Pašreiz Darba aizsardzības likuma (“DAL”) 8. pantā tāldarba vides riska novērtēšana nav tieši regulēta, taču pašreizējais regulējums nosaka, ka šo novērtēšanu veic darba vietā vai darba veidam.
Normatīvo aktu prasības
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” 17. punktu darba devējam ir pienākums veikt darba vides risku novērtēšanu visās darba vietās.
Tāldarbu var veikt darbinieka dzīvesvietā, citā privātā vai publiskā vietā, vai pat vairākās vietās. Līdz ar to darba devējam jāsecina, kur darbinieks veic darbu un vai šajā vietā var novērtēt darba vides risku. Ja tas ir iespējams, tad to dara attiecīgajā darba vietā vai vietās. Ja nav iespējams, tad darba vides risks nosakāms attiecīgajam darba veidam.
DAL noteikts, ka riska novērtēšanā var iesaistīt nodarbināto. Līdz ar to darbiniekam nav normatīvajos aktos noteikta pienākuma nodrošināt darba devējam piekļuvi savai dzīvesvietai. Turklāt, ņemot vērā darbinieka tiesības uz mājokļa neaizskaramību, darba devējs var veikt vides riska novērtējumu darbinieka dzīvesvietā tikai ar darbinieka piekrišanu. Ja darbinieks neielaiž darba devēju savā dzīvesvietā, tad darba devējs nevar izvērtēt darba vides risku šai darba vietai, bet var to izvērtēt šim darba veidam.
Ar šā gada 1. jūliju DAL tiek iekļauts “attālinātā darba” jēdziens. Likuma jaunajā redakcijā tiek noteikts darbinieka pienākums sadarboties ar darba devēju un sniegt tam informāciju par savas darba vietas apstākļiem, kas var ietekmēt darbinieka drošību un veselību. Šādi tiks palielināta darbinieka iesaiste un loma savas darba vides riska novērtēšanā.
