Rakstu sērijas par NFT pirmajā daļā sniedzām ieskatu, kas ir NFT, un analizējām Spānijas nodokļu administrācijas viedokli, kura bija secinājusi, ka NFT ir elektroniski sniegts pakalpojums darījumā starp NFT veidotāju un pircēju. Šajā rakstā – par to, kā noteikt, kuras valsts PVN būtu jāpiemēro darījumos ar NFT, jeb par elektroniskā pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu.
Spānijas nodokļu administrācijas aplūkotajā gadījumā NFT pircējs bija persona, kura nav PVN maksātājs. Tā kā darījumā iesaistītā platforma saņem starpniecības atlīdzību, nevis piegādā NFT savā vārdā un NFT veidotāja interesēs (otrajā gadījumā nodokļa rēķinu par NFT piegādi NFT veidotājs izrakstītu platformai un platforma tālāk izrakstītu rēķinu par NFT piegādi pircējam), pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas pienākums būs NFT veidotājam.
Elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta, ja tas sniegts personai, kura nav nodokļa maksātājs, ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – pastāvīgās uzturēšanās vieta. Lai korekti piemērotu PVN, NFT veidotājam būtu jānosaka pircēja atrašanās vieta. Prasības un izmantojamā informācija (piemēram, pircēja adrese, IP adrese, pircēja bankas atrašanās vieta, pircēja tālruņa numura valsts kods) ir noteikta visā ES tieši piemērojamās 2011. gada 15. marta Padomes Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (“PVN regula”), 24.a–24.f pantā. NFT veidotājiem bieži ir grūti iegūt nepieciešamo informāciju par pircēju, īpaši tad, ja darījumā ir iesaistīts starpnieks un visi norēķini notiek kriptovalūtā, izslēdzot iespēju iegūt lielāko daļu PVN regulā minētās informācijas.
Secinot, ka pircējs atrodas citā dalībvalstī, NFT veidotājam būtu jāpiemēro šīs dalībvalsts PVN. To var izdarīt, reģistrējoties šīs dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā vai reģistrējoties PVN likuma 140.3 pantā minētajam Savienības režīmam (t.s. One Stop Shop jeb OSS), kurš ļauj iesniegt vienu OSS deklarāciju, kurā norādīts citās dalībvalstīs maksājamais PVN par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. Pēc PVN iemaksas Latvijas valsts budžetā VID to pārskaita citu dalībvalstu nodokļu administrācijām atbilstoši OSS deklarācijā norādītajam.
Ja elektroniski sniegto pakalpojumu un tālpārdošanas darījumu kopvērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 eiro, tad NFT pārdevējs šādiem pārrobežu darījumiem var piemērot savas mītnes valsts PVN, ja NFT veidotājs veic saimniecisko darbību tikai vienā dalībvalstī (piemēram, Latvijā) vai – saimnieciskās darbības neveikšanas gadījumā – ja pakalpojumu sniedzēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta ir tikai vienā dalībvalstī.
Ja tiek noteikts, ka NFT pircējs atrodas ārpus ES, tad pārdevējam nav pienākuma piemērot ES PVN. Jāņem vērā, ka NFT pircēja valsts ārpus ES varētu būt noteikusi līdzīgus noteikumus kā ES, kurus NFT veidotājam varētu būt pienākums ievērot.
Nereti NFT tirdzniecība notiek ar trešās puses platformas starpniecību. Tādā gadījumā jāvērtē šīs platformas loma – vai tā saņem starpniecības maksu vai arī pakalpojumus sniedz savā vārdā, bet NFT veidotāju interesēs. Uzmanība jāpievērš ne tikai līgumiskajiem nosacījumiem, bet arī PVN regulas 9.a. panta 1. punktam, kurš noteiktos gadījumos uzliek platformai pienākumu sniegt elektroniskos pakalpojumus savā vārdā. Šobrīd Eiropas Savienības Tiesā tiek skatīts jautājums par PVN regulas 9.a. panta spēkā esību (lieta C-695/20). Šajā strīdā digitālā satura platformas OnlyFans īpašnieks Fenix International nepiekrīt Lielbritānijas nodokļu administrācijas secinājumam, ka pakalpojumi digitālā satura patērētājiem (faniem) bija jāsniedz savā vārdā, nevis – kā bija uzskatījis Fenix International – jāiekasē starpniecības maksa no autoriem, kuri paši veica digitālā satura piegādi.
Ja platforma sniegtu pakalpojumus savā vārdā un NFT veidotāju interesēs, tai būtu pienākums noteikt NFT pircēja atrašanās vietu. NFT veidotājam būtu jānosaka tikai platformas atrašanās vieta. Tā kā platforma parasti ir juridiska persona, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, par PVN samaksu savā valstī (pieņemot, ka darījums nenotiek iekšzemē) visbiežāk atbildētu pati platforma.
Nobeigumā jānorāda, ka nav garantijas, ka citas valstis sekos Spānijas nodokļu administrācijas viedoklim. Tāpat jānorāda, ka Spānijas nodokļu administrācija aplūkoja tikai vienu no iespējamiem biznesa modeļiem un NFT veidotāju ienākuma veidiem.
Plašāka informācija par NFT ir pieejama PwC sagatavotajā ziņojumā NFT juridiskie, nodokļu un grāmatvedības apsvērumi, par kuriem būtu jāzina, PwC apkopojumā par PVN piemērošanu NFT dažādās valstīs un PwC gadskārtējā globālajā kripto nodokļu ziņojumā par 2021. gadu.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
