Valdība aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem.

Pagājušā nedēļā ir pieņemti un stājušies spēkā virkne MK noteikumu – noteikumi par Covid-19 skartajām nozarēm un kārtību, kādā šo nozaru darba devēji kvalificējas dīkstāves pabalstam. Neskatoties uz sākotnējo nodomu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam un dīkstāves pabalstam ļaut kvalificēties tikai noteikto nozaru uzņēmumiem, MK jau 26. marta sēdē apstiprināja kritērijus, kas ļauj jebkuras nozares Covid-19 krīzes skartam uzņēmumam kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem. Šajā rakstā – sīkāk par būtisko.

Modernā grāmatvedība virzās uz maksimāli robotizētu nākotni – automatizējam datu apmaiņu, apstrādi un dokumentācijas sagatavošanu. Var rasties iespaids, ka šādas automatizācijas veikšanai ir nepieciešama sarežģīta un dārga automatizācijas programmatūra, piemēram, UiPath vai BluePrism, taču tā nav – manuālus darbus var automatizēt ar jau pieejamajiem rīkiem bez papildu izmaksām. Tiesa, šo risinājumu izmantošanai nepieciešamas vismaz programmēšanas pamatprasmes.

Šā gada 11. februārī ESAO gala redakcijā izdeva transfertcenu (“TC”) noteikšanas vadlīnijas finansēšanas darījumiem, kas ir gaidīts dokuments arī Latvijas nodokļu maksātājiem – starptautisku uzņēmumu grupu dalībniekiem, nodokļu konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem un VID. Tā kā 2018. gadā jau vairākkārt rakstījām par vadlīniju projektu, šajā rakstu sērijā sniedzam ieskatu izmaiņās un aktualitātēs, ko atnesusi vadlīniju gala versija, kā arī pievēršamies globālajām tendencēm un būtiskajiem aspektiem, kas saskaņā ar ESAO rekomendācijām jāņem vērā, analizējot finansēšanas darījumus.

Daudzās valstīs Covid-19 pandēmijas rezultātā ekonomiskā aktivitāte ir strauji samazinājusies, tādēļ tās cenšas ieviest ārkārtas nodokļu politikas pasākumus kaitējuma ierobežošanai un uzņēmumu aizsardzībai. Krīzes ietekmes mazināšanai būtiski ir reaģēt ātri. Šajā rakstā – sīkāk par nodokļu politikas pasākumiem Eiropā un Latvijā.

COVID-19 radīto seku novēršanai Latvijas valdība ir nolēmusi rīkoties ne tikai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā, bet arī nodokļu risinājumu virzienā.

Jau ir sācies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) deklarācijas iesniegšanas laiks tiem, kam ienākumu apmērs 2019. gadā nepārsniedza 62 800 eiro. Lai vienkāršotu deklarācijas aizpildīšanu, veselības aprūpes nozarē tiek ieviests digitālais pakalpojums – elektroniskā kvīts (E-kvīts). Šajā rakstā par E-kvīts risinājumu, kuru kopš 2019. gada sākuši izmantot jau vairāki medicīnas pakalpojumu sniedzēji.

Lai gan VID jau bija mainījis savu praksi attiecībā uz PVN piemērošanu lietotu auto nomaksas pirkuma (līzinga) līgumu izbeigšanas gadījumos, šajā rakstā aplūkosim Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 10. aprīļa spriedumā (lieta Nr. A420404414, SKA-54/2019) paustās atziņas, kuras var noderēt, vērtējot PVN piemērošanu citās situācijās.

Valstu valdības un veselības uzraudzības iestādes visā pasaulē ir uzsākušas visaptverošu Covid-19 apkarošanu, taču darāmā vēl ir daudz. Vairākas valstis ir noteikušas karantīnu miljoniem iedzīvotāju un, ja stāvoklis pasliktināsies, arī citas valstis varētu ieviest līdzīgus karantīnas pasākumus. Covid-19 ir kļuvis par nopietnu risku ne tikai globālajai, bet arī Latvijas ekonomikai.

Igaunijas Finanšu ministrija pērn sagatavoja likuma “Par ienākuma nodokli” grozījumu projektu, lai regulētu nodokļu piemērošanu ārvalstu pagaidu darbinieku – nerezidentu – gūtajam ienākumam no Igaunijā veiktā algotā darba. Bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. janvārī, bet tas nenotika.

Tā kā pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”) aplikšana ar nodokli Latvijā spēkā esošajos tiesību aktos nav pietiekami skaidrota, VID 2019. gada augustā publicētā metodoloģija ar piemēriem skaidro VID pieeju PP aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli (“UIN”), kura sākotnēji var šķist diezgan agresīva, īpaši ņemot vērā to, ka gandrīz visus no PP izejošos maksājumus apliek ar UIN. Šajā rakstā – sīkāk par VID aprakstīto pieeju.

Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) saistībā ar neapliekamo minimumu, ko piemēros remigrējušu diasporas locekļu ārvalstīs gūtajiem vecuma pensijas ienākumiem. Šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām.

Padomes 2018. gada 4. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1912, kura konkretizē dokumentu (pierādījumu) kopumu, kas apliecina PVN 0% likmes piemērošanu preču piegādei citas dalībvalsts nodokļa maksātājam. Šajā rakstā sniegtas atbildes uz atsevišķiem regulas praktiskās piemērošanas jautājumiem.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas ilgtermiņa apņemšanos izveidot galīgo PVN sistēmu, kas būtu vienkāršāka un drošāka pret krāpšanu, ar 2021. gada 1. janvāri uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, būs vienkāršāk izpildīt savas PVN saistības, pateicoties “vienas pieturas aģentūrai,” kas mazinās PVN slogu un šķēršļus pārrobežu tirdzniecībā. Šajā rakstā – par gaidāmajām izmaiņām PVN piemērošanā e-komercijā ar 2021. gadu.

Darbaspēka trūkuma aizpildīšanai darba devēji Latvijā arvien biežāk izvēlas piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm. Darba līgums ir visbiežāk izvēlētais pamats trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai. Šajā rakstā – par pieciem faktoriem, kas jāņem vērā, slēdzot darba līgumu ar trešās valsts pilsoni.

Noslēdzot mūsu Īsziņu tēmu “Vienota pieeja digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumu risināšanai,” šajā rakstā – sīkāk par ESAO jaunumiem attiecībā uz starptautisko nodokļu regulējumu Otrajā pīlārā.

Šā gada 17. februārī Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanā. Tieslietu ministrijas iesniegtajā likumprojektā piedāvāts atcelt NĪN iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 EUR un būtiski samazināt NĪN apmēru mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību (KV). Paredzēts ieviest speciālo vērtību, kas, stājoties spēkā jaunai KV bāzei, nodrošinātu mehānismu samērīgam NĪN aprēķinam un stiprinātu katra iedzīvotāja tiesības uz privātīpašumā esošu mājokli.

Jau kādu laiku Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (“EDS”) ir pieejams kapitāla pieauguma aprēķina vednis. Šajā rakstā – par to, kādos gadījumos šis vednis izmantojams, un par tā izmantošanas priekšrocībām.

Globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS) plaši sākuši izmantot arī darba devēji, lai kontrolētu un novērotu savu darbinieku izmantotos transportlīdzekļus vai iekārtas. Šajā rakstā – par darbinieka privātuma ierobežojumiem, kas rodas, ja darba devējs savās iekārtās izmanto GPS izsekošanu, kā arī par aktuālo Eiropas tiesu praksi.

Turpinot mūsu iepriekšējās Īsziņas tēmu “Vienota pieeja digitālās ekonomikas nodokļu problēmu risināšanai,” šajā rakstā – sīkāk par starptautisko nodokļu regulējumu, kas iekļauts ESAO Pirmajā pīlārā.

Kopš pērnās vasaras esam publicējuši vairākus rakstus par plānotajiem grozījumiem UIN likumā. Šā gada 30. janvārī Saeima tos pieņēma trešajā lasījumā. Šajā rakstā apkopojām UIN likuma grozījumus, kas stājās spēkā šā gada 12. februārī attiecībā uz esošo normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir veikti grozījumi, kas šogad varētu palielināt ziedotāju aktivitāti. Šajā rakstā – par grozījumiem, kas attiecas uz UIN atvieglojumiem ziedotājiem, stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī un būs piemērojami līdz 2022. gada 31. decembrim.

Turpinot ekonomikas digitalizācijas tēmu, ko apspriedām 2018. gada 23. augusta Īsziņā “Nodokļu piemērošana pastāvīgajām pārstāvniecībām digitālajā ekonomikā,” esam sagatavojuši rakstu sēriju, apkopojot ESAO nesen publicēto Pirmā pīlāra un Otrā pīlāra dokumentu galvenos aspektus.

Starptautiskie tirdzniecības noteikumi jeb Incoterms paredz atbildības, pienākumu un izmaksu sadali starp pircēju un pārdevēju starptautiskos preču piegādes līgumos. 2019. gada 10. septembrī Starptautiskā tirdzniecības palāta publicēja šo noteikumu jaunāko versiju Incoterms 2020, kura stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Šajā versijā ir pārskatīti Incoterms 2010 noteikumi, lai skaidri un precīzi atspoguļotu mūsdienu tirdzniecības praksi. Šajā rakstā – par būtiskām Incoterms izmaiņām.

Ir pieņemti ilgi gaidītie UIN likuma grozījumi. Šajā rakstā – par grozījumiem, kas palielina apliekamajā bāzē iekļaujamo objektu skaitu un paplašina UIN maksātāju loku.

Līdz martam atlicis tikai viens mēnesis – strauji tuvojas gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas sezona. Šā gada 14. janvārī informējām MindLink.lv abonentus par plānotajiem grozījumiem attiecībā uz IIN deklarācijas veidlapu un aizpildīšanas kārtību. Šajā rakstā – par deklarācijas aizpildīšanas pienākumu, tās iesniegšanas un nodokļa samaksas termiņiem.

Tehnoloģijām ir ļoti liela nozīme daudzās nozarēs, taču tās īpaši ietekmē grāmatvedības un finanšu uzskaites jomu. Speciālistu digitālās prasmes un pieredze darbā ar mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kā arī prasme veidot un attīstīt digitālos rīkus, ir atslēga sekmīgai uzņēmuma finanšu uzskaitei un pārvaldībai.

Vērtējot UIN piemērošanu nekustamā īpašuma (NĪ) pārdošanas darījumiem, ārvalstu uzņēmumiem joprojām piemērojams atšķirīgs normatīvais regulējums, pārdodot tāda Latvijas uzņēmuma kapitāldaļas, kura aktīvus galvenokārt veido NĪ. Šajā rakstā – par galvenajām atšķirībām UIN piemērošanā atkarībā no tā, vai pārdevējs ir Latvijas vai ārvalsts uzņēmums, un no tā, vai pārdod NĪ vai kapitāldaļas NĪ uzņēmumā, kā arī par plānotajām izmaiņām, kas attieksies uz Latvijas uzņēmumiem.

Šā gada 13. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – “NN likums”), kurus Saeima trešajā lasījumā pieņēma 2019. gada nogalē. Tie definē arī administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā un atbilstošos soda mērus. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām, kas nodokļu maksātājiem turpmāk jāņem vērā.

Pagājušajā nedēļā lielākā daļa uzņēmumu, kam pārskata gads iekļauj periodu no janvāra līdz decembrim, steidza gatavot un iesniegt UIN deklarāciju par pēdējo pārskata mēnesi. Šajā deklarācijā jāiekļauj tādi apliekamās bāzes elementi, par kuriem varēja nedomāt, gatavojot mēneša deklarācijas. Šis raksts palīdzēs saprast, vai būs nepieciešams labot UIN deklarāciju, iesniedzot to kopā ar gada pārskatu.

2019. gada 28. decembrī stājās spēkā grozījumi 2014. gada 28. janvāra MK noteikumos Nr. 55 par ārzemnieku nodarbināšanu. Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos ir atvieglota trešo valstu pilsoņu nodarbināšana pie darba devēja Latvijā. Šajā rakstā – sīkāk par grozījumiem un atviegloto kārtību.