Šā gada 3. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām,” nosakot aizliegumu nekustamā īpašuma (NĪ) darījumos lietot skaidru naudu (SN) no šā gada 1. maija. Šajā rakstā – par likumprojekta ietvaros vērtētajām izmaiņām.

Nesenie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” mainījuši nodokļu audita termiņa noteikšanas regulējumu. Auditam, kura ietvaros pārbauda transfertcenas, vairs nav termiņa ierobežojuma. Ieviests arī regulējums informācijas iegūšanai laikposmā, ko neieskaita nodokļu audita termiņā, un papildus noteikts, ka neieskaita laikposmu, kurā nodokļu maksātājs (NM) gatavo viedokli par audita konstatējumiem.

Atsaucoties uz fiziskas personas – Latvijas nodokļu nerezidenta – uzziņas pieprasījumu, VID skaidrojis IIN piemērošanu gadījumos, kad nerezidents atsavina kapitāldaļas vai akcijas Latvijas uzņēmumā, kurā vairāk nekā 50% aktīvu veido nekustamais īpašums Latvijā (“LV NĪ uzņēmums”). Uzziņa sniegta konkrētam nodokļu maksātājam un nav publiska, tādēļ to nevar piemērot tieši. Šajā rakstā – ieskats VID secinājumos par IIN piemērošanu līdzīgās situācijās.

Šajā rakstā aplūkojam izmaiņas dividenžu aplikšanā ar ienākuma nodokli, kas ar 2019. gadu stājušās spēkā Igaunijā.

Kad nav skaidrs, kā piemērot nodokļu normatīvo aktu normas, personai ir dažādas iespējas iegūt VID viedokli: gan telefoniski, gan rakstiski. Viens no rakstiskiem veidiem ir pieprasīt uzziņu. Šajā rakstā – par uzziņas būtību, pieprasīšanu un tiesiskajām sekām.

Uzņēmums saņem VID informācijas pieprasījumu, kaut arī nodokļu audits vai cits kontroles pasākums attiecībā uz uzņēmumu nav uzsākts. Nodokļu maksātāji bieži ir neizpratnē, ko tas nozīmē un kā pareizi rīkoties. Šajā rakstā – par informācijas pieprasījuma iemeslu un nodokļu maksātāja iespējamiem rīcības variantiem.

Saskaņā ar Ceturto direktīvu katrai ES dalībvalstij ir pienākums izveidot centralizētu patieso labuma guvēju (PLG) reģistru un nodrošināt, lai to teritorijā reģistrētās juridiskās personas iesniedz un uztur atbilstošu, pareizu un visjaunāko informāciju par sevi kā faktiskajiem īpašniekiem. Katrai dalībvalstij jānodrošina šādas informācijas uzglabāšana savā centralizētajā reģistrā.

Iepriekšējā rakstā skaidrojām, kas jāņem vērā PVN maksātājiem, atskaitot priekšnodokli par sagatavošanās darbiem apliekamo darījumu veikšanai. Šajā rakstā – konkrēti piemēri no tiesu prakses.

Palīdzot klientiem gatavot gada ienākumu deklarācijas (“GID”), mēs saskaramies ar dažādām neskaidrībām par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanu, kuras mēs regulāri skaidrojam ar VID. Šobrīd esam saņēmuši VID skaidrojumu par pienākumu iesniegt GID dažādās situācijās, tostarp par IIN piemaksas un GID iesniegšanas atvieglojumiem.

Katrs no mums bērnībā sapņojis iegūt kādu profesiju. Viens gribējis cept kūkas, otrs – garāžā skrūvēt auto, cits – katru dienu būvēt māju. Lielai daļai strādājošo bērnības sapņi nav šodienas realitāte, jo iegūtā profesija krasi atšķiras no izsapņotā, tomēr dažkārt gribas pasapņot, kā būtu, ja būtu? Šobrīd viss ir iespējams! Kā? Ir lieliska iespēja piepildīt sapni, apgūstot jaunas kompetences un iemaņas. Šajā rakstā – par mūžizglītības svarīgumu un iespējām to izmantot.

