa samaksu” kā persona, kas pirmā ieved preces Latvijā, ir norādīta persona, kas pirmā šķērso Latvijas robežu. Tātad jāvērtē, kurai no darījuma pusēm ir īpašumtiesības uz preci, šķērsojot robežu. Likums paredz, ka ārvalstnieka, kurš nav reģistrēts VID kā nodokļu maksātājs, vietā DRN var maksāt preču saņēmējs vai cita rakstveidā pilnvarota persona. Tomēr no izmaksu viedokļa izdevīgāks ir DRN atbrīvojums, noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju.
Līdz šim DRN normas neparedzēja ierobežojumus citu ES dalībvalstu personām slēgt līgumus savā vārdā par dalību RPAS, tātad praksē daudzi citu dalībvalstu uzņēmumi paši slēdz šos līgumus, un Latvijas uzņēmumiem, kas iepērk preces iepakojumā no citas dalībvalsts piegādātāja, ne vienmēr jāsaskaras ar jautājumiem par DRN samaksu par iepakojumu. Tomēr šobrīd pastāv ierobežojums līgumus par dalību RPAS slēgt trešo valstu personām. Likums nosaka, ka dalība ir iespējama tad, ja trešās valsts persona ir vai nu reģistrēta VID kā nodokļu maksātājs vai arī rakstveidā pilnvarojusi personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt trešās valsts ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz RPAS dalībnieka pienākumu izpildi.
Plānotie DRN likuma grozījumi, kas šobrīd gaida izskatīšanu un apstiprināšanu Ministru kabinetā, paredz precizēt prasības ārvalsts personas dalībai RPAS, nosakot, ka tās attiecināmas ne tikai uz trešo valstu, bet arī uz citu dalībvalstu personām. Tātad turpmāk arī dalībvalsts persona, kas Latvijā laidīs tirgū preci iepakojumā, varēs piedalīties RPAS, ja tā būs reģistrēta VID kā nodokļu maksātājs vai arī būs rakstveidā pilnvarojusi Latvijas komersantu pārņemt saistības Latvijā attiecībā uz RPAS dalībnieka pienākumu izpildi. Turklāt citas dalībvalsts vai trešās valsts personai būs jāinformē apsaimniekotājs par šo pilnvaroto uzņēmumu.
Jaunā likumvide praksē radīs nepieciešamību, ievedot preces iepakojumā no citas dalībvalsts Latvijā nereģistrēta nodokļu maksātāja, iesaistīt Latvijas komersantu, lai samazinātu DRN izmaksas un noslēgtu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par dalību RPAS. Par šādu iesaisti, visticamāk, ir iespējams vienoties arī preču piegādes līgumā.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuŠā gada 24. februārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par PVN piemērošanu pircēja izdevumu kompensācijai, ko preču piegādātājs tam izmaksājis garantijas perioda laikā atbilstoši līgumam. Šajā rakstā – par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Šā gada 20. aprīlī Administratīvā apgabaltiesa atkārtoti sprieda par strīdu starp Latvijas uzņēmumu un VID par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atmaksāšanu nodokļu dubultās uzlikšanas situācijā. Šis tiesas lēmums seko pēc Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. A420282416, SKA-150/2020. Administratīvās apgabaltiesas anonimizēts lēmums pieejams ar lietas Nr. A420282416 (arhīva Nr. AA43-0096-22/15).
Nu jau labu laiku darba tirgus ir paplašinājies ārpus vienas valsts robežām. Arī Latvijas darba devēji (DD) šobrīd lūkojas ārvalstīs ne tikai talantu vai vadītāju piesaistei, bet arī rutīnas darba veicēju meklējumos. Covid-19 krīzei turpinoties un attālinātā darba nozīmei pieaugot, Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk rodas jautājums, kādā veidā vislabāk pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus – it īpaši, ja tie strādā attālināti no savas mītnes valsts.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).