Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Šis ir pēdējais raksts mūsu rakstu sērijā par ienākuma nodokļu piemērošanu virtuālajai valūtai Lietuvā. Tokens ir vienība, kas reprezentē kādu prasījuma tiesību vai lietošanas tiesību, ko var piešķirt vai iegādāties. Šajā rakstā – par tokenu emisijas mērķi un pareizu nodokļu piemērošanu to emitentiem un pircējiem.
Jaunās tehnoloģijas šodien ir iekļuvušas visās dzīves sfērās, tostarp komercdarbībā. Vēl pirms desmit gadiem iespēja nodibināt uzņēmumu vienas dienas laikā, neizejot no mājām, bija ideja, kas robežojās ar fantastiku, taču šodien tā ir realitāte. Šī raksta mērķis ir novērtēt priekšrocības, ierobežojumus un problēmas, kas saistītas ar korporatīvo tiesību digitalizāciju ES, ņemot vērā sabiedrību īpašnieku, viņu pārstāvju un citu ieinteresēto personu pozīcijas.
Praksē vērojams, ka gan Latvijas, gan ārvalstu korporatīvie un privātie investori interesējas par nekustamā īpašuma (NĪ) iegādi Latvijā. Ja iepriekšējos gados investoru vidū pārsvarā bija NVS valstu pārstāvji, tad pēdējā laikā investoru profils ir dažādojies, iekļaujot ne tikai NVS, tuvākas un tālākas Ziemeļvalstis, bet arī Ķīnu un Japānu. Līdzīgas tendences ir novērojuši arī lielākie NĪ brokeri. Šo investīciju mērķi var būt dažādi, taču pārsvarā tā ir NĪ iznomāšana, sagaidot tā vērtības pieaugumu un turpmāku pārdošanu, lai saņemtu plānoto ienākumu procentu no investīcijām. Šajā rakstā – par galvenajiem nodokļu jautājumiem, ko NĪ investori analizē pirms NĪ iegādes Latvijā.
Vispārīgie uzkrājumi ir viena no pozīcijām, kurai jaunā UIN likuma dēļ ir mainījusies deklarēšanas kārtība. Uz 2017. gada 31. decembri bilancē esošo uzkrājumu norakstīšanai ir paredzēti pārejas noteikumi. Šajā rakstā – par dažām kļūdām vispārīgo uzkrājumu uzrādīšanā UIN deklarācijā – gan VID norādītajām, gan praksē konstatētajām.
Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ir lūdzis Eiropas Savienības Tiesai (EST) sniegt prejudiciālo nolēmumu lietā Altic SIA (“Sabiedrība”) pret VID. Šajā rakstā – par strīda būtiskajiem aspektiem.
Jauno MK noteikumu normas būs piemērojamas, aizpildot jau 2018. gada ienākumu deklarāciju. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām gada ienākumu deklarācijas (GID) aizpildīšanas kārtībā. Izmaiņas, kas skar saimnieciskās darbības veicējus, aplūkosim atsevišķā rakstā.
Latvija turpina transponēt savā likumvidē Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas Nr. 2016/1164 normas, lai sasniegtu tās nospraustos mērķus – nepieļaut nodokļa bāzes samazināšanu ES iekšējā tirgū un peļņas novirzīšanu ārpus ES. Šajā rakstā – par jaunajām normām attiecībā uz kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, kuras plānots iekļaut Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā.
Uzņēmumi nereti organizē klientiem informatīvus pasākumus ārvalstīs. Grāmatvežiem rodas jautājums, kā pareizi piemērot nodokļus gadījumos, kad uzņēmums ved savus klientus uz ražotnēm, izstādēm, piegādātāju birojiem ārvalstīs, apmaksājot lidmašīnas biļetes, vīzas un citus izdevumus. Drosmīgākie nodokļu maksātāji visus šos izdevumus uzskata par reklāmu vai noformē braucienu kā komandējumu, norakstot komandējuma izdevumus saimnieciskās darbības izdevumos. Citi nodokļu maksātāji izmaksās iekļauj tikai aviobiļešu un viesnīcu izdevumus, bet maltīšu izdevumus uzskata par reprezentācijas izdevumiem. Šajā rakstā – par jaunāko VID uzziņu, kas skaidro nodokļu piemērošanu šādā situācijā.
