11.03.2019
Citas iespējas
Lejupielādēt Drukāt

Kā Brexit ietekmēs UIN aprēķinu 3/1/19

Vita Sakne
PwC nodokļu nodaļas direktore

Līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste (AK) izstāsies no ES, ir palikušas mazāk nekā 20 dienas. Šāda mēroga notikums ietekmē nodokļu piemērošanu. Nav šaubu, ka PVN un muita ir visvairāk iespaidotie nodokļi, taču mainīsies arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošana. Šajā rakstā skaidrojam, kā Brexit ietekme izpaužas dažās mūsu izvēlētās situācijās.

3% UIN ieturams nekustamā īpašuma (NĪ) atsavināšanā

Ja ārvalsts sabiedrība atsavina Latvijā esošu NĪ vai kapitāldaļas sabiedrībā, kurā vairāk nekā puse aktīvu ir NĪ Latvijā, tad no atsavināšanas ienākuma ieturams UIN 3% apmērā. Šī norma neattiecas uz ienākumu no ES publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas.

Piemēram, ja AK pārvaldītājsabiedrība pārdos Londonas Fondu biržā kotētas Polijas sabiedrības akcijas, kuras meitas sabiedrībai Latvijā pieder NĪ, tad AK pārvaldītājsabiedrībai būs jāsamaksā 3% UIN no pirkuma summas, kas maksāta netieši par Latvijas sabiedrības kapitāldaļām. Pēc Brexit AK fondu biržās kotētos vērtspapīrus vairs neuzskatīs par ES publiskās apgrozības vērtspapīriem.

Tā kā Brexit nav ietekmes uz nodokļu konvencijām, AK uzņēmumi joprojām varēs iesniegt UIN aprēķina pārskatu kopā ar dokumentiem, kas apliecina ar NĪ ienākumiem saistītos izdevumus, un piemērot 20% UIN peļņai.

Negūtie ienākumi no cesijā nodotām tiesībām

Uz cesijas līguma pamata radušies zaudējumi nodokļa maksātājam veido daļu no izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Izņēmums no šīs normas attiecas uz dalībvalstīm un tādām valstīm, kam ir spēkā nodokļu konvencija ar Latviju.

Piemēram, Latvijas uzņēmums AK uzņēmumam par 380 000 eiro pārdod prasījumu portfeli, kas grāmatvedībā atzīts 500 000 eiro apmērā. Saskaņā ar UIN likumu cesijas normas attiecas uz AK uzņēmumiem arī pēc Brexit, tādēļ Latvijas uzņēmums 120 000 eiro zaudējumus varēs neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē.

Šaubīgie debitoru parādi

Lai nedrošam parādam izveidots uzkrājums (pēc 36 mēnešu perioda) vai izdevumos norakstīts debitoru parāds neveidotu ar UIN apliekamu objektu, debitoram jābūt dalībvalsts vai konvencijas valsts uzņēmumam.

Savu 2018. gada decembrī izveidoto uzkrājumu AK debitoram Latvijas uzņēmums varēs neiekļaut apliekamajā bāzē 2021. gada decembrī, ja starplaikā būs veiktas visas parāda atgūšanas darbības un izpildīts vēl viens no UIN likuma 9. panta trešās daļas kritērijiem.

Palielinātie procentu maksājumi

Ja Latvijas nodokļa maksātāja vidējie procentu maksājumi par aizņēmumu no AK finanšu iestādes pārsniedz četrkāršotu gada pārskatā uzrādīto pašu kapitāla apjomu pārskata gada sākumā, bet nesasniedz 3 miljonus eiro, tos varēs neiekļaut apliekamajā bāzē, jo AK finansētājs joprojām būs konvencijas valsts nodokļa maksātājs.

Vienlaikus, ja Latvijas uzņēmuma izlaistās parādzīmes ir kotētas Londonas Fondu biržā, tad procentu maksājumi, kas pārsniegs četrkāršotu pašu kapitālu vai 3 miljonus eiro, būs jāiekļauj palielināto procentu aprēķinā un tātad arī apliekamajā bāzē. Šīs parādzīmes vairs neuzskatīs par ES vai EEZ publiskiem vērtspapīriem.

Ziedojumi

Brexit ietekmēs arī ziedojumus, ko Latvijas uzņēmums plāno veikt AK nevalstiskai organizācijai. Nodokļa maksātājs var ziedot tādai ārvalsts nevalstiskai organizācijai, kas reģistrēta citā ES vai EEZ valstī. Šajā gadījumā papildu prasība ir spēkā esoša konvencija.

Šis ir ieskats tikai dažās situācijās, kurās sagaidāma Brexit ietekme. Turpmāk Īsziņās aplūkosim ietekmi uz struktūrām, kas ietver AK kapitālsabiedrības vai personālsabiedrības.

Dalīties ar rakstu

Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com

Uzdot jautājumu