Šonedēļ atsevišķā rakstā informējām par vairākiem valdības atbalstītiem pasākumiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, tostarp attiecībā uz bezdarbniekiem un viņu iesaisti algotos pagaidu darbos. Tomēr vēlamies atsevišķi atgādināt par to, ka ar šā gada 1. janvāri ir ieviestas būtiskas izmaiņas attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta (“BP”) apmēru un saņemšanas ilgumu. Šajā rakstā – par aspektiem, kam jāpievērš uzmanība Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras BP aprēķinā, kas varētu kļūt aktuāls šobrīd, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija un daudzi darba devēji ir spiesti pārtraukt darba attiecības ar saviem darbiniekiem.
Pērnā gada nogalē Saeima pieņēma Labklājības ministrijas rosinātos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam,” kuri ar šā gada 1. janvāri būtiski ietekmē personas saņemamā BP apmēru un ilgumu bezdarba gadījumā.
Bezdarbnieka pabalsta izmaksas apjomi
Ar šā gada 1. janvāri BP maksimālais 9 mēnešu izmaksas periods ir samazināts uz 8 mēnešiem. Mainījies arī BP samazinājuma temps, t.i., iepriekš tas samazinājās ik pēc trim mēnešiem, bet tagad – ik pēc diviem mēnešiem.
Šobrīd BP izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma četros dažādos apmēros:
• pirmos divus mēnešus – piešķirtajā apmērā;
- 3. un 4. mēnesī – 75% no piešķirtā apmēra;
- 5. un 6. mēnesī – 50% no piešķirtā apmēra;
- 7. un 8. mēnesī – 45% no piešķirtā apmēra.
Pabalsta aprēķins izriet no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 12 kalendāra mēnešu periodā, neņemot vērā divus mēnešus pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas mēneša (atsevišķos gadījumos neņemot vērā divus mēnešus pirms BP pieprasīšanas mēneša), un tā apmēru aprēķina atkarībā no apdrošināšanas stāža ilguma:
|
Apdrošināšanas stāža ilgums
|
Piešķiramais BP procentos no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas
|
|
1–9 gadi
|
50%
|
|
10–19 gadi
|
55%
|
|
20–29 gadi
|
60%
|
|
30+ gadi
|
65%
|
Situāciju analīze
Lai skaidrāk atspoguļotu ar šā gada 1. janvāri spēkā esošos grozījumus, aplūkosim divas situācijas.
1. situācija. Bezdarbnieka statuss piešķirts 2020. gadā
Jānim bezdarbnieka statusu piešķīra šā gada sākumā, piešķirtā BP apmērs ir 600 eiro, un to izmaksās 8 mēnešus:
- pirmos divus mēnešus – 600 eiro (100% x 600);
- 3. un 4. mēnesī – 450 eiro (75% x 600);
- 5. un 6. mēnesī – 300 eiro (50% x 600);
- 7. un 8. mēnesī – 270 eiro (45% x 600);
- BP kopējais apmērs – 3240 eiro.
2. situācija. Bezdarbnieka statuss piešķirts 2019. gada nogalē
Personai, kas bezdarbnieka statusu ieguvusi līdz 2019. gada 31. decembrim, BP piešķir, aprēķina un izmaksā saskaņā likuma redakciju, kas bija spēkā līdz šim datumam, t.i., balstoties uz labvēlīgākiem nosacījumiem.
Martai bezdarbnieka statusu pirmreizēji piešķīra 2019. gada nogalē, pabalstu izmaksās 9 mēnešus, un tā noteiktais apmērs arī ir 600 eiro:
- pirmos trīs mēnešus – 600 eiro (100% x 600);
- 4., 5. un 6. mēnesī – 450 eiro (75% x 600);
- 7., 8., un 9. mēnesī – 300 eiro (50% x 600);
- BP kopējais apmērs – 4050 eiro.
Šie piemēri uzskatāmi parāda, ka jauno grozījumu dēļ var pastāvēt situācija, kad divas personas ieguva bezdarbnieka statusu ar nelielu laika starpību, bet saņemtais BP atšķiras par 20%.
Pabalstu var saņemt ārvalsts kontā
Atbilstoši grozījumiem likums ir papildināts ar 13.
1 pantu, saskaņā ar kuru pabalsti jāpārskaita uz personas norādīto Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu. Tomēr, ja BP piešķirts saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai regulas
1 nosacījumiem un bezdarbnieka dzīvesvieta ir ES vai EEZ dalībvalstī vai arī valstī, ar kuru noslēgts līgums sociālās drošības jomā (piemēram, Krievijā), tad pabalstu var pārskaitīt uz ārvalsts kredītiestādes kontu.
Šā gada 30. janvārī Valsts sekretāru sanāksme izskatīja projektu grozījumiem MK noteikumos Nr. 270 par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, lai tālāk to virzītu MK komitejas izskatīšanai. Par šiem plānotajiem grozījumiem, kas mainīs BP aprēķina formulu ar 2022. gada 1. janvāri, informēsim nākamajā rakstā.
______________________________________________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu
