Turpinot iepriekš uzsākto tēmu, aplūkosim izmaksu ieguldījuma vienošanās (cost contribution arrangement jeb CCA) koncepcijas priekšrocības, transfertcenas atbilstības tirgus cenai vērtēšanu un to, vai un kā šo koncepciju praktizē Latvijā, un vai tās esību pieļauj nodokļu administrācija. Šajā rakstā – par CCA izmantošanu gadījumos, kas saistīti ar nemateriālā īpašuma (“NĪ”) izveidi un attīstīšanu.

Kā jau esam norādījuši iepriekš publicētajā rakstā “Risinājumi nodokļu jomā Covid-19 radīto seku novēršanai,” gan PVN likums, gan judikatūrā paustās atziņas ļauj neveikt atskaitītā priekšnodokļa korekcijas, ja apliekamā persona iegādājusies preces vai pakalpojumus ar PVN, bet objektīvu iemeslu dēļ vairs neveic plānoto darbību, projekta realizāciju, preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu saviem klientiem. Šajā rakstā – par 24. aprīlī publicētajiem metodiskajiem materiāliem, kuros VID analizējis PVN piemērošanu atsevišķās situācijās, ar kurām šobrīd visbiežāk saskaras uzņēmēji.

Pēdējos gados arvien biežāk notiek nemateriālā īpašuma (“NĪ”) pārrobežu nodošanas darījumi starp saistītām personām. Šādu NĪ darījumu apjoms uzņēmumu grupas ietvaros parasti ir būtisks, tādēļ nodokļu administrācija tiem pievērš īpašu uzmanību. ESAO atzīst, ka neatbilstošas NĪ vērtības noteikšana ir viens no lielākajiem peļņas novirzīšanas riskiem. Šajā rakstā – par vispārīgām vērtēšanas metodēm, kas izmantojamas, lai noteiktu cenu NĪ nodošanas darījumos starp saistītām personām un pārbaudītu, ka tā atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.

SOLVIT var palīdzēt situācijās, kad citu dalībvalstu iestādes nosaka prasības, kas ir pretrunā ES noteikumiem. Turklāt šī tīkla darbība pārsvarā notiek internetā un tā pakalpojumi tiek sniegti par velti, kas ir svarīgs faktors, ņemot vērā ar Covid-19 saistīto situāciju pasaulē.

Reaģējot uz starptautisko Covid-19 uzliesmojumu un sabiedrībā radīto nenoteiktības sajūtu, ir novērojamas vispārējas noziedzības, tostarp krāpšanas, izspiešanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu ekonomiska rakstura noziegumu pieauguma tendences. Savā būtībā tā ir racionāli sagaidāma rīcība no to personu puses, kuras arī iepriekš ir iesaistījušās prettiesiskās darbībās un centušās izmantot pastāvošās tiesiskās sistēmas un sabiedriskās kārtības vājākos posmus savās interesēs. Gluži analoga prettiesiskas rīcības stratēģija tiek īstenota arī šī brīža situācijā, kad sabiedrības uzmanība ir pievērsta citiem būtiskiem un steidzamiem jautājumiem, mazinot cilvēku piesardzību vai liekot tiem pārsteidzīgi rīkoties ārkārtējās situācijas dēļ. Arī prakse liecina, ka pieaugošie noziedzīgu nodarījumu apjomi ir tieši saistāmi ar Covid-19 radītajiem apstākļiem.

Darba pienākumu veikšana ārpus savas mītnes valsts mūsdienās ir vispārpieņemta prakse. Darbiniekus bieži nosūta darbā uz citiem grupas uzņēmumiem ārvalstīs. Tāpat cilvēki, meklējot labākus darba piedāvājumus, īslaicīgi vai uz ilgāku laiku brauc strādāt uz ārzemēm. Šāda darbinieku pārvietošanās vienmēr jāvērtē no nodokļu tiesību aktu perspektīvas, jo uzturēšanās citā valstī var ietekmēt personas nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par nodokļu jautājumiem, kas var rasties Covid-19 sakarā uzlikto pārvietošanās ierobežojumu rezultātā.

Starptautiska uzņēmumu grupa savos iekšējos darījumos izmanto ne tikai preces un pakalpojumus. Grupas dalībnieki var veikt arī darījumus ar nemateriālo īpašumu (“NĪ”), piemēram, nodot to par atlīdzību (īpašnieka maiņa), piešķirt tā lietošanas tiesības pilnā apjomā vai daļēji, vai arī izmantot dažāda veida vienošanos par NĪ izmaksu kompensēšanu. Šajā rakstā vispārīgi aplūkosim NĪ un attiecīgos līgumus, kā arī papētīsim izmaksu ieguldījuma vienošanās koncepciju un noslēgšanas mērķi.

Pērnā gada nogalē veiktajā PwC aptaujā noskaidrots, ka 77% aptaujāto Latvijas uzņēmumu pārstāvju ir lūguši VID palīdzību vai skaidrojumus, no kuriem aptuveni puse jautājumu ir par nodokļu normatīvo aktu interpretāciju.

Šā gada 3. aprīlī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 179 par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība. Saskaņā ar noteikumu anotāciju to mērķis ir novērst pašnodarbinātu personu pilnīgu ienākumu un iztikas līdzekļu zaudējumu Covid-19 radītās krīzes dēļ, un tie paredz kārtību, kādā pašnodarbinātas personas var saņemt dīkstāves pabalstu. Šajā rakstā – par kritērijiem, lai pašnodarbinātas personas kvalificētos dīkstāves pabalsta saņemšanai, par pieteikšanos dīkstāves pabalstam, tā saņemšanas apmēru un ilgumu, kā arī par kritērijiem, kas liedz pašnodarbinātām personām saņemt dīkstāves pabalstu.

Nelabvēlīgu un nozīmīgu notikumu, piemēram, kara, krīzes vai pandēmijas laikā ir zināma cilvēku grupa, kas cenšas izmantot valstī esošo ārkārtējo situāciju savās interesēs. Nav pārsteigums, ka šī parādība aktualizējusies arī šobrīd, reaģējot uz Covid-19 starptautisko uzliesmojumu. Pašā pandēmijas sākumā kiberdrošības uzņēmumi un ziņu aģentūras atkārtoti brīdināja par pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumu pieaugumu, kad cilvēkiem tiek nosūtīti vīrusu ziņojumi no iestādēm, piemēram, Pasaules veselības organizācijas, vilinot viņus savās ierīcēs lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru.

Jau iepriekš esam informējuši MindLink.lv abonentus par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā uzņēmumiem, darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem saistībā ar COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām. Viens no atbalsta pasākumiem darba devējiem (DD) un ņēmējiem ir dīkstāves pabalsts. Šajā rakstā – par dīkstāves pabalsta uzrādīšanu grāmatvedībā un DD ziņojuma sagatavošanu, ja darbinieks atrodas dīkstāvē.

Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (“VAIA”) ir svarīgs valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanas komponents. Ar 2022. gada 1. janvāri plānotas būtiskas izmaiņas VAIA aprēķināšanā, kas negatīvi ietekmēs personas, kuras tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās (t.i., pirms konkrēta pabalsta piešķiršanas) bija bērna kopšanas atvaļinājumā (“BKA”). Turpinot 31. marta Īsziņās iesākto tēmu par pabalstiem, šajā rakstā – par plānotajām VAIA aprēķina izmaiņām.

Lai nodrošinātu primāri Latvijas iedzīvotāju nodarbinātību, Latvijas normatīvie akti darba devējiem, kas vēlas nodarbināt trešo valstu personas, uzliek pienākumu ievērot dažādus kritērijus, tostarp nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā. Tikai izpildot ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus, darba devējs Latvijā var nodarbināt ārzemnieku, kurš ieguvis vīzu vai uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību. Šajā rakstā – par minimālās darba samaksas izmaiņām, kas piemērojamas ar šā gada 1. aprīli.

Pašizolācija un karantīna, kā arī robežu slēgšana daudziem ir radījusi sarežģījumus. Viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt tiesību normām atbilstošu dokumentu parakstīšanu attālināti. Piemēram, varētu būt apgrūtināta dokumentu pārsūtīšana pa pastu starp valstīm, kā arī notāra apliecinājuma iegūšana, dokumentu apostille. Šajā rakstā – par dokumentu elektronisku parakstīšanu attālināti Latvijā un citās valstīs.

Pašreiz Darba aizsardzības likuma (“DAL”) 8. pantā tāldarba vides riska novērtēšana nav tieši regulēta, taču pašreizējais regulējums nosaka, ka šo novērtēšanu veic darba vietā vai darba veidam.

Solidaritātes nodokli (SN) jau vairākus gadus piemēro ienākumiem, kas pārsniedz Ministru kabineta noteiktos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus, kuri pērn un šogad ir 62 800 eiro gadā. Tā kā ir sākusies 2019. gada deklarāciju iesniegšanas sezona, vēlamies atgādināt, ka saskaņā ar pastāvošo regulējumu, personām, kuru ienākumi 2019. gadā pārsniedza šo slieksni, deklarācija jāiesniedz laikposmā no šā gada 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai gan uzņēmumi, gan valsts un pašvaldību iestādes ir ieviesušas pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, klientus, kā arī citas personas pret iespējamajiem draudiem to veselībai, lai vienlaikus turpinātu darbu apjomā, kāds ir iespējams, ņemot vērā noteikto ārkārtējo situāciju. Ievērojot jaunos apstākļus, papildus tiek vākta un apstrādāta jauna veida informāciju par fiziskām personām, piemēram, vai tām novērojami vīrusa simptomi, vai persona kontaktējusies ar kādu personu, kas varētu būt inficēta, tostarp jebkuras ar Covid-19 saistītās pārbaudes un to rezultāti, kā arī cita informācija, kas saistīta ar vietām, ko apmeklējusi persona.

Turpinot rakstu sēriju par ESAO izdoto gala versiju transfertcenu (“TP”) noteikšanas vadlīnijām finansēšanas darījumos, piedāvājam ieskatu pārējos nosacījumos, kas jāņem vērā, lai precīzi definētu plānoto finansēšanas darījumu starp saistītām pusēm pirms tā cenas (vērtības) noteikšanas. Ir nepieciešams skaidri definēt pašu darījumu, tā būtību, mērķi un nosacījumus, kā arī atbilstību finansēšanas darījuma kritērijiem.

Šonedēļ atsevišķā rakstā informējām par vairākiem valdības atbalstītiem pasākumiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, tostarp attiecībā uz bezdarbniekiem un viņu iesaisti algotos pagaidu darbos. Tomēr vēlamies atsevišķi atgādināt par to, ka ar šā gada 1. janvāri ir ieviestas būtiskas izmaiņas attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta (“BP”) apmēru un saņemšanas ilgumu. Šajā rakstā – par aspektiem, kam jāpievērš uzmanība Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras BP aprēķinā, kas varētu kļūt aktuāls šobrīd, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija un daudzi darba devēji ir spiesti pārtraukt darba attiecības ar saviem darbiniekiem.

Valdība aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem.

Pagājušā nedēļā ir pieņemti un stājušies spēkā virkne MK noteikumu – noteikumi par Covid-19 skartajām nozarēm un kārtību, kādā šo nozaru darba devēji kvalificējas dīkstāves pabalstam. Neskatoties uz sākotnējo nodomu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam un dīkstāves pabalstam ļaut kvalificēties tikai noteikto nozaru uzņēmumiem, MK jau 26. marta sēdē apstiprināja kritērijus, kas ļauj jebkuras nozares Covid-19 krīzes skartam uzņēmumam kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem. Šajā rakstā – sīkāk par būtisko.

Modernā grāmatvedība virzās uz maksimāli robotizētu nākotni – automatizējam datu apmaiņu, apstrādi un dokumentācijas sagatavošanu. Var rasties iespaids, ka šādas automatizācijas veikšanai ir nepieciešama sarežģīta un dārga automatizācijas programmatūra, piemēram, UiPath vai BluePrism, taču tā nav – manuālus darbus var automatizēt ar jau pieejamajiem rīkiem bez papildu izmaksām. Tiesa, šo risinājumu izmantošanai nepieciešamas vismaz programmēšanas pamatprasmes.

