Māris Butāns

Vecākais vadītājs, PwC Legal

Šā gada 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums (“Likums”), kurš salīdzinājumā ar iepriekš spēkā esošo likumu ar tādu pašu nosaukumu ievieš jaunas prasības un pārņem direktīvas ES 2019/1937¹ noteikumus. Šajā rakstā – par to, ko īsti nozīmē trauksmes celšanas sistēma (TCS) atbilstoši jaunā Likuma prasībām un kādas ir uzņēmumu iespējas efektīvi ieviest šādu sistēmu.

Kas ir trauksmes celšanas sistēma?

Likums paredz vairākus trauksmes celšanas veidus:

• ieviešot iekšējo TCS;
• sniedzot ziņojumu kompetentajai iestādei;
• izmantojot kontaktpunktu (arodbiedrību, nodibinājumu u.tml.);
• atsevišķos gadījumos ziņojot publiski.

Publiskajā sektorā iekšējās TCS ieviešana bija un arī jaunajā Likumā ir obligāta visiem. Turpretī privātajā sektorā šāds pienākums saskaņā ar iepriekšējo regulējumu bija tikai tiem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits pārsniedz 50. Šobrīd nodarbināto skaita kritērijs nav piemērojams tiem uzņēmumiem, kuri darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Ar jauno prasību, kas stājās spēkā šā gada 4. februārī, tādējādi ir paplašināts to uzņēmumu loks, kuriem iekšējās TCS ieviešana ir obligāta.

Vēršam uzmanību, ka Likums nav vienīgais tiesību akts, kurā paredzēta ziņošanas kārtība, jo Ministru kabinets ir izdevis noteikumus,² kuros ietverts saraksts ar ES tiesību aktiem, kas paredz atšķirīgu ziņošanas kārtību noteiktās jomās.

Kādas ir uzņēmumu iespējas?

2019. gadā jau aprakstījām galvenās prasības, kas attiecas uz iekšējo TCS. Lai gan šādas prasības ir spēkā jau trīs gadus, mūsu novērojumi liecina, ka privātie uzņēmēji salīdzinoši kūtri ievieš efektīvu TCS dažādu apstākļu dēļ. Kādam uzņēmējam neliekas motivējoši mazie sodi, kas paredzēti par Likuma pārkāpumiem, bet citam atbildīgo darbinieku noslodze neļauj uzticēt papildu pienākumus.

Mūsuprāt, TCS ir efektīvs rīks uzņēmuma atbilstības nodrošināšanai, jo ļauj identificēt iespējamos tiesību aktu pārkāpumus, pirms tiek iesaistītas uzraugošās iestādes vai informācija nokļūst publiskajā telpā. Tāpēc arī tādiem uzņēmumiem, kam Likums neuzliek šādu pienākumu, ir vērts apsvērt iespēju ieviest iekšējo TCS.

Prasības un principi, kas piemērojami iekšējai TCS, pamatā nav mainījušies, tāpēc joprojām ir svarīgi, lai uzņēmums ievieš tādu sistēmu, kas efektīvi nodrošina drošu ziņošanas vidi, gan veicinot ziņošanu kā tādu, gan aizsargājot ziņotāja identitāti un nodrošinot to pret iespējamām negatīvajām sekām.

Uzņēmumi TCS parasti ievieš jau esošajās procedūrās, piemēram, ētikas kodeksā vai darba kārtības noteikumos, kuri, iespējams, jau paredz ziņošanu par uzņēmuma iekšējo procedūru pārkāpumiem. Attiecīgi darbinieks, kurš iepriekš bija atbildīgs par iekšējo procedūru pārkāpumu ziņojumu apstrādi, izvērtē arī trauksmes cēlēju ziņojumus. Starptautiskās grupās strādājoši uzņēmumi mēdz piemērot ārvalstī reģistrēta mātes uzņēmuma TCS bez izmaiņām. Tomēr jāņem vērā, ka dažādās valstīs direktīva ES 2019/1937 var būt ieviesta atšķirīgi, piemēram, var atšķirties jomas, par kurām var iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumus. Tāpēc uzņēmuma vadītāja pienākums ir sekot līdzi, vai grupas izstrādātā TCS atbilst Latvijas prasībām.

Tirgū šobrīd ir pieejami arī elektroniski ziņošanas rīki, kas ziņotājam atvieglo ziņošanas procesu un var nodrošināt pilnīgu anonimitāti, ja vien ziņotājs pats nevēlas atklāt savu identitāti. Tomēr Likums neparedz pienākumu ieviest šādu elektronisku rīku, tāpēc uzņēmumi drīkst ieviest arī vienkāršākus ziņošanas veidus, piemēram, atsevišķu ziņošanas kanālu vai e-pastu trauksmes celšanai vai jebkuru citu veidu, kas ļauj efektīvi nodrošināt atbilstošu procesu.

Likums šobrīd arī pieļauj, ka TCS darbību nodrošina trešā persona, tāpēc uzņēmumi mēdz izmantot savu konsultantu pakalpojumus. Tā kā ziņojumus izskata personas, kuras nav uzņēmuma darbinieki, konsultantu izmantošana var palīdzēt uzņēmumam radīt drošāku TCS. Tas samazina risku, ka ziņojumu iesniedzēju identitāte var tikt apdraudēta, radot tiem negatīvas sekas. Turklāt konsultantu izmantošana var sniegt uzņēmuma vadībai lielāku drošību, ka ziņojumā ietvertie iespējamie tiesību aktu pārkāpumi tiks izvērtēti neatkarīgi, sniedzot objektīvu viedokli.

_______________________