Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Mūsu 2019. gada 10. septembra rakstā “VID piedziņas vēršana pret nodokļu parādnieka darījumu partneriem” stāstījām par VID rīcību, apturot komersantu saimniecisko darbību, kas tika pamatots ar komersanta darījuma partnera nodokļu nemaksāšanu. Jaunākajās tiesvedībās VID ir zaudējis strīdos par komersantu saimnieciskās darbības apturēšanu gadījumos, kad tie bija atteikušies sniegt VID informāciju par citu nodokļu maksātāju – darījumu partneri, kā arī kad komersants bija atteicies maksāt sava darījumu partnera nodokļu parādu pēc VID pieprasījuma. Šajā rakstā – par šādu strīdu būtiskajiem aspektiem.
Ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 9. jūnijam. Covid-19 dēļ uzņēmējiem rodas papildu izdevumi, kas saistīti ar drošas darba vides nodrošināšanu. Grāmatvežiem savukārt rodas jautājumi par šādu izdevumu atspoguļošanu grāmatvedībā un pareizu nodokļu piemērošanu. VID ir publicējis metodisko materiālu, kurā skaidrota UIN un PVN piemērošana ārkārtējā situācijā. Šajā rakstā – par VID skaidrojumiem attiecībā uz UIN piemērošanu.
Ar ko atšķiras termiņuzturēšanās atļauja no ES Zilās kartes? Lai gan abi dokumenti dod tiesības ārzemniekam noteiktu laikposmu uzturēties Latvijā, pastāv būtiskas atšķirības, kas jāņem vērā, izvēloties vienu no tiem. Šajā rakstā – par piecām galvenajām atšķirībām starp termiņuzturēšanās atļauju un ES Zilo karti.
Ar Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu noteiktā PVN piemērošanas kārtība finanšu un apdrošināšanas (“FA”) sektorā, kura paredz PVN atbrīvojumu FA pakalpojumiem bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai, ir palikusi nemainīga kopš 1977. gada. Neatskaitāmais priekšnodoklis rada papildu izmaksas FA sektora dalībniekiem un arī to klientiem. No savas pieredzes varam teikt, ka finanšu sektorā attiecībā uz PVN piemērošanu pastāv juridiskā nenoteiktība un augstas administratīvās izmaksas saistībā ar PVN normu piemērošanu. Novecojušās pakalpojumu definīcijas apgrūtina finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumiem gūt skaidru priekšstatu par PVN atbrīvojuma piemērošanu. Trūkst instrumentu neatskaitāmā priekšnodokļa sloga mazināšanai. Šajā rakstā – sīkāk par to, vai FA sektorā gaidāmas izmaiņas.
Šā gada 7. maijā ir publicēti MK noteikumi, ar kuriem tiek papildināti 2017. gada 14. decembrī izdotie MK noteikumi Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – “UIN noteikumi”). Tie aptver gan veidu, kādā nerezidents sniedz informāciju par gūto ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, gan precizējumus pastāvīgo pārstāvniecību ienākuma aprēķinā un reorganizācijas noteikumos.
Covid-19 var būt plašas nelabvēlīgas sekas, tostarp patērētāju pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes traucējumi un nepieredzēta riska palielināšanās finanšu tirgos. Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā daudziem grupas uzņēmumiem var pasliktināties naudas līdzekļu plūsma, kā rezultātā starptautiskas grupas uzņēmumi var lemt par jaunu krīzes laika kredītu izsniegšanu vai esošo aizdevumu nosacījumu pārskatīšanu. Šajā rakstā – par galvenajiem transfertcenu apsvērumiem un riskiem saistībā ar saistītu personu finanšu darījumiem, kas sevišķi aktualizējušies šī brīža situācijā.
