Iepriekšējā rakstā skaidrojām, kas jāņem vērā PVN maksātājiem, atskaitot priekšnodokli par sagatavošanās darbiem apliekamo darījumu veikšanai. Šajā rakstā – konkrēti piemēri no tiesu prakses.
VID neatļauj atskaitīt priekšnodokli
Lai plānotās saimnieciskās darbības nodrošināšanai uzbūvētu SPA viesnīcu, uzņēmums bija noslēdzis zemes nomas līgumu un ieguldījumu pārvaldības līgumu, taču būvniecības projekta attīstība kavējās. VID neļāva uzņēmumam atgūt pārmaksāto PVN no budžeta, jo konstatēja, ka saimnieciskā darbība pieteiktajā adresē nenotiek un nekas neliecina, ka objektā komercnodoms varētu īstenoties. Lietā tika pieņemts uzņēmumam nelabvēlīgs spriedums, jo uzņēmums nebija iesniedzis nevienu pierādījumu par veikto sagatavošanās darbu veidu un saikni ar plānoto saimniecisko darbību. Uzņēmums pārbaudē uzrādījis arhitektūras un plānošanas uzdevumu un skiču projektu, kā arī minējis, ka uzņēmumam noslēgts zemes nomas līgums un ieguldījumu pārvaldības līgums, taču paši dokumenti tiesā nav uzrādīti.
Citā lietā VID nav konstatējis vairāku pakalpojumu saikni ar Latvijas uzņēmuma saimniecisko darbību, jo tie attiecināmi uz tā meitas sabiedrībām piederošu nekustamo īpašumu apbūvi. Lietā atzīmēts, ka jāpastāv secīgai (nepārtrauktai) darījumu ķēdei, lai varētu atskaitīt priekšnodokli atbilstoši samaksātajām PVN summām, kuras reāli samaksās preces vai pakalpojuma patērētājs. Pirms PVN grupas ieviešanas Latvijā saistītus uzņēmumus nevarēja uzskatīt par vienu subjektu PVN norēķiniem ar valsti, savukārt iecere nākotnē veikt reorganizāciju, saplūstot uzņēmumu saistībām, pati par sevi nevar būt pamats viena uzņēmuma saistības uzskatīt par cita uzņēmuma saistībām jau pirms reorganizācijas.
Tiesa atzīst tiesības atskaitīt priekšnodokli
Nelabvēlīga VID lēmuma pamatā bija fakts, ka uzņēmums nav pierādījis ticamību savam nodomam veikt kredītiestādes darbību Latvijā, šim mērķim pēc trešo personu lūguma reģistrējot komercbanku, nedz arī uzņēmuma saikni ar šādu ieceri. Lēmumā arī atzīts, ka daļa no uzņēmuma nomāto telpu platības netika izmantota tā saimnieciskajai darbībai, tādēļ uzņēmumam par šo daļu nebija tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem saistībā ar telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem. Tiesa nepiekrita VID viedoklim, jo no lietas materiāliem izrietēja, ka iecere veikt kredītiestādes darbību Latvijā bija tieši ārvalsts uzņēmumam, nevis pašam Latvijas uzņēmumam, kura nodoms bija sniegt jaundibināmajai kredītiestādei nepieciešamos atbalsta pakalpojumus, t.i., nodrošināt to ar nepieciešamo infrastruktūru. Tādējādi uzņēmuma veiktie darījumi, kas saistīti ar telpu nomu, kā arī pielāgošanu un aprīkošanu kredītiestādes vajadzībām, ir atzīstami par sagatavošanās darbiem, kas kopumā raksturo uzņēmuma nodomu veikt saimniecisko darbību. Kaut arī ārvalsts uzņēmums licenci kredītiestādes darbības uzsākšanai Latvijā neieguva, Latvijas uzņēmums aprīkotās telpas nodeva apakšnomā citām kredītiestādēm, noslēdzot par to līgumus. Fakts, ka uzņēmuma deklarētais saimnieciskās darbības veids (juridiskie pakalpojumi un konsultēšana komerczinībās un vadzinībās) sākotnēji neatbilda tā plānotajai darbībai, šajā gadījumā nav pamats šos darījumus neatzīt par sagatavošanās darbiem saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Citā lietā VID neatzina uzņēmuma norādīto nekustamā īpašuma būvniecības ieceri, jo netika izstrādāts būvprojekts, nebija saņemta būvatļauja, nebija noslēgti arhitekta, būvniecības un būvuzraudzības līgumi, nekustamais īpašums nebija uzbūvēts un nebija noslēgti priekšlīgumi ar potenciālajiem dzīvokļu īpašniekiem. Tiesa tam nepiekrita, jo nebija pamata apšaubīt vairākus izstrādātos projektus (skiču projektu, ēku demontāžas projektu, ceļu rekonstrukcijas skiču projektu, elektroapgādes ārējo tīklu tehnisko projektu u.c.). Pirms būvdarbu uzsākšanas varētu būt veikti vairāki sagatavošanās darbi, kas nepieciešami un vērsti uz nekustamā īpašuma būvniecību, bet vēl negarantē, ka būvniecību izdosies uzsākt un pabeigt vai ka izdosies pārdot uzbūvētos dzīvokļus. Lai atzītu personas tiesības atskaitīt priekšnodokli par sagatavošanās darbiem, nav nepieciešama kādas noteiktas būvniecības procesa stadijas sasniegšana, piemēram, ēkas būvniecības uzsākšana, bet gan pietiekami ticams un pierādāms nodoms.
Vēl vienā lietā pozitīvs faktors bija tas, ka daļa tiesā iesniegto pierādījumu bija Latvijas uzņēmuma iekšējie dokumenti, tostarp pārskats un prezentācija mātes sabiedrībai par projekta attīstību, un tie nebija gatavoti iesniegšanai valsts vai pašvaldības iestādēs. Tiesa atzina, ka tie objektīvi atspoguļo uzņēmuma nodomu pašam apbūvēt zemesgabalus. VID bija nepamatoti uzskatījis, ka uzņēmuma iesniegtajiem iekšējiem dokumentiem ir mazāks pierādīšanas spēks nekā citiem pierādījumiem.
