Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Saskaņā ar IIN likuma pārejas noteikumiem 2019. gads ir pēdējais, kurā fiziskas personas saņemtajām dividendēm no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, var piemērot samazināto IIN likmi. Šajā rakstā – par aspektiem, kam pievērst uzmanību, ja Latvijas uzņēmums šogad izmaksā dividendes fiziskām personām.
Iepriekš rakstījām, ka Augstākā tiesa (AT) lūgusi Eiropas Savienības Tiesu (EST) sniegt prejudiciālo nolēmumu lietā Altic SIA (“Sabiedrība”) pret VID, kurā skatīts jautājums par pārtikas apriti regulējošo normatīvo aktu iespējamu pārkāpumu saistībā ar tiesībām atskaitīt samaksāto priekšnodokli. Šajā rakstā – par EST spriedumu lietā C-329/18, kuras apstākļi sīkāk aprakstīti MindLink 2018. gada 19. septembra rakstā.
Lai cīnītos pret nodokļu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nacionālā un starptautiskā līmenī, tiek izstrādāti atbilstoši normatīvie akti un skaidroti tajos ietvertie jēdzieni. Pēdējo gadu laikā valstis savos nacionālajos normatīvajos aktos un nodokļu konvencijās ievieš pretizvairīšanas normas, sekojot ESAO izstrādātajām vadlīnijām. Šie apstākļi uzsver nepieciešamību vērtēt starptautisko grupu darījumu komerciālo saturu un biznesa mērķus. Ekonomiskās būtības noskaidrošana ir viens no būtiskajiem kritērijiem, kas jāizvērtē, lai varētu noteikt, vai uzņēmuma peļņa tiek aplikta ar nodokli tajā valstī, kurā tā ir reāli gūta, un vai nenotiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Šajā rakstā – sīkāk par ekonomiskās būtības jēdzienu.
Naudas plūsmas pārskats (NPP) ir viena no finanšu pārskata sastāvdaļām, kura Latvijā obligāti jāsagatavo tikai vidējiem un lieliem uzņēmumiem (izmēri pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma definīcijas). Šo uzņēmumu skaits ir neliels salīdzinājumā ar kopskaitu Latvijā, turklāt arī tie uzņēmumi, kam šāda prasība ir, nereti uztver NPP kā formalitāti, no kuras vadībai nav nekāda labuma. Vai tā ir taisnība? Ne gluži, un turpmāk izskatīsim, kādēļ tā.
Nobeidzot mūsu rakstu sēriju par grupas konta (cash pool) transfertcenu (TC) aspektiem, šajā rakstā – par to, kādus datus un avotus praksē izmanto, lai noteiktu grupkonta dalībnieku atlīdzības apmēru (procentlikmi), noguldot un aizņemoties finanšu līdzekļus.
Noslēdzot mūsu rakstu sēriju par grupas konta (cash pool) transfertcenu (TC) aspektiem, šajā rakstā – par to, kādus datus un avotus praksē izmanto, lai noteiktu grupkonta dalībnieku atlīdzības apmēru (procentlikmi), noguldot un aizņemoties finanšu līdzekļus.
Arvien vairāk uzņēmumu aktīvi paplašina savu darbību visā pasaulē, nolīgstot darbiniekus, kuri uzņēmuma interesēs pēta vietējo tirgu, ved sarunas ar vietējiem klientiem par līgumu slēgšanu un cenām, kā arī veic mārketinga un citas darbības, kas sekmē uzņēmuma darbību. Svarīgi saprast, vai šīs darbības var veidot pastāvīgo pārstāvniecību (PP) valstī, kurā tās tiek veiktas. Šajā rakstā – par izmaiņām tiesību aktu interpretācijā, kas nākotnē ietekmēs PP riska rašanos, izvērtējot uzņēmuma noliktavas pieejamību ārvalstī.
Turpinot rakstu sēriju par grupas konta (cash pool) transfertcenu aspektiem, šajā rakstā – par to, kā noteikt atlīdzību grupkonta dalībniekiem un turētājam saskaņā ar ESAO Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārvietošanas (BEPS) projekta ietvaros 2018. gada jūlijā publicēto ziņojumu par finanšu darījumiem.
Šā gada 1. oktobrī Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām,” lai piemērotu jaunu sodu par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.
Šā gada 1. oktobrī Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām,” lai piemērotu jaunu sodu par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā
Šā gada jūlijā VID publicēja uzziņu, kurā skaidro, kā pareizi atspoguļot informāciju darba devēja paziņojumos gadījumos, kad darba devējs veic iemaksas privātos pensiju fondos par darbinieku no saviem līdzekļiem, un gadījumos, kad tās tiek veiktas no darbinieka līdzekļiem ar darba devēja starpniecību.