Šā gada 11. februārī ESAO gala redakcijā izdeva transfertcenu (“TC”) noteikšanas vadlīnijas finansēšanas darījumiem, kas ir gaidīts dokuments arī Latvijas nodokļu maksātājiem – starptautisku uzņēmumu grupu dalībniekiem, nodokļu konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem un VID. Tā kā 2018. gadā jau vairākkārt rakstījām par vadlīniju projektu, šajā rakstu sērijā sniedzam ieskatu izmaiņās un aktualitātēs, ko atnesusi vadlīniju gala versija, kā arī pievēršamies globālajām tendencēm un būtiskajiem aspektiem, kas saskaņā ar ESAO rekomendācijām jāņem vērā, analizējot finansēšanas darījumus.

Daudzās valstīs Covid-19 pandēmijas rezultātā ekonomiskā aktivitāte ir strauji samazinājusies, tādēļ tās cenšas ieviest ārkārtas nodokļu politikas pasākumus kaitējuma ierobežošanai un uzņēmumu aizsardzībai. Krīzes ietekmes mazināšanai būtiski ir reaģēt ātri. Šajā rakstā – sīkāk par nodokļu politikas pasākumiem Eiropā un Latvijā.

COVID-19 radīto seku novēršanai Latvijas valdība ir nolēmusi rīkoties ne tikai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā, bet arī nodokļu risinājumu virzienā.

Jau ir sācies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) deklarācijas iesniegšanas laiks tiem, kam ienākumu apmērs 2019. gadā nepārsniedza 62 800 eiro. Lai vienkāršotu deklarācijas aizpildīšanu, veselības aprūpes nozarē tiek ieviests digitālais pakalpojums – elektroniskā kvīts (E-kvīts). Šajā rakstā par E-kvīts risinājumu, kuru kopš 2019. gada sākuši izmantot jau vairāki medicīnas pakalpojumu sniedzēji.

Lai gan VID jau bija mainījis savu praksi attiecībā uz PVN piemērošanu lietotu auto nomaksas pirkuma (līzinga) līgumu izbeigšanas gadījumos, šajā rakstā aplūkosim Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 10. aprīļa spriedumā (lieta Nr. A420404414, SKA-54/2019) paustās atziņas, kuras var noderēt, vērtējot PVN piemērošanu citās situācijās.

Valstu valdības un veselības uzraudzības iestādes visā pasaulē ir uzsākušas visaptverošu Covid-19 apkarošanu, taču darāmā vēl ir daudz. Vairākas valstis ir noteikušas karantīnu miljoniem iedzīvotāju un, ja stāvoklis pasliktināsies, arī citas valstis varētu ieviest līdzīgus karantīnas pasākumus. Covid-19 ir kļuvis par nopietnu risku ne tikai globālajai, bet arī Latvijas ekonomikai.

Igaunijas Finanšu ministrija pērn sagatavoja likuma “Par ienākuma nodokli” grozījumu projektu, lai regulētu nodokļu piemērošanu ārvalstu pagaidu darbinieku – nerezidentu – gūtajam ienākumam no Igaunijā veiktā algotā darba. Bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. janvārī, bet tas nenotika.

Tā kā pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”) aplikšana ar nodokli Latvijā spēkā esošajos tiesību aktos nav pietiekami skaidrota, VID 2019. gada augustā publicētā metodoloģija ar piemēriem skaidro VID pieeju PP aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli (“UIN”), kura sākotnēji var šķist diezgan agresīva, īpaši ņemot vērā to, ka gandrīz visus no PP izejošos maksājumus apliek ar UIN. Šajā rakstā – sīkāk par VID aprakstīto pieeju.

Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) saistībā ar neapliekamo minimumu, ko piemēros remigrējušu diasporas locekļu ārvalstīs gūtajiem vecuma pensijas ienākumiem. Šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām.