Šā gada 29. jūnijā ir stājušies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, ko Saeima trešajā lasījumā atbalstīja 13. maijā. Likuma nosaukums turpmāk būs NILL un terorisma un proliferācijas1 finansēšanas novēršanas likums.
Grozījumu nepieciešamība
Likuma grozījumi bija nepieciešami, lai ieviestu 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/843 noteikumus. Turklāt 2018. gada
Moneyval2 ziņojumā bija norādīts uz konstatētajām nepilnībām, kuras veicina iespēju Latvijai iekļūt Moneyval “pelēkajā” sarakstā, un tika noteikta nepieciešamība aktīvi pilnveidot Latvijā spēkā esošo regulējumu.
3
NILL novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un juriste Dace Vītola ir komentējušas, ka iekļūšana pelēkajā sarakstā Latvijai var radīt vairāku miljardu eiro zaudējumus un nelabvēlīgi ietekmēt gan ārvalstu, gan iekšzemes investīcijas.
4
Svarīgākie grozījumi
Mainīts tiek ne tikai paša likuma, bet arī minētā dienesta nosaukums – vairs netiks izmantots saīsinājums Kontroles dienests, bet gan Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu praksi un izpratni starp dalībvalstīm par FID funkcijām.
Grozījumi paplašina to personu loku, uz kurām attiecas likuma normas, iekļaujot maksātnespējas administratorus, ārpakalpojuma grāmatvežus, nodokļu konsultantus, zvērinātus revidentus un to komercsabiedrības, kā arī jebkuru personu, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jomā vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no sniegšanas biežuma un atlīdzības esības. Par likuma subjektiem kļūst arī personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tostarp personas, kas veic darbību antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopsumma ir 10 000 eiro vai lielāka.
5
Līdz šim likuma subjektiem bija pienākums ziņot par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem. Moneyval ziņojumā norādīts uz likuma subjektu neskaidrībām par abu kategoriju nošķiršanu. Grozījumi maina FID sniedzamo ziņojumu kategorijas, atsakoties no “neparasta” darījuma jēdziena un paredzot ziņojumu sniegšanu tikai par “aizdomīgiem” darījumiem. Anotācijā skaidrots, ka vairāk ziņo par neparastiem, nevis aizdomīgiem darījumiem. Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force – FATF) rekomendācijās norādīts, ka dalībvalstīm primāri jānodrošina ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšana FID.
Likums ir papildināts ar jaunu nodaļu, kas paredz informācijas sniegšanu FID par sliekšņa deklarācijām.
6 Anotācijā skaidrots, ka sliekšņa deklarācija ir deklarācija par darījumu, kura apjoms atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem. Šie limiti, kā arī sliekšņa deklarācijas saturs un iesniegšanas kārtība tiks noteikta MK noteikumos. Šī nodaļa stāsies spēkā šā gada 17. decembrī.
Likuma subjektiem, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijām likumā noteikto pienākumu izpildei būs tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt no Uzņēmumu reģistra (UR) vestajiem reģistriem tiešsaistes formā rakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, kā arī glabāt un citādi apstrādāt šo informāciju.
Atbilstoši grozījumiem patiesie labuma guvēji turpmāk būs jāatklāj arī UR vestajā komercreģistrā reģistrējamo ārvalstu komersantu filiālēm un VID vestajā nodokļu maksātāju reģistrā reģistrējamām pārstāvniecībām. Šis pienākums stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Juridiskai personai, kas reģistrē patiesos labuma guvējus, UR var pieprasīt iesniegt dokumentu, kas pamato īstenoto kontroli, un dokumentu, kas apliecina patieso labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību. Ja juridisku personu reģistrē vai veic izmaiņas kapitālsabiedrības dalībnieku reģistrā vai valdes sastāvā, pieteikumā norādot, ka patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, tad jānorāda pamatojums.
Pārtraucot darījuma attiecības ar klientu, kredītiestāde vai finanšu iestāde vairs nedrīkst izmaksāt visus tās kontā esošos klienta līdzekļus skaidrā naudā. Skaidrā naudā var izmaksāt tikai tad, ja kopsumma nepārsniedz 7200 eiro. Kredītiestāde vai finanšu iestāde pārtrauc darījuma attiecības ar klientu gadījumā, ja tā saskata nepārvaldāmus NILL un terorisma finansēšanas riskus, vai gadījumā, ja likums to tieši paredz.
Likums ir papildināts ar 83. pantu, kurš paredz aizsardzību personām, kas ziņojušas par savām aizdomām par NILL, terorisma un proliferācijas finansēšanu. Proti, aizliegts sodīt vai citādi radīt nelabvēlīgas sekas personai par to, ka tā ziņojusi par likuma pārkāpumiem kontroles institūcijai. Anotācijā uzsvars likts uz darbinieku aizsardzību ziņošanas gadījumos.
Jāpiebilst, ka grozījumi ir ļoti plaši un šeit sniegtais izklāsts nav izsmeļošs. Tomēr, ņemot vērā 2018. gada 11. oktobra MK apstiprināto “Pasākumu plānu NILL un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim,” kura mērķis ir stiprināt spēju cīnīties ar NILL, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatību un samazināt vispārējos NILL un terorisma riskus, kā arī ņemot vērā minētos grozījumus, secināms, ka standarti cīņai ar likumā noteiktajiem pārkāpumiem kļūst arvien striktāki.
_________________________________
1 Proliferācija ir masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošana, glabāšana, pārvietošana, lietošana vai izplatīšana.
2 Moneyval ir NILL un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja, kas izvērtē atbilstību starptautiskiem standartiem, lai cīnītos ar NILL un terorisma finansēšanu.
3 Likumprojekta “Grozījumi NILL un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” anotācija [aplūkota 27.06.2019]
4 Ilze Znotiņa, Dace Vītola. Plānotas būtiskas izmaiņas NILL un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Jurista Vārds, 2019, nr.10, 5.–7. lpp.
5 Grozījumi NILL un terorisma finansēšanas novēršanas likumā: LV likums. Pieņemts 13.06.2019.
6 NILL un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums: LV likums. Pieņemts 17.07.2008, stājies spēkā 29.06.2019.