VID turpina veikt pārbaudes ārpakalpojumu grāmatvedības un nodokļu konsultāciju pakalpojumu uzņēmumos, lai pārliecinātos, vai tiek izpildītas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības.
Lai gan pagājis jau gandrīz gads kopš jaunā transfertcenu (TC) regulējuma spēkā stāšanās, joprojām publiski nav pieejams oficiāls skaidrojums par aizdevuma darījuma vērtību TC piemērošanas vajadzībām. PwC vērsās VID ar lūgumu sniegt skaidrojumu par aizdevuma darījuma ar saistīto personu vērtības noteikšanu. Šajā rakstā – par saņemto VID teorētisko viedokli un to, kā pārskata gadā šo vērtību korekti aprēķināt dažādiem aizdevuma darījuma veidiem.
Labvēlīga darba vide ir viens no faktoriem, kas veicina darbinieka produktivitāti. Taču darbiniekiem savā darba vietā nākas saskarties arī ar konsekventi negatīvu vēršanos pret sevi. Rezultātā personai atrašanās darba vietā kļūst nepanesama. Šajā rakstā – par emocionālās vardarbības veidiem, pazīmēm un apkarošanas iespējām.
Pēc UIN reformas aizdevumi saistītām personām var veidot ar nodokli apliekamu objektu, radot jautājumu, vai aizdevumu var izsniegt bez UIN sekām. Šajā rakstā – par VID publicēto jauno uzziņu, kurā skaidrots, kā piemērojami aizdevuma izņēmuma kritēriji.
Latvijas izdota darba atļauja, piemēram, Baltkrievijas pilsonim nedod tiesības strādāt citās ES dalībvalstīs. Šajā rakstā – sīkāk par trešo valstu pilsoņu pārcelšanu starptautiskas uzņēmumu grupas ietvaros un trešo valstu pilsoņu mobilitāti ES teritorijā.
Datu valsts inspekcija ir atzinusi, ka videonovērošanas ierīču uzstādīšana darba vietā ar skaņas ierakstu nav tiesiska, ja vien normatīvie akti tieši nepieļauj to izmantošanu. Šajā rakstā – par videonovērošanu no Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību viedokļa.
Šā gada 18. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Finanšu ministrijas iesniegtais projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 969. Šajā rakstā – par plānotajiem grozījumiem, kas drīzumā tiks izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē.
Kontroles pasākumu ietvaros dažādos posmos VID ir tiesīgs piemērot sava iespējamā lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus. Pirms gada VID tiesības šajā jautājumā tika paplašinātas, un šādas paplašināšanas ietekmi aktīvi jūt tie uzņēmēji un privātpersonas, kurus VID pārbauda šobrīd. Vienlaikus ir pamats secināt, ka jauniegūto tiesību izmantošana kļūst formāla un nepamatoti ierobežo nodokļu maksātāju tiesības.
Attālinātais darbs jeb darbs no mājām kļūst arvien populārāks, ļaujot darbiniekam daudz brīvāk plānot savu laiku un veiksmīgāk apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Lai gan šķiet, ka darbs no mājām nozīmē, ka darbinieks organizē un plāno savu darbu pēc sirds patikas ar nosacījumu, ka darbs ir izdarīts un darba līgumā paredzētās stundas nostrādātas, jāatceras, ka Darba likumā iekļautie darba laika nosacījumi tomēr netiek atcelti.
Uzņēmumi šobrīd attīsta daudzas un dažādas metodes gan klientu, gan darbinieku piesaistīšanai, motivēšanai un noturēšanai. Šīs metodes parasti nozīmē arī izdevumus, kuriem savukārt jāaplēš pareiza nodokļu piemērošana. Par klientu lojalitātes pasākumu izdevumiem esam iepriekš rakstījuši šeit. Šajā rakstā – par to, kādi nodokļu jautājumi var attiekties uz īpašām atlaidēm, ko uzņēmums piešķir saviem darbiniekiem.
No 2018. gada 1. janvāra UIN likums paredz vairākus atvieglojumus uzņēmējiem, kas ziedojuši sabiedriskā labuma organizācijām, budžeta iestādēm vai valsts kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Esam jau rakstījuši par jaunajām normām attiecībā uz ziedojumiem un to piemērošanas kārtību. Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā UIN likuma grozījumi, paredzot labvēlīgāku regulējumu ziedotājiem, kas, cerams, labvēlīgi ietekmēs ziedojuma saņēmējus.
