Kredītiestādes Latvijā piedāvā klientiem iespēju iesaistīties grupas kontā (cash pool), taču tā izveide un uzturēšana ietver nodokļu un juridiskos riskus, kā arī rada daudz neskaidrību, kas var atturēt personas no izdevumu mazināšanas un naudas līdzekļu efektīvas pārvaldīšanas. Šis rakstu sērijas apskats analizē grupkonta juridiskos riskus un sekas. Daži no grupkonta izveides un pārvaldības aspektiem būs atkarīgi no tā, vai tas izveidots uzņēmumu grupas ietvaros vai arī apvieno savstarpēji nesaistītu sabiedrību naudas līdzekļus. Šajā rakstā – par abu grupkonta variantu juridiskajām sekām.
Grupas konta izveide
Jebkura juridiska persona var izveidot grupas kontu, izmantojot finanšu iestādes sniegtos pakalpojumus. Latvijas normatīvajos aktos nepastāv grupkonta izveides aizliegums, taču nav arī ietverti īpaši noteikumi, kas regulētu šāda veida tiesiskās attiecības. Grupas konta pamatā ir vienošanās par naudas līdzekļu apriti starp sabiedrībām. Tāpat kā citus darījumus, arī grupas kontu regulē Civillikums, kura saistību tiesību daļa attiecināma arī uz šāda veida darījumiem – tur iekļautais princips par līgumu slēgšanas brīvību pieļauj personām brīvi noteikt savu naudas līdzekļu apriti.
Pirms šādas vienošanās noslēgšanas ir svarīgi pārliecināties par atsevišķu pārstāvju tiesībām rīkoties komersanta vārdā. Tāpat kā citos komercdarījumos, arī grupkonta izveides līgumam jābūt likumīgam, lai tas būtu spēkā un neradītu smagas finanšu un juridiskās sekas, ja atklātos, ka vienošanās nav spēkā, jo noslēgta likumā nepieļaujamā kārtībā, piemēram, nav saņemta īpašnieka atļauja pirms vienošanās parakstīšanas.
Jāsecina, ka likumā nav noteikti ierobežojumi veidot grupas kontu, taču komersanta pārvaldes dokumenti var noteikt individuālus ierobežojumus, par kuru esību jāpārliecinās pirms šādu darbību veikšanas.
Valsts iestāžu atļaujas
Grupas konts ir privātu saistību kopums un neprasa licenču iegūšanu vai jebkāda cita veida autorizāciju no uzraugošo iestāžu puses, taču atsevišķas darbības grupkonta ietvaros var radīt šādu nepieciešamību.
Finanšu instrumentu tirgus likums kredītiestādi definē kā uzņēmējsabiedrību, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus un savā vārdā izsniegtu kredītus. Grupkonta pārvaldnieks būs uzskatāms par kredītiestādi tikai gadījumos, kad noguldījumi tiek pieņemti un kredīti izsniegti plašam personu lokam, proti, ir identificējams darbības publiskais elements.
Grupkonta dalībniekiem jāņem vērā arī apstākļi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas pasākumiem. Finanšu iestādes var pieprasīt informāciju par izcelsmi jebkuriem naudas līdzekļiem, ko dalībnieks aizņēmies no grupas konta. Jāspēj pamatot visu dalībnieku naudas līdzekļu izcelsmi, jo grupkontā esošie līdzekļi var nonākt izpētei pakļautas personas īpašumā.
Arī VID var izrādīt īpašu interesi par grupas kontu un ieturēt nodokļus no tā darījumiem, tādēļ svarīgi ir izvērtēt konkrētu darījumu būtību, lai korekti identificētu piemērojamo nodokļa likmi. VID nav publicējis oficiālus skaidrojumus vai vadlīnijas par grupas kontiem, taču prakse liecina, ka šādus darījumus parasti klasificē kā īstermiņa vai ilgtermiņa aizdevumus ar attiecīgām nodokļu sekām. Grupas konts nav īpaši jāreģistrē VID.
(turpmāk vēl)
