No šā gada 23. oktobra nodokļu maksātājiem ir pieejama papildu iespēja novērst nodokļu dubulto uzlikšanu starptautiskos darījumos – savstarpējās saskaņošanas procedūra. Šie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir veikti, lai ietvertu no ES direktīvas 2017/1852 un Arbitrāžas konvencijas izrietošos noteikumus.

Šā gada 28. novembrī Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka pārejas periods, kad oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) kļūs obligāta Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrētajiem tiesību subjektiem (komersantiem, nodibinājumiem, biedrībām, politiskām partijām, reliģiskām organizācijām u.c.), tiks pagarināts līdz 2023. gada 2. janvārim.

Ar 2020. gadu stāsies spēkā 2018. gada 4. decembra Padomes īstenošanas regula (ES) 2018/1912, ar ko attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem darījumiem Kopienas iekšienē groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011. Tā kā dalībvalstis ir izvirzījušas dažādus priekšnoteikumus šo atbrīvojumu piemērošanai, radot sarežģījumus un juridisko nenoteiktību uzņēmumiem, jaunā regula konkretizē un saskaņo nosacījumus, kas jāizpilda, lai piemērotu atbrīvojumu.

Esam rakstījuši par aktuālo jautājumu attiecībā uz saistīto personu aizdevuma vērtības aprēķināšanu pārskata gadā, kas ir būtisks, nosakot, vai nodokļu maksātājam rodas pienākums sagatavot un 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. Tā kā saistīto personu darījumu dokumentācijas par 2018. pārskata gadu termiņš ir gandrīz klāt (2019. gada 31. decembris), PwC vērsās pie Finanšu ministrijas un VID ar lūgumu sniegt skaidrojumu par to. Šo institūciju vienotais viedoklis un PwC izpratne par skaidrojumu ir atspoguļota šajā rakstā.

Esam rakstījuši par aktuālo jautājumu attiecībā uz saistīto personu aizdevuma vērtības aprēķināšanu pārskata gadā, kas ir būtisks, nosakot, vai nodokļu maksātājam rodas pienākums sagatavot un 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. Tā kā saistīto personu darījumu dokumentācijas par 2018. pārskata gadu termiņš ir gandrīz klāt (2019. gada 31. decembris), PwC vērsās pie Finanšu ministrijas un VID ar lūgumu sniegt skaidrojumu par to. Šo institūciju vienotais viedoklis un PwC izpratne par skaidrojumu ir atspoguļota šajā rakstā.

Lemjot par uzņēmuma resursu vadības (enterprise resource planning jeb ERP) sistēmas ieviešanu, uzņēmējs noteikti nonāks līdz jautājumam, vai izvēlēties mākonī bāzētu vai lokāli uzturētu sistēmu? Izvēle nebūs viegla, jo jāizvērtē katra varianta priekšrocības un trūkumi atbilstoši savām vajadzībām.

Šajā rakstā – par EST spriedumu saistībā ar patērētāju strīdiem finanšu pakalpojumu jomā.

Līdz ar 2019. kalendāra gada izskaņu daļai nodokļu maksātāju (NM) strauji tuvojas sagatavotās transfertcenu (TC) dokumentācijas iesniegšanas termiņš. Šajā rakstā – par termiņiem un iespējamiem tehniskiem šķēršļiem.

Šā gada oktobrī VID ir publicējis uzziņu par UIN un IIN piemērošanu dividendēm, ko izmaksā no peļņas, kuru veido ieņēmumi no meitas uzņēmuma pārdošanas. Šī uzziņa novērš neskaidrības par iespējamām nodokļu sekām.

Latvijas transfertcenu (TC) regulējums nosaka, ka pie noteiktām kontrolēto darījumu summām nodokļu maksātājam 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām jāsagatavo un jāiesniedz TC dokumentācija VID. Nesen VID sniedza būtisku skaidrojumu, ka aktīvu pirkšanas un pārdošanas darījums, iegūstot līdzdalību citas sabiedrības kapitālā, ir tiesību iegūšana uz citas sabiedrības kapitāla daļu (akcijām, daļām, pajām), un tas uzskatāms par darījumu.

Līdz ar 2019. kalendāra gada izskaņu daļai nodokļu maksātāju (NM) strauji tuvojas sagatavotās transfertcenu (TC) dokumentācijas iesniegšanas termiņš. Šajā rakstā – par termiņiem un iespējamiem tehniskiem šķēršļiem.

Šā gada 1. maijā ir stājies spēkā Trauksmes celšanas likums, kas dod ikvienam tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Likumā noteikts, ka trauksmi par pārkāpumiem var celt, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem, tostarp iekšējo trauksmes celšanas sistēmu (ITCS). Šajā rakstā ir aprakstītas prasības un ieteikumi ITCS izveidei un pilnveidei.

Latvijas transfertcenu (TC) regulējums nosaka, ka pie noteiktām kontrolēto darījumu summām nodokļu maksātājam 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām jāsagatavo un jāiesniedz TC dokumentācija VID. Nesen VID sniedza būtisku skaidrojumu, ka aktīvu pirkšanas un pārdošanas darījums, iegūstot līdzdalību citas sabiedrības kapitālā, ir tiesību iegūšana uz citas sabiedrības kapitāla daļu (akcijām, daļām, pajām), un tas uzskatāms par darījumu.

Esam jau informējuši MindLink abonentus par plānotajiem UIN likuma grozījumiem. Šajā rakstā – par piedāvāto regulējumu cesijas darījumiem.

