Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Kredītiestādes Latvijā piedāvā klientiem iespēju iesaistīties grupas kontā (cash pool), taču tā izveide un uzturēšana ietver nodokļu un juridiskos riskus, kā arī rada neskaidrības, kas var atturēt personas no izdevumu mazināšanas un naudas līdzekļu efektīvas pārvaldīšanas. Šis rakstu sērijas apskats analizē grupkonta juridiskos riskus un sekas. Daži no grupkonta izveides un pārvaldības aspektiem būs atkarīgi no tā, vai tas izveidots uzņēmumu grupas ietvaros vai arī apvieno savstarpēji nesaistītu sabiedrību naudas līdzekļus. Šajā rakstā – par abu grupkonta variantu juridiskajām sekām.
Vasaras sākumā ir pieņemti ilgi gaidītie grozījumi PVN likumā un grozījumi 2013. gada 3. janvāra MK noteikumos Nr. 17 “PVN likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības PVN maksāšanai un administrēšanai.” Šajā un nākamajos rakstos – par būtiskajām izmaiņām PVN piemērošanā.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku, apmaiņā pret godprātīgu nodokļu nomaksu vairākas Eiropas valstis iedzīvotājiem piedāvā dažāda veida labumus, tostarp čeku loteriju, kurā par precēm un pakalpojumiem saņemtie čeki piedalās dažādu balvu izlozē. Ar šā gada 1. jūliju čeku loteriju izmanto arī Latvija.
ES reģistrētie uzņēmumi arvien biežāk un aktīvāk uzsāk uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, dibinot filiāles vai meitassabiedrības vai arī reģistrējot pārstāvniecības nodokļu vajadzībām. Pārrobežu uzņēmējdarbība ir brīvā tirgus ekonomikas rezultāts, kurš rada pozitīvu efektu sabiedrībā – uzņēmumu konkurētspēju, nodarbinātību, inovāciju un vispārīgu ekonomisko izaugsmi. Taču gadījumā, ja uzņēmuma finanšu rādītāji liecina par finanšu grūtībām, aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Pārrobežu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā rodas virkne neskaidrību gan par tiesas piekritību izskatīt maksātnespējas procesa pieteikumu, gan par piemērojamo likumu. Šajā rakstā aplūkosim pārrobežu maksātnespējas procesa uzsākšanas būtiskos aspektus.
Šā gada 29. jūnijā ir stājušies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, ko Saeima trešajā lasījumā atbalstīja 13. maijā. Likuma nosaukums turpmāk būs NILL un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums.
Ar 2018. gada 1. janvāri būtiskas izmaiņas transfertcenu (TC) regulējumā attiecas arī uz saistītu personu identificēšanu, ar kurām veiktie darījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājam jādeklarē un jāanalizē TC dokumentācijā. Šajā rakstā – par to, vai “māsas” uzņēmumi ir uzskatāmi par saistītām personām, kā arī praktisks piemērs saistītu personu statusa noteikšanai.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (GPKGPL) uzliek pienākumu vidējām, lielām un koncerna mātes sabiedrībām, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniegt VID papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata un konsolidētā gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā – elektronisku norakstu vai elektronisku kopiju EDS kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats un konsolidētais gada pārskats apstiprināts.
Ar 2018. gada 1. janvāri būtiskas izmaiņas transfertcenu (TC) regulējumā attiecas arī uz saistītu personu identificēšanu, ar kurām veiktie darījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājam jādeklarē un jāanalizē TC dokumentācijā. Šajā rakstā – par to, vai “māsas” uzņēmumi ir uzskatāmi par saistītām personām, kā arī praktisks piemērs saistītu personu statusa noteikšanai.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma ir izraisījusi karstas diskusijas par grupas konta (cash pool) jēdzienu, un šī joprojām ir viena no trim galvenajām neskaidrajām UIN piemērošanas jomām. Lai saprastu, kāpēc tik daudz par to diskutē, piedāvājam rakstu sēriju, kurā aplūkosim grupas konta nodokļu un juridiskās sekas, kā arī transfertcenu jautājumus.
Pēdējā laikā ir daudz dzirdēts par regulatoru un investoru pieaugošo interesi apstrādāt finanšu datus krietni ātrāk un kvalitatīvāk, par to, ka finanšu pārskati PDF formātā ir gari un nelietojami, tos neviens nelasa, utt. Risinājumu šīm problēmām Eiropas Komisija ir atradusi Eiropas vienotajā elektroniskajā formātā (European Single Electronic Format jeb ESEF). Ar 2020. finanšu gadu visiem biržā kotētiem uzņēmumiem būs jāiesniedz savi konsolidētie pārskati noteiktā formātā, izmantojot definētus kodus.
Prakse visā Eiropā liecina, ka aizvien pieaug t.s. dalīšanās ekonomikas (sharing economy) loma. Vēl nesen tikai retais bija ar to saskāries, rezervējot naktsmītni vietnē Airbnb, taču tagad, izmantojot dalīšanās ekonomikas principus, mums tiek piedāvāta jau virkne dažādu pakalpojumu. Šajā rakstā – par dalīšanās ekonomikas PVN aspektiem.
