Arvien vairāk uzņēmumu aktīvi paplašina savu darbību visā pasaulē, nolīgstot darbiniekus, kuri uzņēmuma interesēs pēta vietējo tirgu, ved sarunas ar vietējiem klientiem par līgumu slēgšanu un cenām, kā arī veic mārketinga un citas darbības, kas sekmē uzņēmuma darbību. Svarīgi saprast, vai šīs darbības var veidot pastāvīgo pārstāvniecību (PP) valstī, kurā tās tiek veiktas. Šajā rakstā – par izmaiņām tiesību aktu interpretācijā, kas nākotnē ietekmēs PP riska rašanos, izvērtējot uzņēmuma noliktavas pieejamību ārvalstī.
Normatīvās bāzes izmaiņas
ESAO 2017. gada paraugkonvencijā par ienākuma un kapitāla nodokļiem jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
2017. gada 6. jūnijā Latvija un vairākas citas ESAO dalībvalstis parakstīja Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas (BEPS) pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām. Šī konvencija Latvijā vēl nav spēkā, turklāt Latvija paturējusi tiesības nepiemērot tās 12. pantu saviem jau noslēgtajiem divpusējiem nodokļu līgumiem, tādējādi atsakoties no stingrāku prasību piemērošanas.
2017. gada paraugkonvencijas komentāros ir notikušas būtiskas izmaiņas skatījumā uz PP. Lai arī šie komentāri šobrīd nav piemērojami 80% ESAO dalībvalstu, jau tagad var identificēt vairākus aspektus, kas nākotnē uzņēmumiem var radīt PP valstīs, kurās līdz šim PP riska izvērtēšana nebija nepieciešama.
Ņemot vērā gaidāmās izmaiņas, svarīgi izvērtēt uzņēmuma darbības apstākļus ārvalstī, jo darbības, kas iepriekš tika uzskatītas par sagatavošanas darbībām vai palīgdarbībām, turpmāk var atbilst uzņēmuma pamatdarbībai un radīt PP.
Situācijas analīze
Lai ilustrētu vienu no aspektiem PP riska turpmākā izvērtēšanā, aplūkosim pāris piemērus.
SIA LV ražo uztura bagātinātājus. Zviedrijas grupas uzņēmums SE Co sniedz SIA LV produkcijas iepakošanas pakalpojumu Zviedrijā un saņem par to samaksu. SIA LV no trešās personas Zviedrijā nomā noliktavu, kurā uzglabā gan gatavo produkciju, gan iepakojumus un lietošanas pamācības, kas nepieciešamas SE Co pakalpojuma sniegšanai.
Pēc iepakošanas SE Co gatavo produkciju novieto noliktavā. Lai arī tā nepieder Zviedrijas uzņēmumam, tas noliktavu pārvalda. Arī par šo pakalpojumu SE Co saņem samaksu no SIA LV. Tā kā SIA LV organizē preču piegādi klientiem, SIA LV darbiniekiem ir neierobežota piekļuve noliktavai Zviedrijā.
Izvērtējot tikai noliktavas aspektu, SIA LV var rasties pastāvīga (ne tikai īstermiņa) fiziska klātbūtne Zviedrijā, kur tiek veiktas ar uzņēmējdarbību saistītās darbības (preču uzglabāšana) saskaņā ar paraugkonvencijas 5. panta 1. punktu:
- SIA LV darbības Zviedrijā neuzskata par sagatavošanas darbībām vai palīgdarbībām, ja noliktavu izmanto arī citu grupas uzņēmumu preču vai izejmateriālu uzglabāšanai;
- uzņēmuma darbības noliktavā ietver ne tikai preču glabāšanu, bet arī citas darbības, piemēram, noliktavas telpās atrodas birojs, ko izmanto SIA LV darbinieki atrazdamies Zviedrijā.
Lai mazinātu PP risku, SIA LV jāizvērtē šādas iespējas:
- Šobrīd ar trešo personu noslēgto noliktavas līgumu pārslēgt ar SE Co, pakalpojumu līgumā par noliktavas uzturēšanu ar SIA LV iekļaujot ierobežojumus tās darbinieku piekļuvei noliktavai;
- Gatavās produkcijas noliktavu nomāt citur, lai SE Co noliktava tiktu izmantota tikai iepakojumu un lietošanas pamācību uzglabāšanai – darbībai, kas tieši saistīta SE Co pamatdarbību;
- Gatavo produkciju nosūtīt vai nu atpakaļ uz Latviju turpmākai piegādei ārvalstīs vai arī uzreiz vairumtirgotājam tālākai piegādei gala patērētājiem. Tas novērstu PP risku Zviedrijā, taču palielinātu uzņēmuma izmaksas saistībā ar papildu administrēšanas un pārvadāšanas izdevumiem.
Līdzīgā piemērā no digitālās ekonomikas ASV uzņēmums Japānā pārdod automobiļu rezerves daļas ar interneta veikala starpniecību, kura mājaslapa japāņu valodā tiek uzturēta ASV. Japānā uzņēmums īrē arī noliktavu, kur uzglabā rezerves daļas ātrai piegādei. Trešā persona – Japānas uzņēmums – ASV uzņēmumam sniedz noliktavas uzturēšanas pakalpojumus, tostarp organizē piegāžu izpildi.
Kad interneta veikala pircējs ir veicis un apmaksājis pasūtījumu, ASV uzņēmums nosūta pieprasījumu Japānas noliktavas darbiniekiem rezerves daļu sagatavošanai un izsūtīšanai klientam. Jānorāda, ka klientu apkalpošanas (piegāžu organizēšanas) dēļ šis biznesa modelis pircējiem rada sajūtu, ka tie sadarbojas ar Japānas, nevis ASV uzņēmumu.
Arī šajā gadījumā var identificēt PP risku, jo uzņēmumam ir fiziska klātbūtne Japānā ar identificējamu darbības vietu, kur tiek uzglabātas rezerves daļas un izpildītas piegādes. Lai arī noliktavas uzturēšanu atsevišķi var uzskatīt par palīgdarbību, šajā gadījumā preču piegāde ir viena no darbībām, kas nodrošina ASV uzņēmuma pamatdarbību un rada PP risku Japānā. ASV uzņēmumam būtu jāapsver iespējas sadalīt veicamās darbības Japānā (nolīgt papildu apakšuzņēmējus, izmantot vairumtirgotāju noliktavas u.c.), lai novērstu vai mazinātu PP risku.
Ja jūsu uzņēmumam rodas interese par mūsu piedāvātajiem pakalpojumiem saistībā ar PP riska izvērtēšanu un pasākumiem tā novēršanai, lūdzam vērsties pie mūsu nodokļu nodaļas vecākās projektu vadītājas Vitas Saknes (vita.sakne@pwc.com) vai Agates Zīvertes (agate.ziverte@pwc.com).
