Kā jau esam norādījuši iepriekš publicētajā rakstā Risinājumi nodokļu jomā Covid-19 radīto seku novēršanai, gan PVN likums, gan judikatūrā paustās atziņas ļauj neveikt atskaitītā priekšnodokļa korekcijas, ja apliekamā persona iegādājusies preces vai pakalpojumus ar PVN, bet objektīvu iemeslu dēļ vairs neveic plānoto darbību, projekta realizāciju, preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu saviem klientiem. Šajā rakstā – par 24. aprīlī publicētajiem metodiskajiem materiāliem, kuros VID analizējis PVN piemērošanu atsevišķās situācijās, ar kurām šobrīd visbiežāk saskaras uzņēmēji.
VID publicētie skaidrojumi attiecībā uz PVN piemērošanu trīs gadījumos
- Tiesības atskaitīt priekšnodokli, ja nav atmaksāts avanss par precēm vai pakalpojumiem, kas iegādāti saistībā ar atceltiem pasākumiem, kuros nodokļa maksātājs plānoja piedalīties (nenotikuši komandējuma braucieni, atceltas izstādes).
Saskaņā ar VID skaidrojumu, ja saistībā ar atceltiem pasākumiem ir veikti avansa maksājumi, kam piemērots Latvijas PVN (piemēram, par viesnīcu pakalpojumiem vai dalību izstādē), un samaksātā nauda nav atmaksāta, tad reģistrēts PVN maksātājs drīkst atskaitīt priekšnodokli par šiem izdevumiem, ja tie veikti saimnieciskās darbības ietvaros apliekamo darījumu nodrošināšanai, ja uzņēmums spēs nodrošināt dokumentārus pierādījumus par šo izdevumu nepieciešamību un ja būs izsekojams to izlietojums.
No VID skaidrojuma saprotams, ka šajā situācijā ievērojams PVN atskaitīšanas pamatprincips – priekšnodoklis ir atskaitāms, ja preces un pakalpojumi iegādāti apliekamo darījumu nodrošināšanai. Visdrīzāk šāds sākotnējais mērķis būs pamatots un pierādāms. Tomēr neskaidra ir VID piezīme par izlietošanas izsekojamību. Ir skaidrs, ka VID minētajā piemērā pakalpojumi, par kuriem samaksāts avanss (arī PVN), nav saņemti, tātad izlietojuma nav.
Daudzi nodokļa maksātāji vēlētos dzirdēt VID viedokli, piemēram, vai šādā gadījumā jākoriģē atskaitītais priekšnodoklis? Pie kādiem nosacījumiem? Kādiem dokumentiem jābūt nodokļa maksātāja rīcībā, lai pamatotu, ka korekcija nav jāveic? Uz šiem jautājumiem VID vēl nav atbildējis, tādēļ nodokļa maksātājam atliek pašam vērtēt konkrēto situāciju, ņemot vērā viņa rīcībā esošos dokumentus, noslēgto līgumu nosacījumus un citus apstākļus, kas var ietekmēt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.
PVN likumā prasību koriģēt atskaitīto priekšnodokli nosaka 106. pants – atskaitītā priekšnodokļa korekcijas jāveic, ja mainās tā apmērs. PVN direktīva savukārt nosaka, ka sākotnēji atskaitīto priekšnodokļa summu koriģē, ja tā ir lielāka vai mazāka par to, uz kādu nodokļa maksātājam bija tiesības. Tātad būtībā, ja darījums nav noticis, pakalpojums nav saņemts un nav izmantots apliekamo darījumu nodrošināšanai, ir jākoriģē atskaitītais priekšnodoklis.
Bet vai šādam vērtējumam varētu būt atkāpe šādos ārējas krīzes apstākļos, kas nav atkarīgi no nodokļa maksātājiem? Attiecībā uz precēm PVN likumā noteikts, ka atskaitītais priekšnodoklis nav jākoriģē, ja preces iznīcinātas stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā. Tātad par precēm, kas zaudētas jebkādā piespiedu kārtā, var neveikt atskaitītā priekšnodokļa korekcijas.