Praksē esam vairākkārt saskārušies ar jautājumiem par nekustamā īpašuma (NĪ) īres ienākuma deklarēšanu un tam piemērojamo atviegloto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīmu, ja likumā noteiktais termiņš paziņošanai par īres līguma stāšanos spēkā ir pagājis. Šajā rakstā – par likumā noteiktajiem pienākumiem un tiesu praksi, kas fiziskai personai ļauj NĪ īres ienākumam piemērot IIN 10% likmi, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam (SDV).
Gandrīz 20 EEZ valstīs vairāk nekā 160 000 fizisko personu izvairās no taisnīgas vietējā ienākuma nodokļa maksāšanas, izmantojot īpašus nodokļu režīmus, kas tām pieejami, mainot savu nodokļu rezidences valsti. Cīņā par nodokļu ieņēmumiem arvien lielāks skaits dalībvalstu ievieš īpašus atbrīvojumus, lai piesaistītu turīgas un mobilas personas. Šajā rakstā – par galvenajiem secinājumiem no nesen veikta pētījuma.
Ja nodokļu maksātājam ir ierosināts audits, viņa paskaidrojumi kļūst par svarīgu informācijas avotu. Praksē ir novērotas tipiskas kļūdas, ko pieļauj persona, sniedzot nodokļu administrācijai paskaidrojumus. Bieži vien kļūdīties gadās procesa neizpratnes vai nezināšanas dēļ. Šajā rakstā – par to, kas jāņem vērā, komunicējot ar nodokļu administrāciju audita ietvaros.
Gandrīz 20 EEZ valstīs vairāk nekā 160 000 fizisko personu izvairās no taisnīgas vietējā ienākuma nodokļa maksāšanas, izmantojot īpašus nodokļu režīmus, kas tām pieejami, mainot savu nodokļu rezidences valsti. Cīņā par nodokļu ieņēmumiem arvien lielāks skaits dalībvalstu ievieš īpašus atbrīvojumus, lai piesaistītu turīgas un mobilas personas. Šajā rakstā – par galvenajiem secinājumiem no nesen veikta pētījuma.
Bieži vien darbiniekam nākas pierakstīties uz vizīti pie ārsta darba dienas laikā, kā rezultātā sanāk kavēt darbu vai atstāt darba vietu dienas vidū. Vai darbiniekam ir tiesības uz šādu īslaicīgu prombūtni un kā to pareizi noformēt?
PVN likuma 138. pantā noteiktais īpašais režīms paredz, ka lietotu mantu piegādes darījumos to tirgotājs ir tiesīgs aplikt starpību starp pārdošanas vērtību, ko tas saņēmis par pircējam piegādātām lietotām mantām, un iepirkuma vērtību, ko tirgotājs samaksājis vai samaksās pārdevējam. Šajā rakstā – par VID praksi, piemērojot lietotām mantām paredzēto īpašo režīmu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā.
Uzņēmums nevēlas uzkrāt neizmantotos atvaļinājumus, tāpēc norīko darbiniekus tos izmantot. Kā rīkoties, ja darbinieks nāk uz darbu atvaļinājuma laikā un atsakās to izmantot? Vai darba devējam ir pienākums atsaukt rīkojumu par atvaļinājumu un maksāt darba algu, ja jau darbinieks strādā?
Šā gada 15. maijā ES Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-235/18 Vega International par PVN piemērošanu darījumam, kurā uzņēmums nodod savas degvielas kartes izmantošanai citam uzņēmumam (darījumu partnerim). Šajā rakstā – par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Labuma gūšanas tests (LGT) ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko VID analizēs, pārbaudot uzņēmumu grupas ietvaros saņemtus pakalpojumus un izvērtējot, vai to saņemšanas izmaksas ir saistītas ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Lai pierādītu, ka no saņemtā pakalpojuma gūts labums, svarīgi ieviest preventīvus pasākumus transfertcenu (TC) risku mazināšanai. LGT ir atkarīgs no faktiem un apstākļiem, tādēļ nav iespējams precīzi nošķirt pakalpojumus, kas uzskatāmi par pakalpojumiem ar zemu vai augstu pievienoto vērtību. Šajā rakstā – par LGT un iespējām pārliecināties, vai no grupas ietvaros sniegtā pakalpojuma ir gūts ekonomisks vai komerciāls labums.
Ikvienam uzņēmumam jāspēj nodrošināt ikdienas naudas plūsmu. Tā rīcībā jābūt pietiekamiem finanšu resursiem, lai segtu personāla izmaksas, nodokļus un parādsaistības pret piegādātājiem noteiktajos maksāšanas termiņos. Apgrozāmais kapitāls (“AK”) jāsaglabā optimālā līmenī gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Šajā rakstā – par AK un ar to saistītajiem jautājumiem.
Šā gada 11. aprīlī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā C‑691/17 (PORR Epitesi Kft). EST vērtēja, vai Ungārijas nodokļu administrācija nav rīkojusies pretrunā PVN direktīvai un PVN principiem, liedzot pakalpojuma saņēmējam atskaitīt priekšnodokli, pamatojoties uz rēķinu, kas izrakstīts vispārīgajā PVN piemērošanas kārtībā, ja darījumam bija jāpiemēro iekšzemes PVN apgrieztās maksāšanas kārtība. Šajā rakstā – par EST viedokli.