2019. gada 30. martā būs pagājuši divi gadi, kopš Apvienotā Karaliste (AK) paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no ES. Līdz ar to, ja vien izstāšanās līgumā nebūs noteikts cits datums, AK minētajā datumā pametīs ES un kļūs par trešo valsti. Šajā rakstā – īsi par to, kas pēc Brexit mainīsies nodokļu piemērošanā.
Šā gada 1. augustā VID izsūtīja darba devējiem informāciju par pārrēķināto individuālo prognozēto mēneša neapliekamo minimumu (NM). To pārrēķina divreiz gadā atkarībā no darbinieka iepriekš saņemtā ienākuma apmēra. Pārrēķinātā NM dēļ darbiniekam var mainīties tā atalgojuma daļa, kurai nepiemēro algas nodokļus.
Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) 2012. gada 1. jūlijā iepazīstināja nodokļu maksātājus ar Padziļinātās sadarbības programmu (PSP) jeb tā saukto balto sarakstu, lai uzlabotu sadarbību starp nodokļu maksātājiem un VID, abpusēji mazinot administratīvo slogu. Par programmu atbildīgās iestādes uzskata, ka tā ir pierādījusi sevi kā efektīvu instrumentu ciešākai sadarbībai starp nodokļu maksātājiem un valsts iestādēm. Šobrīd ir sagatavots projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 459 par Padziļinātās sadarbības programmas darbību.
Iepriekšējās nedēļas Īsziņās rakstījām par Eiropas Komisijas ierosinājumiem un situāciju dalībvalstīs ar PVN krāpšanas mazināšanu iekšzemes darījumos. Šajā rakstā – par Komisijas priekšlikumiem PVN krāpšanas mazināšanai darījumos ES teritorijā.
Šā gada 11. jūnijā Lietuvas nodokļu administrācija sadarbībā ar finanšu ministriju ir publicējusi oficiālas vadlīnijas par nodokļu piemērošanu ienākumam, kas gūts no kriptovalūtām. Šajā rakstā piedāvājam šo vadlīniju apkopojumu.
Pēc ESAO šā gada 16. martā publicētā pagaidu ziņojuma par digitalizācijas radītajiem nodokļu izaicinājumiem Eiropas Komisija ir publicējusi priekšlikumus taisnīgas un efektīvas nodokļu sistēmas ieviešanai ES digitālajā vienotajā tirgū. Šajā rakstā – īsi par šiem priekšlikumiem un Komisijas ieteikumiem.
ES iekasētā PVN apjoms ik gadu krītas sakarā ar PVN krāpšanu un izvairīšanos no PVN maksāšanas, kā arī komersantu bankrota, maksātnespējas vai normatīvo aktu prasību neizpildes dēļ. Šajā rakstā – par Eiropas Komisijas ierosinātajām izmaiņām PVN piemērošanā, kam jāveicina PVN plaisas mazināšanās nākotnē.
Turpinot iepriekšējās nedēļas rakstu par ārzemnieka likumīgu ieceļošanu un nodarbinātību Latvijā, šajā rakstā – par darbībām, kas pēc ielūguma/izsaukuma apstiprināšanas PMLP veicamas Latvijas vēstniecībā ārzemnieka mītnes valstī vai tuvākajā valstī.
Vietējo speciālistu trūkuma dēļ Latvijas darba devēji arvien biežāk sastopas ar nepieciešamību piesaistīt speciālistus no valstīm ārpus ES/EEZ (piemēram, Krievijas, Ukrainas, Kanādas, Indijas). Taču gan darba devējam, gan ārvalsts darbiniekam ir jāizpilda vairākas laikietilpīgas likuma prasības, pirms ārzemnieks saņems atļauju ieceļot un likumīgi uzsākt darba gaitas Latvijā. No dienas, kad darba devējam rodas vajadzība piesaistīt atbilstošu ārvalsts speciālistu, līdz darbinieka faktiskajai ieceļošanai Latvijā paiet 2–3 mēneši. Šajā rakstā – par likuma prasībām un darbībām, kas jāveic darba devējam un ārzemniekam, lai organizētu likumīgu ieceļošanu un nodarbinātību Latvijā.
Digitālās ekonomikas attīstība ir novērojama arī Latvijā – arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. Taču digitālajā ekonomikā tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas, tādēļ nodokļu administrēšanas procesā ir jāstiprina tādas metodes, kas piemērotas nodokļu nomaksas kontrolei par ienākumiem no internetā piedāvātajām precēm un pakalpojumiem. Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas šā gada 16. marta ziņojumu “Nodokļu izaicinājumi, kas izriet no digitalizācijas – 2018. gada starpziņojums,” Ministru kabinets 3. jūlijā ir apstiprinājis likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projektu, lai uzlabotu nodokļu administrēšanas procesa regulējumu cīņā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas digitālajā ekonomikā. Šajā rakstā – par uzņēmēju papildu pienākumiem un pasākumiem, kas ļaus VID ātrāk konstatēt nodokļu nemaksāšanas gadījumus.
Pirmās UIN deklarācijas iesniegšana ir uzrādījusi jaunās UIN sistēmas neskaidrības, likumvides redakcionālas nepilnības un tehniskas kļūdas deklarācijas elektroniskajā formā. Šajā rakstā – par dažām problēmām, ko esam identificējuši UIN piemērošanā vispārīgiem uzkrājumiem.
Šā gada 29. maijā Ministru kabinets (MK) ir izskatījis grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu.” Iepriekš esam informējuši MindLink abonentus, ka ar 2021. gadu ieviesīs jaunus nodokļu maksāšanas kārtības noteikumus, kas ietver vienoto nodokļu kontu. Šajā rakstā – par būtiskiem grozījumiem šajā likumā, maksāšanas kārtību un ziņojuma iesniegšanas termiņiem.
Pēc uzņēmuma finanšu rezultātu un darbinieka profesionālā veikuma izvērtēšanas darba devējs nereti izmaksā prēmiju. Saskaņā ar Darba likumu, likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” prēmija ir daļa no atlīdzības uz darba tiesisko attiecību pamata un tādējādi algas nodokļu (IIN un VSAOI) objekts. Tā kā prēmija nereti attiecas uz iepriekšējo periodu vai pat vairākiem iepriekšējiem periodiem, kad bija spēkā citas nodokļu likmes, rodas jautājumi par piemērojamām likmēm un paziņošanas kārtību. Šajā rakstā – par algas nodokļu piemērošanu esošiem un bijušiem darbiniekiem izmaksātām prēmijām.
Mobils darbaspēks ir būtisks uzņēmumiem, kam ir jānosūta talantīgi darbinieki uz citām valstīm – bieži vien steidzami. Taču darbinieku pārrobežu mobilitātes nodrošināšanas process pēdējā laikā neticami mainās, tādēļ tā īstenošana kļūst arvien sarežģītāka. Procesa sarežģītības un smagā administratīvā sloga rezultātā uzņēmumi neefektīvi izlieto savus resursus. Šajā rakstā – par galvenajām atziņām, kas izriet no PwC sagatavotā pārskata par globālā darbaspēka pārvietošanās problēmām.
Šajā rakstā aplūkojam likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 panta grozījumu projektā ietverto terminu “kontrolēto darījumu summa” un neskaidro transfertcenu (TC) dokumentācijas sagatavošanas prasību saistītu personu aizdevumiem.
Iepriekšējās nedēļas rakstā informējām par ilgstoši veiktiem iekšzemes darījumiem, kas deklarējami ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Šajā rakstā apskatīsim darījuma brīdi pārrobežu darījumos, lai konstatētu korektu taksācijas periodu nodokļa aprēķināšanai un deklarēšanai, kā arī rēķina izrakstīšanai un vajadzības gadījumā valūtas konvertēšanai.