PVN direktīva paredz sīki izstrādātus noteikumus atskaitītā priekšnodokļa koriģēšanai, tādēļ nodokļa maksātājiem visaktuālākais būtu vadlīnijas, pie kādiem apstākļiem var neveikt atskaitītā priekšnodokļa korekcijas, ja pakalpojums, par kuru samaksāts avanss, nav saņemts, bet avanss netiek atmaksāts.
2. Tiesības atskaitīt priekšnodokli par uzņēmuma iegādātām pārtikas piedevām, vitamīniem un bezrecepšu medikamentiem saviem darbiniekiem, lai pasargātu tos koronavīrusa izplatības periodā, kā arī, ja drošības pasākumu ievērošanas nolūkā uzņēmums nodrošina darbinieku, kuri nevar strādāt attālināti, regulāru ēdināšanu.
VID uzskata, ka norādītajām vajadzībām iegādātās preces un pakalpojumi nav saņemti un izmantoti komersanta apliekamo darījumu nodrošināšanai, līdz ar to nodokļa rēķinos norādītās PVN summas nav atskaitāmas kā priekšnodoklis. VID skaidrojums pamatots ar MK noteikumu Nr. 17 159. punktu, kurš nosaka, ka nodokļa rēķinā norādīto nodokli par precēm un pakalpojumiem reģistrēta nodokļa maksātāja darbinieku atpūtai, personiskajām vajadzībām (t.sk. transporta pakalpojumiem, degvielas iegādei un elektronisko sakaru pakalpojumiem), ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem neatskaita kā priekšnodokli. Nekādas atkāpes arī krīzes situācijā.
3. Tiesības atskaitīt priekšnodokli par uzņēmuma iegādātajiem profilaktiskajiem līdzekļiem darbinieku un apmeklētāju veselības aizsardzības pasākumu nodrošināšanai koronavīrusa izplatības periodā.
VID paplašināti nesniedz konkrētu atbildi uz jautājumu, vien norāda uz vispārīgo regulējumu. Proti, ja uzņēmums saņēmis šos profilaktiskus līdzekļus saimnieciskās darbības ietvaros apliekamo darījumu nodrošināšanai un spēs dokumentāri pierādīt šādu izdevumu nepieciešamību, tam būs tiesības atskaitīt priekšnodokli par šīm precēm. Praksē tas nozīmē nenoteiktību un risku, ka VID var apšaubīt, vai uzņēmuma iegādātie profilaktiskie līdzekļi ir saņemti saimnieciskās darbības ietvaros apliekamo darījumu nodrošināšanai, tādēļ VID būs tiesīgs ierobežot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par konkrētiem darījumiem. Līdz ar to tiesības atskaitīt priekšnodokli būs atkarīgas no pierādījumiem, ko nodrošinās nodokļa maksātājs.
Neapšaubāmi, analizējot izdevumu saistību ar apliekamajiem darījumiem un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, jāvērtē saņemto preču un pakalpojumu tiešā un tūlītējā saikne ar vienu vai vairākiem vēlāk veiktiem darījumiem, kas piešķir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Eiropas Savienības Tiesa norāda, ka šāda tieša un tūlītēja saikne pastāv, ja iegādāto preču un pakalpojumu izdevumi veido daļu no tādu darījumu cenas, par kuriem nākotnē jāmaksā PVN, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli.
Tomēr nodokļa maksātājam tiek atzītas tiesības atskaitīt priekšnodokli arī tad, ja, pat nepastāvot tiešai un tūlītējai saiknei starp konkrētu sākumā veiktu darījumu un vienu vai vairākiem vēlāk veiktiem darījumiem, kas dod priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, attiecīgo pakalpojumu izmaksas veido daļu no nodokļa maksātāja vispārīgajām izmaksām.
Apkopojot minēto, secināms, ka atbilde uz šo jautājumu var tikt sniegta, tikai novērtējot visus konkrētās situācijas apstākļus un attaisnojuma dokumentus savstarpējā kopsakarā, tomēr paturot prātā diezgan lielu risku, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības var tikt liegtas iespējamā nodokļu strīdā ar VID.
Šajās neviennozīmīgajās situācijās aicinām rūpīgi apsvērt priekšnodokļa atskaitīšanas pamatotību, kā arī piedāvājam savu palīdzību konkrēto situāciju izvērtēšanā un tiesisko interešu aizsardzībā.