2018. gada 1. janvārī stājās spēkā 15. Starptautiskais finanšu pārskatu standarts “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” (15. SFPS), kurš papildina un apvieno vairākos starptautiskajos standartos iepriekš aplūkotos ieņēmumu atzīšanas principus. Šī standarta piemērošanā komersanti ir saskārušies ar vairākām problēmām. Šajā rakstā – par jautājumiem, kurus jau vairāk nekā gadu risina Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (International Financial Reporting Interpretations Committee – “IFRIC”), kura uzņēmējiem un grāmatvežiem skaidro SFPS piemērošanu noteiktos gadījumos.
Likums “Par nodokļiem un nodevām” atļauj VID pie noteiktiem nosacījumiem apturēt nodokļu maksātāja (“NM”) saimniecisko darbību, piemēram, konstatējot, ka tas izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Līdz šim VID pārāk plaši interpretējis savas tiesības tik būtiski ierobežot komersanta darbību. Nesen Augstākā tiesa par to sniedza nozīmīgu skaidrojumu.
Ministru kabinetam izskatīšanai ir iesniegts PVN likuma grozījumu projekts, kurā paredzēts pārņemt trīs Padomes direktīvas par PVN piemērošanu e-komercijas jomā, paplašinot spēkā esošo īpašo PVN režīmu piemērošanu un ieviešot jaunu īpašu PVN režīmu preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai teritorijām. Iepriekš jau bijām rakstījuši par gaidāmajām izmaiņām ES dalībvalstīs PVN piemērošanai e-komercijā ar 2021. gadu.
Turpinot iepriekš uzsākto tēmu, aplūkosim izmaksu ieguldījuma vienošanās (cost contribution arrangement jeb CCA) koncepcijas priekšrocības, transfertcenas atbilstības tirgus cenai vērtēšanu un to, vai un kā šo koncepciju praktizē Latvijā, un vai tās esību pieļauj nodokļu administrācija. Šajā rakstā – par CCA izmantošanu gadījumos, kas saistīti ar nemateriālā īpašuma (“NĪ”) izveidi un attīstīšanu.
Kā jau esam norādījuši iepriekš publicētajā rakstā “Risinājumi nodokļu jomā Covid-19 radīto seku novēršanai,” gan PVN likums, gan judikatūrā paustās atziņas ļauj neveikt atskaitītā priekšnodokļa korekcijas, ja apliekamā persona iegādājusies preces vai pakalpojumus ar PVN, bet objektīvu iemeslu dēļ vairs neveic plānoto darbību, projekta realizāciju, preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu saviem klientiem. Šajā rakstā – par 24. aprīlī publicētajiem metodiskajiem materiāliem, kuros VID analizējis PVN piemērošanu atsevišķās situācijās, ar kurām šobrīd visbiežāk saskaras uzņēmēji.
Pēdējos gados arvien biežāk notiek nemateriālā īpašuma (“NĪ”) pārrobežu nodošanas darījumi starp saistītām personām. Šādu NĪ darījumu apjoms uzņēmumu grupas ietvaros parasti ir būtisks, tādēļ nodokļu administrācija tiem pievērš īpašu uzmanību. ESAO atzīst, ka neatbilstošas NĪ vērtības noteikšana ir viens no lielākajiem peļņas novirzīšanas riskiem. Šajā rakstā – par vispārīgām vērtēšanas metodēm, kas izmantojamas, lai noteiktu cenu NĪ nodošanas darījumos starp saistītām personām un pārbaudītu, ka tā atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.
SOLVIT var palīdzēt situācijās, kad citu dalībvalstu iestādes nosaka prasības, kas ir pretrunā ES noteikumiem. Turklāt šī tīkla darbība pārsvarā notiek internetā un tā pakalpojumi tiek sniegti par velti, kas ir svarīgs faktors, ņemot vērā ar Covid-19 saistīto situāciju pasaulē.
Reaģējot uz starptautisko Covid-19 uzliesmojumu un sabiedrībā radīto nenoteiktības sajūtu, ir novērojamas vispārējas noziedzības, tostarp krāpšanas, izspiešanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu ekonomiska rakstura noziegumu pieauguma tendences. Savā būtībā tā ir racionāli sagaidāma rīcība no to personu puses, kuras arī iepriekš ir iesaistījušās prettiesiskās darbībās un centušās izmantot pastāvošās tiesiskās sistēmas un sabiedriskās kārtības vājākos posmus savās interesēs. Gluži analoga prettiesiskas rīcības stratēģija tiek īstenota arī šī brīža situācijā, kad sabiedrības uzmanība ir pievērsta citiem būtiskiem un steidzamiem jautājumiem, mazinot cilvēku piesardzību vai liekot tiem pārsteidzīgi rīkoties ārkārtējās situācijas dēļ. Arī prakse liecina, ka pieaugošie noziedzīgu nodarījumu apjomi ir tieši saistāmi ar Covid-19 radītajiem apstākļiem.
Darba pienākumu veikšana ārpus savas mītnes valsts mūsdienās ir vispārpieņemta prakse. Darbiniekus bieži nosūta darbā uz citiem grupas uzņēmumiem ārvalstīs. Tāpat cilvēki, meklējot labākus darba piedāvājumus, īslaicīgi vai uz ilgāku laiku brauc strādāt uz ārzemēm. Šāda darbinieku pārvietošanās vienmēr jāvērtē no nodokļu tiesību aktu perspektīvas, jo uzturēšanās citā valstī var ietekmēt personas nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par nodokļu jautājumiem, kas var rasties Covid-19 sakarā uzlikto pārvietošanās ierobežojumu rezultātā.
Starptautiska uzņēmumu grupa savos iekšējos darījumos izmanto ne tikai preces un pakalpojumus. Grupas dalībnieki var veikt arī darījumus ar nemateriālo īpašumu (“NĪ”), piemēram, nodot to par atlīdzību (īpašnieka maiņa), piešķirt tā lietošanas tiesības pilnā apjomā vai daļēji, vai arī izmantot dažāda veida vienošanos par NĪ izmaksu kompensēšanu. Šajā rakstā vispārīgi aplūkosim NĪ un attiecīgos līgumus, kā arī papētīsim izmaksu ieguldījuma vienošanās koncepciju un noslēgšanas mērķi.
Šā gada 3. aprīlī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 179 par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība. Saskaņā ar noteikumu anotāciju to mērķis ir novērst pašnodarbinātu personu pilnīgu ienākumu un iztikas līdzekļu zaudējumu Covid-19 radītās krīzes dēļ, un tie paredz kārtību, kādā pašnodarbinātas personas var saņemt dīkstāves pabalstu. Šajā rakstā – par kritērijiem, lai pašnodarbinātas personas kvalificētos dīkstāves pabalsta saņemšanai, par pieteikšanos dīkstāves pabalstam, tā saņemšanas apmēru un ilgumu, kā arī par kritērijiem, kas liedz pašnodarbinātām personām saņemt dīkstāves pabalstu.
Nelabvēlīgu un nozīmīgu notikumu, piemēram, kara, krīzes vai pandēmijas laikā ir zināma cilvēku grupa, kas cenšas izmantot valstī esošo ārkārtējo situāciju savās interesēs. Nav pārsteigums, ka šī parādība aktualizējusies arī šobrīd, reaģējot uz Covid-19 starptautisko uzliesmojumu. Pašā pandēmijas sākumā kiberdrošības uzņēmumi un ziņu aģentūras atkārtoti brīdināja par pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumu pieaugumu, kad cilvēkiem tiek nosūtīti vīrusu ziņojumi no iestādēm, piemēram, Pasaules veselības organizācijas, vilinot viņus savās ierīcēs lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru.
