Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Augstākās tiesas atziņām priekšnodokļa atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot komersantu no PVN, kas tam jāmaksā vai ko tas samaksājis saistībā ar visu savu saimniecisko darbību. Tādējādi kopējā PVN sistēma nodrošina pilnīgu neitralitāti nodokļa piemērošanā visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no to mērķiem vai rezultātiem ar noteikumu, ka šīm darbībām principā uzliek PVN. Citiem vārdiem sakot, valsts principā nevar iejaukties PVN sistēmā, liedzot to izmantot, ja vien nav pamatotu aizdomu, ka nodokļa maksātājs šo sistēmu izmanto ļaunprātīgi. Konstatējot PVN sistēmas negodīgu izmantošanu attiecībā uz sagatavošanās darbiem apliekamo darījumu veikšanai, VID var vai nu aizliegt atskaitīt priekšnodokli (atteikties apstiprināt PVN deklarācijā uzrādīto nodokļa summu) vai arī pieprasīt ar atpakaļejošu spēku atmaksāt atskaitītās priekšnodokļa summas.

 

 

Sagatavošanās darbi ietilpst saimnieciskās darbības jēdzienā. EST ir skaidrojusi, ka saimniecisko darbību var veidot vairākas secīgas darbības, tostarp sagatavojošās darbības. Tātad persona, kas veic sagatavošanās darbus, ir uzskatāma par nodokļa maksātāju, un tai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli. Šai personai ir tiesības uzreiz atskaitīt maksājamo vai samaksāto PVN saistībā ar ieguldījumu darījumiem, ko tā iecerējusi veikt un kas dod tiesības uz atskaitīšanu, negaidot, kamēr šī darbība faktiski tiks sākta. Vienlaikus nodokļa maksātājam jāņem vērā šādi nosacījumi.

 

Pirmkārt, jāpastāv reālam, ticamam, labticīgam nodomam veikt saimniecisko darbību, ko var apliecināt iepriekšējie sagatavošanās darbi un citi pierādījumi. Vispārīgi par šādu nodomu varētu liecināt biznesa plāna izstrāde, komersanta iekšējā dokumentācija un/vai secīgi veiktas darbības nodoma īstenošanai (piemēram, būvniecības iecerei – dažādu skiču, ceļu rekonstrukcijas, elektroapgādes tehnisko projektu pasūtīšana un izstrāde, būvatļaujas saņemšana, valsts un pašvaldību iestāžu atļauju saņemšana u.tml.). Izsmeļoša saraksta ar tādiem darbiem nav, viss ir izvērtējams kopsakarā ar citiem lietas apstākļiem. Nodokļa maksātājam jābūt gatavam sniegt VID paskaidrojumus par plānotās darbības ekonomisko būtību un sagādāt attiecīgus pierādījumus. Liela nozīme piešķirama paskaidrojumu konsekvencei. Tas ir svarīgi, jo tiesu praksē atzīts, ka kādas darbības iepriekšēja veikšana, pastāvot tikai abstraktai vēlmei kaut ko kaut kad darīt, pati par sevi neliecina, ka sagatavošanās darbi ir tiešām saistīti ar plānoto saimniecisko darbību, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli. Šāda abstrakta vēlme liecina par nodokļa maksātāja nodomu gūt fiskālas priekšrocības.

 

Otrkārt, iepriekš iegādāto preču vai pakalpojumu izdevumiem jāveido daļa no tādu darījumu cenas, par kuriem nākotnē jāmaksā PVN. Praksē atzīts, ka nodokļa maksātājam jāpārliecinās, vai iegādātā prece vai saņemtais pakalpojums ir saistīts ar tā apliekamo darījumu nodrošināšanu, jo vieni un tie paši sagatavošanās darbi var būt vērsti kā uz apliekama, tā arī uz neapliekama darījuma nodrošināšanu. Tādējādi no nodokļa maksātāja ir sagaidāma pierādījumu nodrošināšana, pirms tiks izmantotas tiesības atskaitīt priekšnodokli.

 

Treškārt, jāpastāv tiešai un tūlītējai saiknei starp priekšnodokli un apliekamajiem darījumiem. Nodokļa maksātāja nodomam un tā īstenošanai vajadzētu būt objektīvi savienojamiem un nevajadzētu būt ļoti attālinātiem vai neiespējamiem. Tas ir novērtējams katrā konkrētajā gadījumā.

 

Izpildot šos nosacījumus, pat tad, ja apliekamie darījumi pēc sagatavošanās darbiem netiks veikti, nodokļa maksātājs saglabā tiesības atskaitīt priekšnodokli. Ja nodokļa maksātājs nespēj ietekmēt notikumu gaitu, liegums atskaitīt priekšnodokli nebūtu samērīgs un savienojams ar neitralitātes principu.