Bieži vien darbiniekam nākas pierakstīties uz vizīti pie ārsta darba dienas laikā, kā rezultātā sanāk kavēt darbu vai atstāt darba vietu dienas vidū. Vai darbiniekam ir tiesības uz šādu īslaicīgu prombūtni un kā to pareizi noformēt?
Tiesību aktu normas
Likums nesatur regulējumu, kas piešķirtu darbiniekam tiesības apmeklēt ārstu darba dienas laikā. Šādu apmeklējumu vislabāk organizēt vai nu ārpus darba laika vai arī darba pārtraukumā, ko darbiniekam ir ar likumu noteiktas tiesības izlietot brīvi pēc saviem ieskatiem.
Darba likuma (DL) 145. panta otrā daļa nosaka, ka pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma un tas nevar būt īsāks par 30 minūtēm. Šis ir laiks, kad darbinieks bez īpašas darba devēja (DD) informēšanas ir tiesīgs doties pie ārsta.
Ja ārsta apmeklējums tomēr neiekrīt DD iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā pārtraukuma laikā, tad darbinieks var atsaukties uz DL 147. panta otro daļu, kura piešķir darbiniekam tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Par apmeklējumu ieteicams palūgt ārsta zīmi, kas apliecinās DD, ka darbinieks patiesi bijis pie ārsta.
DL 147. pantā ir atsevišķi piešķirtas šādas tiesības:
- grūtniecei atstāt darba vietu, lai pirmsdzemdību periodā veiktu veselības pārbaudi, ko nav iespējams veikt ārpus darba laika;
- darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadiem, uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ko nav iespējams veikt ārpus darba laika.
Ja iestājas kāds no DL 147. pantā minētajiem īslaicīgās prombūtnes iemesliem, tad darbiniekam savlaicīgi jāpaziņo DD par īslaicīgu prombūtni. DL nenosaka īslaicīgas prombūtnes ilgumu, taču darbinieks šos apstākļus nav tiesīgs izmantot ļaunprātīgi, turpretī DD nav tiesīgs uzteikt darba līgumu darbinieka īslaicīgas prombūtnes dēļ.
1
Īslaicīga prombūtne tieši nepiešķir darbiniekam tiesības saņemt darba algu par prombūtnē pavadīto laiku, taču šo jautājumu ieteicams apspriest ar DD. Ļoti iespējams, ka DD neiebildīs pret prombūtni un neieturēs darba algu par ārsta apmeklējumam iztērēto laiku. Turklāt mūsdienās arvien populārāks kļūst elastīgais darba laiks, kas ļauj darbiniekam brīvāk organizēt savu darbu. Personīgām vajadzībām (tostarp ārsta apmeklējumam) izmantoto darba laiku darbinieks arvien biežāk var atstrādāt citā laikā.
Ja ārsta apmeklējumam jāziedo visa darba diena vai ievērojama tās daļa, tad darbinieks var lūgt ārstu izrakstīt darba nespējas lapu A (to izraksta par pirmajām desmit slimības dienām). Taču darba nespējas lapa A nerada DD pienākumu izmaksāt darbiniekam slimības naudu par vienu kavētu darba dienu vai kavētām darba stundām. Pamatojoties uz šo darba nespējas lapu, DD ir pienākums izmaksāt vismaz 75% no darbinieka vidējās izpeļņas par otro un trešo slimības dienu un vismaz 80% no vidējās izpeļņas no ceturtās līdz desmitajai slimības dienai.
2
Katrā ziņā pirms likuma pantu meklēšanas savu tiesību aizsardzībai ārsta apmeklējuma gadījumā darbiniekam ieteicams to apspriest ar DD. Visticamāk, šo jautājumu varēs atrisināt parastas sarunas ceļā – galu galā atklāta saruna ar DD var būt daudz efektīvāka par jebkuru likuma pantu.
