Tā kā pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”) aplikšana ar nodokli Latvijā spēkā esošajos tiesību aktos nav pietiekami skaidrota, VID 2019. gada augustā publicētā metodoloģija ar piemēriem skaidro VID pieeju PP aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli (“UIN”), kura sākotnēji var šķist diezgan agresīva, īpaši ņemot vērā to, ka gandrīz visus no PP izejošos maksājumus apliek ar UIN. Šajā rakstā – sīkāk par VID aprakstīto pieeju.
PP un izņēmumi
Saskaņā ar UIN likumu nerezidenta PP ar nodokli apliekamo bāzi Latvijā nosaka, summējot uz PP attiecināmos apliekamos objektus un taksācijas periodā no PP gūto peļņu. Nodokļa bāze ietver tos pašus objektus, kas uzņēmumos parasti apliekami saskaņā ar likuma 4. pantu. PP maksājumus galvenajam uzņēmumam uzskata par dividendēm pielīdzinātām izmaksām, kas veido apliekamo bāzi. Tātad gandrīz visi maksājumi, ko PP veic galvenajam uzņēmumam, ir apliekami.
MK noteikumi Nr. 677 par UIN likuma normu piemērošanu kopā ar UIN piemērošanas metodoloģiju PP peļņai, ko VID publicēja 2019. gada 12. augustā (“
Metodoloģija”)
skaidro PP aplikšanu ar nodokli. Metodoloģijā sniegtie piemēri un skaidrojumi atbalsta principu, ka visiem maksājumiem, ko PP veic galvenajam uzņēmumam, jāpiemēro nodoklis ar dažiem izņēmumiem:
- 10% no PP vispārīgām un administratīvām izmaksām, kas rodas nerezidentam. Piemēram, ja nerezidentam rodas iekšējie vispārīgie un administratīvie izdevumi 5000 eiro apmērā, kas attiecināmi uz PP, un PP sedz šīs nerezidenta izmaksas, tad 4500 eiro apliek ar 25% UIN, bet 500 eiro neveido apliekamo bāzi;
- Caurplūstošās (pass-through) izmaksas. Trešo personu izmaksas, kas radušās nerezidentam un ko var attiecināt uz PP, var atskaitīt tikai tad, ja ir iesniegti attaisnojuma dokumenti (rakstiski vai elektroniski);
- Atlīdzība par iegādātām precēm. PP var atskaitīt tikai tādu maksu par piegādātām precēm, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.
Turklāt ar UIN likuma grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 12. februārī, UIN piemēro arī aktīviem, ko PP nodod nerezidentam, ja nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības tos aplikt ar nodokli (ir daži izņēmumi attiecībā uz aktīviem, kas nodoti laikposmā līdz 12 mēnešiem). Šie grozījumi pēc būtības ir līdzīgi rezidences maiņas (exit) nodoklim.
Ir skaidrs, ka VID ieteiktā pieeja nav saskaņota ar starptautiski pieņemto ESAO atļauto pieeju peļņas attiecināšanai uz PP. Šāda nesaskaņošana rada starpvalstu neatbilstības, dod pamatu strīdiem un raisa dažādas diskusijas, interpretācijas un jautājumus nodokļu maksātājiem. Cik mums zināms, šo jautājumu šobrīd skata Finanšu ministrija, un ceram tuvākajā laikā saņemt precīzāku informāciju.
Kamēr normatīvo aktu grozījumi nav sīkāk skaidroti, iesakām rūpīgi apdomāt visus soļus, plānojot atvērt filiāli Latvijā. Dažus jautājumus (piemēram, pavadzīmju izrakstīšanu) var nākties risināt darījuma pašā sākumā.