Saskaņā ar IIN likuma pārejas noteikumiem 2019. gads ir pēdējais, kurā fiziskas personas saņemtajām dividendēm no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, var piemērot samazināto IIN likmi. Šajā rakstā – par aspektiem, kam pievērst uzmanību, ja Latvijas uzņēmums šogad izmaksā dividendes fiziskām personām.

Iepriekšējās nedēļās publicētā raksta nobeigums.

Patiesās darījuma būtības slēpšana jeb aizstāšana ar citu darījumu nolūkā gūt nodokļu priekšrocības nav neparasts gadījums, kuru nācies izšķirt tiesai. Šoreiz aplūkojamais spriedums pasludināts par labu VID, atzīstot, ka nodokļu maksātājs nepamatoti atskaitījis priekšnodokli saskaņā ar darījuma partnera noformētajiem faktūrrēķiniem par kustamas mantas iegādi, jo šie darījumi uzskatāmi par uzņēmuma pāreju, ko neapliek ar PVN.

Saskaņā ar IIN likuma pārejas noteikumiem 2019. gads ir pēdējais, kurā fiziskas personas saņemtajām dividendēm no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, var piemērot samazināto IIN likmi. Šajā rakstā – par aspektiem, kam pievērst uzmanību, ja Latvijas uzņēmums šogad izmaksā dividendes fiziskām personām.

Šajā rakstā – par divām svarīgām izmaiņām Igaunijas nodokļu likumos.

Iepriekšējā nedēļā publicētā raksta turpinājums.

Iepriekš rakstījām, ka Augstākā tiesa (AT) lūgusi Eiropas Savienības Tiesu (EST) sniegt prejudiciālo nolēmumu lietā Altic SIA (“Sabiedrība”) pret VID, kurā skatīts jautājums par pārtikas apriti regulējošo normatīvo aktu iespējamu pārkāpumu saistībā ar tiesībām atskaitīt samaksāto priekšnodokli. Šajā rakstā – par EST spriedumu lietā C-329/18, kuras apstākļi sīkāk aprakstīti MindLink 2018. gada 19. septembra rakstā.

Lai cīnītos pret nodokļu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nacionālā un starptautiskā līmenī, tiek izstrādāti atbilstoši normatīvie akti un skaidroti tajos ietvertie jēdzieni. Pēdējo gadu laikā valstis savos nacionālajos normatīvajos aktos un nodokļu konvencijās ievieš pretizvairīšanas normas, sekojot ESAO izstrādātajām vadlīnijām. Šie apstākļi uzsver nepieciešamību vērtēt starptautisko grupu darījumu komerciālo saturu un biznesa mērķus. Ekonomiskās būtības noskaidrošana ir viens no būtiskajiem kritērijiem, kas jāizvērtē, lai varētu noteikt, vai uzņēmuma peļņa tiek aplikta ar nodokli tajā valstī, kurā tā ir reāli gūta, un vai nenotiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Šajā rakstā – sīkāk par ekonomiskās būtības jēdzienu.

Naudas plūsmas pārskats (NPP) ir viena no finanšu pārskata sastāvdaļām, kura Latvijā obligāti jāsagatavo tikai vidējiem un lieliem uzņēmumiem (izmēri pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma definīcijas). Šo uzņēmumu skaits ir neliels salīdzinājumā ar kopskaitu Latvijā, turklāt arī tie uzņēmumi, kam šāda prasība ir, nereti uztver NPP kā formalitāti, no kuras vadībai nav nekāda labuma. Vai tā ir taisnība? Ne gluži, un turpmāk izskatīsim, kādēļ tā.

Nobeidzot mūsu rakstu sēriju par grupas konta (cash pool) transfertcenu (TC) aspektiem, šajā rakstā – par to, kādus datus un avotus praksē izmanto, lai noteiktu grupkonta dalībnieku atlīdzības apmēru (procentlikmi), noguldot un aizņemoties finanšu līdzekļus.

Noslēdzot mūsu rakstu sēriju par grupas konta (cash pool) transfertcenu (TC) aspektiem, šajā rakstā – par to, kādus datus un avotus praksē izmanto, lai noteiktu grupkonta dalībnieku atlīdzības apmēru (procentlikmi), noguldot un aizņemoties finanšu līdzekļus.

Arvien vairāk uzņēmumu aktīvi paplašina savu darbību visā pasaulē, nolīgstot darbiniekus, kuri uzņēmuma interesēs pēta vietējo tirgu, ved sarunas ar vietējiem klientiem par līgumu slēgšanu un cenām, kā arī veic mārketinga un citas darbības, kas sekmē uzņēmuma darbību. Svarīgi saprast, vai šīs darbības var veidot pastāvīgo pārstāvniecību (PP) valstī, kurā tās tiek veiktas. Šajā rakstā – par izmaiņām tiesību aktu interpretācijā, kas nākotnē ietekmēs PP riska rašanos, izvērtējot uzņēmuma noliktavas pieejamību ārvalstī.

Turpinot rakstu sēriju par grupas konta (cash pool) transfertcenu aspektiem, šajā rakstā – par to, kā noteikt atlīdzību grupkonta dalībniekiem un turētājam saskaņā ar ESAO Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārvietošanas (BEPS) projekta ietvaros 2018. gada jūlijā publicēto ziņojumu par finanšu darījumiem.

Šā gada 1. oktobrī Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām,” lai piemērotu jaunu sodu par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.