Šā gada 2. jūlijā Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) pasludināja spriedumu lietā C-835/18 (SC Terracult SRL). Strīds bija par nodokļu administrācijas atteikumu ļaut PVN maksātājam labot rēķinus pēc nodokļu administrācijas veiktās nodokļu pārbaudes, kuras rezultātā bija aprēķināts valsts budžetā papildus maksājamais nodoklis, tādējādi liedzot šim PVN maksātājam tiesības uz nodokļa atmaksu. Nodokļu administrācijas lēmums bija galīgs, jo PVN maksātājs bija tam piekritis. PVN maksātājs vēlējās labot rēķinus, pamatojoties uz jauniem faktiem, kuri nodokļu administrācijas lēmuma pieņemšanas brīdī nebija zināmi, bet kuru rezultātā strīdus darījumiem tika piemērota nodokļa apgrieztā maksāšana.

Uzņēmumam attīstoties, pieaug tā ģenerētās dokumentācijas un finanšu uzskaites datu apjoms. Bezpapīra grāmatvedības koncepciju pilnveido tehnoloģisko risinājumu izstrādātāji un digitālie jaunuzņēmumi, bet to īsteno katrs uzņēmums individuāli, lai padarītu savu grāmatvedību vienkāršāku un efektīvāku, ļaujot ikvienai iesaistītajai personai brīvi rīkoties ar finanšu uzskaites datiem.

Kaut arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILL/TPFN”) likums ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus, dažiem likuma subjektiem joprojām ir grūti noteikt “politiski nozīmīgas personas” statusu.

Ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz daudzu uzņēmumu darbību, šā gada 14. jūlijā Ministru kabinets (“MK”) pieņēma noteikumus, kas paredz piešķirt 19,2 miljonu eiro atbalstu tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem un 51 miljonu eiro atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, kuru finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājies Covid-19 izplatības dēļ. MK noteikumi stāsies spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par komercdarbības atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu. Atbalstu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (“LIAA”). LIAA atbalstu piešķirs pieejamā finansējuma ietvaros, ievērojot pieteikumu iesniegšanas secību. Atbalsts tiks sniegts kā grants darbinieku algu samaksas kompensēšanai.

Globālajā ekonomikā šobrīd notiek būtiskas izmaiņas Covid-19 ietekmē, taču joprojām ir vērojama starptautiskā kapitāla kustība, un investoru interese par ieguldījumiem nerimst. Īpaši nozīmīga šajos neskaidrajos laikos kļūst investoru vēlme maksimāli diversificēt ieguldījumus, lai mazinātu gaidāmās finanšu krīzes sekas.

Iepriekšējās Īsziņās publicētā raksta nobeigums.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) likums avansa maksājumam nosaka 12 mēnešu termiņu, līdz kuram tas nav uzskatāms par nosacīti sadalīto peļņu. Šajā rakstā – par to, vai nodokļa bāzē jāiekļauj drošības nauda (depozīts), kas samaksāta telpu nomas līguma slēgšanas brīdī un tiks atmaksāta līguma beigās.

Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā MK noteikumi Nr. 210 par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām. Tie pamatā nosaka pienākumu nodokļu, juridisko un cita veida konsultatīvo pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbilst noteikumu 3.5. punktā minētajiem kritērijiem, sniegt informāciju VID par tiem zināmu, plānotu, organizētu, darītu pieejamu īstenošanai vai īstenotu pārrobežu shēmu starp Latvijā reģistrētu nodokļu maksātāju un citā nodokļu jurisdikcijā reģistrētu nodokļu maksātāju. Šajā rakstā aplūkojam pārrobežu shēmu pazīmes attiecībā uz transfertcenām un sniedzam ieteikumus, kas var palīdzēt nodokļu maksātājiem, kuri veic pārrobežu darījumus ar saistītām personām, objektīvi pamatot veikto darījumu ekonomisko būtību un novērst bažas par to īstenošanu agresīvas nodokļu plānošanas un peļņas novirzīšanas nolūkā.

Iepriekšējās Īsziņās publicētā raksta turpinājums.

Pārņemot starptautiskās nodokļu normas, proti, Padomes 2016. gada 12. jūlija direktīvu 2016/1164 un 2017. gada 29. maija direktīvu 2017/952, kura precizē direktīvu 2016/1164, grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) likumā ir ieviesuši vairākas jaunas normas. Šajā rakstā – par izceļošanas nodokļa (exit tax) piemērošanu, kuru regulē liela daļa jauno normu.

Transfertcenu (TC) dokumentācijas standarta prasības attiecas galvenokārt uz uzņēmumiem, kas ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā un veic darījumus ar grupas saistītiem ārvalstu uzņēmumiem.

Lai gan Latvija P2P kreditēšanā ir viena no Eiropas līderēm, Covid-19 krīze ir satricinājusi arī fintech nozari. Kā norāda finanšu blogeris Kristaps Mors, pēdējos mēnešos četras Latvijas interneta platformas ir slēgtas vai pārtraukušas izmaksāt naudu. Viņaprāt, tendencei turpinoties, Latvija var kļūt slavena kā šīs nozares krāpšanas centrs. Pieņemam, ka šos signālus uztver arī VID un Datu valsts inspekcija, kas turpina rūpīgi sekot līdzi nozares uzņēmējdarbībai, lai fintech uzņēmumi ievērotu normatīvo aktu prasības.

Šā gada 11. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) grozījumu projekts attiecībā uz IIN pārmaksas automātisku atmaksu un tās priekšnosacījumiem. Automātiskās atmaksas process varētu notikt no 2023. gada, aprēķinot pārmaksāto IIN par 2022. gadu.

Šā gada 11. jūnija spriedumā Eiropas Savienības Tiesa (EST) atbild uz Rumānijas tiesas prejudiciālajiem jautājumiem, vai preču pārvietošana uz citu dalībvalsti jāuzskata par pielīdzināmu preču piegādei ES teritorijā un vai PVN identifikācijas numura esība vai identificēšanās nepieciešamība liedz tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu citā dalībvalstī saskaņā ar 9. direktīvu. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.

Iepriekš informējām, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir pieejams ērts kapitāla pieauguma aprēķina vednis un skaidrojām tā izmantošanas funkcionalitāti. Tuvojoties kapitāla pieauguma deklarācijas par šā gada otro ceturksni iesniegšanas termiņam, vēlamies atgādināt, ka personām, kuru gūtais ienākums no kapitāla pieauguma otrajā ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, deklarācija jāiesniedz līdz šā gada 15. jūlijam.

UIN likumā ir noteikti dažādi atvieglojumi, kurus UIN maksātājs var piemērot, ja tam veidojas apliekama bāze, uz kuru attiecas atvieglojums. Šajā rakstā – par dažiem UIN atvieglojumiem.

Šā gada 5. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu. Tas izstrādāts ar mērķi noteikt tiesisko pamatu atbalsta pasākumiem pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas beigām.

Latvijā katru gadu savu saimniecisko darbību izbeidz vairāki tūkstoši uzņēmumu. Ja uzņēmuma dalībnieki vairs nevēlas turpināt uzņēmuma darbību, ir iespējams pieņemt lēmumu par tā likvidāciju. Noteiktos apstākļos uzņēmuma likvidācijas rezultātā tā dalībnieki var pretendēt uz likvidācijas kvotu, kas rada papildu ienākumu. Šajā rakstā aplūkosim iespējamās nodokļu sekas, likvidētās sabiedrības dalībniekiem gūstot ienākumu no likvidācijas kvotas, kas var būtiski atšķirties gadījumos, kad dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona.

Mūsdienu dinamiskajā pasaulē ir ierasta lieta, ka fiziskai personai, kas ir vienas valsts nodokļu rezidents, pieder nekustamais īpašums (NĪ) ārvalstī un persona izlemj to pārdot. Tādos gadījumos jāvērtē gan rezidences valsts, gan aktīva vai ienākumu izcelsmes valsts nodokļu tiesību normas, kā arī starpvalstu līgumi. Šajā rakstā aplūkosim vienu piemēru no prakses, kad Latvijas nodokļu rezidents pārdod savu NĪ Krievijā, ņemot vērā Latvijas nodokļu tiesību normas, Latvijas–Krievijas nodokļu konvenciju un citas būtiskas nodokļu piemērošanas nianses.

Mūsu 2019. gada 10. septembra rakstā “VID piedziņas vēršana pret nodokļu parādnieka darījumu partneriem” stāstījām par VID rīcību, apturot komersantu saimniecisko darbību, kas tika pamatots ar komersanta darījuma partnera nodokļu nemaksāšanu. Jaunākajās tiesvedībās VID ir zaudējis strīdos par komersantu saimnieciskās darbības apturēšanu gadījumos, kad tie bija atteikušies sniegt VID informāciju par citu nodokļu maksātāju – darījumu partneri, kā arī kad komersants bija atteicies maksāt sava darījumu partnera nodokļu parādu pēc VID pieprasījuma. Šajā rakstā – par šādu strīdu būtiskajiem aspektiem.

Pagājušajā nedēļā publicētā raksta nobeigums.

Ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 9. jūnijam. Covid-19 dēļ uzņēmējiem rodas papildu izdevumi, kas saistīti ar drošas darba vides nodrošināšanu. Grāmatvežiem savukārt rodas jautājumi par šādu izdevumu atspoguļošanu grāmatvedībā un pareizu nodokļu piemērošanu. VID ir publicējis metodisko materiālu, kurā skaidrota UIN un PVN piemērošana ārkārtējā situācijā. Šajā rakstā – par VID skaidrojumiem attiecībā uz UIN piemērošanu.

Ar ko atšķiras termiņuzturēšanās atļauja no ES Zilās kartes? Lai gan abi dokumenti dod tiesības ārzemniekam noteiktu laikposmu uzturēties Latvijā, pastāv būtiskas atšķirības, kas jāņem vērā, izvēloties vienu no tiem. Šajā rakstā – par piecām galvenajām atšķirībām starp termiņuzturēšanās atļauju un ES Zilo karti.

Ar Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu noteiktā PVN piemērošanas kārtība finanšu un apdrošināšanas (“FA”) sektorā, kura paredz PVN atbrīvojumu FA pakalpojumiem bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai, ir palikusi nemainīga kopš 1977. gada. Neatskaitāmais priekšnodoklis rada papildu izmaksas FA sektora dalībniekiem un arī to klientiem. No savas pieredzes varam teikt, ka finanšu sektorā attiecībā uz PVN piemērošanu pastāv juridiskā nenoteiktība un augstas administratīvās izmaksas saistībā ar PVN normu piemērošanu. Novecojušās pakalpojumu definīcijas apgrūtina finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumiem gūt skaidru priekšstatu par PVN atbrīvojuma piemērošanu. Trūkst instrumentu neatskaitāmā priekšnodokļa sloga mazināšanai. Šajā rakstā – sīkāk par to, vai FA sektorā gaidāmas izmaiņas.

Šā gada 7. maijā ir publicēti MK noteikumi, ar kuriem tiek papildināti 2017. gada 14. decembrī izdotie MK noteikumi Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – “UIN noteikumi”). Tie aptver gan veidu, kādā nerezidents sniedz informāciju par gūto ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, gan precizējumus pastāvīgo pārstāvniecību ienākuma aprēķinā un reorganizācijas noteikumos.

Covid-19 var būt plašas nelabvēlīgas sekas, tostarp patērētāju pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes traucējumi un nepieredzēta riska palielināšanās finanšu tirgos. Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā daudziem grupas uzņēmumiem var pasliktināties naudas līdzekļu plūsma, kā rezultātā starptautiskas grupas uzņēmumi var lemt par jaunu krīzes laika kredītu izsniegšanu vai esošo aizdevumu nosacījumu pārskatīšanu. Šajā rakstā – par galvenajiem transfertcenu apsvērumiem un riskiem saistībā ar saistītu personu finanšu darījumiem, kas sevišķi aktualizējušies šī brīža situācijā.

2018. gada 1. janvārī stājās spēkā 15. Starptautiskais finanšu pārskatu standarts “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” (15. SFPS), kurš papildina un apvieno vairākos starptautiskajos standartos iepriekš aplūkotos ieņēmumu atzīšanas principus. Šī standarta piemērošanā komersanti ir saskārušies ar vairākām problēmām. Šajā rakstā – par jautājumiem, kurus jau vairāk nekā gadu risina Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (International Financial Reporting Interpretations Committee – “IFRIC”), kura uzņēmējiem un grāmatvežiem skaidro SFPS piemērošanu noteiktos gadījumos.

Likums “Par nodokļiem un nodevām” atļauj VID pie noteiktiem nosacījumiem apturēt nodokļu maksātāja (“NM”) saimniecisko darbību, piemēram, konstatējot, ka tas izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Līdz šim VID pārāk plaši interpretējis savas tiesības tik būtiski ierobežot komersanta darbību. Nesen Augstākā tiesa par to sniedza nozīmīgu skaidrojumu.

Ministru kabinetam izskatīšanai ir iesniegts PVN likuma grozījumu projekts, kurā paredzēts pārņemt trīs Padomes direktīvas par PVN piemērošanu e-komercijas jomā, paplašinot spēkā esošo īpašo PVN režīmu piemērošanu un ieviešot jaunu īpašu PVN režīmu preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai teritorijām. Iepriekš jau bijām rakstījuši par gaidāmajām izmaiņām ES dalībvalstīs PVN piemērošanai e-komercijā ar 2021. gadu.