Uzņēmējiem, kas izmanto dažādus finanšu sektora piedāvātos pakalpojumus likviditātes uzlabošanai un papildu apgrozāmo līdzekļu iegūšanai, praksē var noderēt šā gada 27. marta Eiropas Savienības Tiesas (EST) Mydibel SA lietā C‑201/18 izteiktās atziņas. Lietā izskatīts strīds par nepieciešamību koriģēt atskaitīto priekšnodokli saistībā ar nekustamā īpašuma (NĪ) būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu, ja par šo NĪ vēlāk noslēdz atgriezeniskā līzinga (pārdošanas un atpakaļnomas) līgumu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas sagatavošanas procesā esam saskārušies ar atsevišķu praktisku jautājumu atšķirīgām interpretācijām, piemēram, par termiņu, kurā iesniedzams rezidences sertifikāts un UIN pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem. Lai precizētu šos termiņus un noteiktu UIN maksātāju pienākumus, noskaidrojām VID viedokli. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar VID sniegtajām atbildēm.

Viens no priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumiem ir, ka iegādātās preces vai saņemtos pakalpojumus izmanto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Turklāt nav nepieciešams, lai apliekamie darījumi jau būtu notikuši, pietiek ar nodomu tos veikt. Šajā rakstā – par to, kas jāņem vērā, atskaitot priekšnodokli par sagatavošanās darbiem apliekamo darījumu veikšanai.

Pēc mūsu rakstu sērijas, kurā aplūkojām sabiedriskai apspriešanai paredzēto ESAO BEPS projektu attiecībā uz finanšu darījumiem, šajā rakstā – par tirgus līmeņa aizdevuma apmēru transfertcenu (TC) analīzē. Nodokļu maksātāji tiek aicināti izvērtēt, vai procentu maksājumi par aizdevumu saistītai personai un pats aizdevums ir tirgus līmenī.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 12. pants nosaka nodokļa maksātāja tiesības izmantot vienu no trīs atvieglojumiem par veiktajiem ziedojumiem. Taču atvieglojumu nepiemēro, ja pastāv vismaz viens no likumā minētajiem apstākļiem, tostarp nodokļu parāds. Šajā rakstā – par UIN deklarācijas labošanas gadījumiem, kuros papildu maksājamo summu uzskata vai neuzskata par parādu.

Šā gada martā VID publicējis anonimizētu uzziņu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu uzkrājumiem, kas izveidoti līdz 2017. gada beigām. Šajā rakstā – ieskats VID secinājumos par UIN piemērošanu situācijā, kad uz 2017. gada 31. decembri nodokļa maksātājam bija atlikums uzkrājumiem lēnas aprites krājumiem.

Uzsākoties 2018. gada ienākumu deklarāciju (GID) iesniegšanas sezonai, aktualizējas jautājums par IIN piemērošanu situācijā, ja apgādībā esošs skolēns vasaras laikā bijis nodarbināts. Jautājumu šajā sakarā ir samērā daudz, diemžēl atbildes vienkopus nav atrodamas. Šajā rakstā atbildēsim uz vairākiem aktuāliem jautājumiem, piemēram: • Kā skolēna darbs ietekmē vecāka IIN saistības? • Vai skolēns var atgūt pārmaksāto IIN un kādā apmērā? • Vai izveidojies nodokļa parāds vai pārmaksa?

Šā gada 13. martā Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu Skatteverket lietā C‑647/17, kurā tiek analizēta PVN direktīvas 53. panta interpretācija un mācību pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana. Šajā rakstā – par EST viedokli.

UIN likums paredz noteikumus par neizmantoto nodokļu zaudējumu, kas izveidojušies uz 2017. gada 31. decembri, izmantošanu turpmākajos taksācijas periodos. Taču praksē rodas jautājums, vai 2018. gadā vai vēlāk veiktas reorganizācijas gadījumā sabiedrībai drīkst izmantot pievienoto sabiedrību neizmantotos nodokļu zaudējumus.

Izņemot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktos gadījumus, katram saimnieciskās darbības veicējam ir pienākums maksāt UIN, taču uz biedrībām attiecas izņēmumi. Atsevišķās situācijās VID var pārskatīt biedrības saimniecisko darbību, neatzīt tās atbilstību likuma prasībām un aprēķināt UIN.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (AT) analizēja, vai personai izsniegts kredīts mājokļa būvniecībai (kopsakarā ar citiem pierādījumiem) pamato nekustamajā īpašumā (NĪ) veiktos ieguldījumus un tādējādi ļauj samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo kapitāla pieaugumu. Šajā rakstā – īsi par tiesas secinājumiem.

Šā gada 26. februārī Ministru kabinets ir izskatījis likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) grozījumu projektu, un drīzumā par to plānots lemt Saeimā. Šajā rakstā – par grozījumiem, kas ietver arī nodokļu parāda samaksas termiņa pagarināšanu atsevišķām nodokļa maksātāju grupām un pienākumu maksāt IIN par ienākumu no čeku loterijas.

Līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste (AK) izstāsies no ES, ir palikušas mazāk nekā 20 dienas. Šāda mēroga notikums ietekmē nodokļu piemērošanu. Nav šaubu, ka PVN un muita ir visvairāk iespaidotie nodokļi, taču mainīsies arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošana. Šajā rakstā skaidrojam, kā Brexit ietekme izpaužas dažās mūsu izvēlētās situācijās.

Ministru kabinetam izskatīšanai ir iesniegts PVN likuma grozījumu projekts, kurš paplašina VID tiesības izslēgt komersantu no PVN maksātāju reģistra, nosaka stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļaujas iegūšanai un nosaka reģistrēta PVN maksātāja atbildību par informācijas nesniegšanu VID par darījuma norisi. Par iemeslu PVN maksātāja izslēgšanai plāno uzskatīt nevis kādu pārkāpumu, bet gan, piemēram, valdes sastāva maiņu vai saimnieciskās darbības neveikšanu.

Līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste (AK) izstāsies no ES, ir palikušas mazāk nekā 20 dienas. Šāda mēroga notikums ietekmē nodokļu piemērošanu. Nav šaubu, ka PVN un muita ir visvairāk iespaidotie nodokļi, taču mainīsies arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošana. Šajā rakstā skaidrojam, kā Brexit ietekme izpaužas dažās mūsu izvēlētās situācijās.

Saskaņā ar UIN likumu katra taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Tā kā taksācijas periods ir viens mēnesis, dažreiz varētu nebūt skaidrs, kurā periodā izdevumi jādeklarē. Šajā rakstā aplūkosim trīs atšķirīgas situācijas.

Vienā no iepriekšējiem rakstiem skaidrojām, kāpēc publiskā iepirkuma pasūtītājs nav tiesīgs pārsūdzēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, un uzsvērām, ka šādas tiesības ir tikai iepirkuma procedūras pretendentiem. Taču arī šim postulātam ir izņēmums, jo ir gadījumi, kuros pretendents nevar vērsties administratīvajā tiesā ar pieteikumu par iepirkuma komisijas lēmumu, ar ko noteikts uzvarētājs iepirkuma procedūrā.

Augstākās tiesas (AT) Senāts 22.01.2019. sagatavoja spriedumu Nr.SKA-76/2019 lietā Nr.A420538012 par PVN piemērošanu Igaunijas uzņēmuma sniegtam konferences organizēšanas pakalpojumam. AT spriedumā iekļautie secinājumi par PVN piemērošanas principiem pasākumu organizēšanas pakalpojumiem ir pretēji VID mājaslapā publicētajai 13.07.2018. uzziņai. Šajā rakstā salīdzināsim AT spriedumā un VID uzziņā paustos argumentus darījuma vērtības noteikšanai pēc būtības ļoti līdzīgos apstākļos.

2018. gada nogalē un 2019. gada sākumā VID ir publicējis anonimizētas uzziņas par nodokļu piemērošanu dividenžu ienākumam. Iepriekšējā nedēļā rakstījām par vienu no tām, šonedēļ – par otru. Abas uzziņas vieno ne tikai ienākuma veids, kuram nodokļu piemērošana tiek analizēta, bet arī VID pieeja normatīvo aktu interpretācijai, neizmantojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) sniegtās iespējas analizēt veikto darījumu vai uzņēmumu grupas struktūru pēc ekonomiskās būtības. Šajā rakstā – ieskats VID secinājumos par UIN un IIN piemērošanu situācijā, kurā dividendes no Latvijas uzņēmuma 2017. gada peļņas 2018. gadā tiek iekļautas peļņā cita Latvijas uzņēmuma līmenī un turpmāk izmaksātas fiziskai personai.

Šā gada 4. janvārī VID ir sniedzis uzziņu par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanu dividendēm, kuras fiziska persona (FP) – Latvijas nodokļu rezidents – saņem no Kiprā reģistrētas kapitālsabiedrības (CyCo). Uzziņā VID atbild uz jautājumu, kura risinājums nebija skaidri secināms no spēkā esošā tiesiskā regulējuma un pieejamās tiesību normu interpretācijas.