Darbaspēka trūkuma aizpildīšanai darba devēji Latvijā arvien biežāk izvēlas piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm.1 Darba līgums ir visbiežāk izvēlētais pamats trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai. Šajā rakstā – par pieciem faktoriem, kas jāņem vērā, slēdzot darba līgumu ar trešās valsts pilsoni.
Darba samaksas apmērs
Latvijas normatīvie akti uzliek darba devējam (“DD”) pienākumu nodrošināt nepieciešamo iztikas minimumu trešās valsts pilsonim, ja viņa uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar nodarbinātību.
2 DD jāņem vērā, ka nedrīkst nodarbināt trešās valsts pilsoni, ja darba samaksa ir mazāka par mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, kura saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju uz 2020. gada februāri ir 1004 eiro. DD jāņem vērā papildu kritērijs attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kuru nodarbinātības pamatā ir nevis vīza vai uzturēšanās atļauja ar tiesībām uz nodarbinātību, bet gan īpašs uzturēšanās atļaujas veids – ES Zilā karte. Lai nodarbinātu šādu trešās valsts pilsoni Latvijā, darba samaksai mēnesī jābūt vismaz 1204,8 eiro (ja uzturēšanās atļauju pieprasa trešās valsts pilsonis, kurš tiks nodarbināts trūkstošā profesijā
3) vai vismaz 1506 eiro (pārējo profesiju pārstāvjiem).
Darba līguma valoda
Darba likuma 40. panta desmitā daļa nosaka, ka darba līgums slēdzams latviešu valodā, taču vienlaikus DD ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku par darba līguma noteikumiem viņam saprotamā valodā. Tā kā trešo valstu pilsoņi pārsvarā nepārvalda latviešu valodu pietiekamā līmenī, DD šo pienākumu visērtāk izpildīt, darba līgumu slēdzot divās valodās, no kurām vienai jābūt latviešu.
Pārbaudes laiks
Slēdzot darba līgumu ar trešās valsts pilsoni, ieteicams tajā iekļaut punktu par pārbaudes laika noteikšanu, lai pārliecinātos, ka trešās valsts pilsonis tiešām atbilst DD izvirzītajām prasībām un veicamajiem pienākumiem. Ja pārbaudes laiks nav norādīts, tad darba līgums uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes laika. Ja pārbaudes laikā DD konstatē, ka darba tiesiskās attiecības ar trešās valsts pilsoni turpināt nevar, tad darba līgumu var uzteikt tikai trīs dienas iepriekš, DD nenorādot uzteikuma iemeslu.
E-pasta adrese
Darba līgumā ar trešās valsts pilsoni vēlams iekļaut arī darbinieka e-pasta adresi. Darba likums atļauj DD vai darbiniekam paziņot par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, nosūtot uzteikumu uz e-pasta adresi ar drošu elektronisko parakstu. Šīs tiesības izmantojamas tikai tad, ja tās iepriekš pielīgtas darba līgumā.
Darba līguma spēkā stāšanās un darba tiesisko attiecību uzsākšana
Darba likuma 35. panta trešā daļa uzliek DD pienākumu pieprasīt, lai trešās valsts pilsonis uzrāda derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas apliecina tiesības uz nodarbinātību, izņemot Imigrācijas likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos, kuros šāds apliecinājums nav nepieciešams.
Ja trešās valsts pilsonis vēl nav saņēmis vīzu vai uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību, bet DD plāno viņu nodarbināt, tad darba līgums jāslēdz ar atliekošu termiņu. Darba līgumā jānosaka, ka trešās valsts pilsonis uzsāks darba tiesiskās attiecības ar dienu, kad iegūs vīzu vai atļauju. Jānorāda, ka darba tiesisko attiecību uzsākšanas datums var atšķirties no darba līguma spēkā stāšanās datuma. Tātad darba līgumu var noslēgt pirms vīzas vai atļaujas saņemšanas, tajā nosakot, ka darba tiesiskās attiecības tiks uzsāktas ar vīzas vai atļaujas saņemšanas datumu.
Kopsavilkums
Tā kā darba līgums ir praksē visbiežāk piemērotais pamats trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai, ir ļoti svarīgi sagatavot darba līgumu atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem:
- DD jānodrošina trešās valsts pilsonim minimālās algas apmērs, lai viņu varētu nodarbināt Latvijā;
- Pirms darba līguma slēgšanas ar trešās valsts pilsoni DD jāizpilda likumā noteiktais pienākums sagatavot to ne tikai latviešu valodā, bet arī darbiniekam saprotamā valodā;
- Darba līgumā jāiekļauj pārbaudes laiks, lai darba tiesisko attiecību izbeigšana aizņemtu tikai trīs dienas;
- E-pasta adreses iekļaušana darba līgumā atvieglo uzteikuma nosūtīšanu darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā;
- Darba līgumā ar trešās valsts pilsoni jānodala divi punkti par darba līguma spēkā stāšanos un darba tiesisko attiecību uzsākšanu.
_____________________________________
1 Saskaņā ar Imigrācijas likuma 1. panta 14.1 punktu trešā valsts ir jebkura valsts, izņemot ES dalībvalsti, EEZ valsti un Šveices Konfederāciju.
2 2017. gada 25. aprīļa MK noteikumi Nr. 225 par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu
3 2018. gada 20. februāra MK noteikumi Nr. 108 par specialitātēm (profesijām), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var uzaicināt ārzemniekus