Jau iepriekš esam informējuši MindLink.lv abonentus par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā uzņēmumiem, darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem saistībā ar COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām. Viens no atbalsta pasākumiem darba devējiem (DD) un ņēmējiem ir dīkstāves pabalsts. Šajā rakstā – par dīkstāves pabalsta uzrādīšanu grāmatvedībā un DD ziņojuma sagatavošanu, ja darbinieks atrodas dīkstāvē.
Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (“VAIA”) ir svarīgs valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanas komponents. Ar 2022. gada 1. janvāri plānotas būtiskas izmaiņas VAIA aprēķināšanā, kas negatīvi ietekmēs personas, kuras tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās (t.i., pirms konkrēta pabalsta piešķiršanas) bija bērna kopšanas atvaļinājumā (“BKA”). Turpinot 31. marta Īsziņās iesākto tēmu par pabalstiem, šajā rakstā – par plānotajām VAIA aprēķina izmaiņām.
Lai nodrošinātu primāri Latvijas iedzīvotāju nodarbinātību, Latvijas normatīvie akti darba devējiem, kas vēlas nodarbināt trešo valstu personas, uzliek pienākumu ievērot dažādus kritērijus, tostarp nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā. Tikai izpildot ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus, darba devējs Latvijā var nodarbināt ārzemnieku, kurš ieguvis vīzu vai uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību. Šajā rakstā – par minimālās darba samaksas izmaiņām, kas piemērojamas ar šā gada 1. aprīli.
Pašizolācija un karantīna, kā arī robežu slēgšana daudziem ir radījusi sarežģījumus. Viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt tiesību normām atbilstošu dokumentu parakstīšanu attālināti. Piemēram, varētu būt apgrūtināta dokumentu pārsūtīšana pa pastu starp valstīm, kā arī notāra apliecinājuma iegūšana, dokumentu apostille. Šajā rakstā – par dokumentu elektronisku parakstīšanu attālināti Latvijā un citās valstīs.
Solidaritātes nodokli (SN) jau vairākus gadus piemēro ienākumiem, kas pārsniedz Ministru kabineta noteiktos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus, kuri pērn un šogad ir 62 800 eiro gadā. Tā kā ir sākusies 2019. gada deklarāciju iesniegšanas sezona, vēlamies atgādināt, ka saskaņā ar pastāvošo regulējumu, personām, kuru ienākumi 2019. gadā pārsniedza šo slieksni, deklarācija jāiesniedz laikposmā no šā gada 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.
Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai gan uzņēmumi, gan valsts un pašvaldību iestādes ir ieviesušas pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, klientus, kā arī citas personas pret iespējamajiem draudiem to veselībai, lai vienlaikus turpinātu darbu apjomā, kāds ir iespējams, ņemot vērā noteikto ārkārtējo situāciju. Ievērojot jaunos apstākļus, papildus tiek vākta un apstrādāta jauna veida informāciju par fiziskām personām, piemēram, vai tām novērojami vīrusa simptomi, vai persona kontaktējusies ar kādu personu, kas varētu būt inficēta, tostarp jebkuras ar Covid-19 saistītās pārbaudes un to rezultāti, kā arī cita informācija, kas saistīta ar vietām, ko apmeklējusi persona.
Turpinot rakstu sēriju par ESAO izdoto gala versiju transfertcenu (“TP”) noteikšanas vadlīnijām finansēšanas darījumos, piedāvājam ieskatu pārējos nosacījumos, kas jāņem vērā, lai precīzi definētu plānoto finansēšanas darījumu starp saistītām pusēm pirms tā cenas (vērtības) noteikšanas. Ir nepieciešams skaidri definēt pašu darījumu, tā būtību, mērķi un nosacījumus, kā arī atbilstību finansēšanas darījuma kritērijiem.
Šonedēļ atsevišķā rakstā informējām par vairākiem valdības atbalstītiem pasākumiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, tostarp attiecībā uz bezdarbniekiem un viņu iesaisti algotos pagaidu darbos. Tomēr vēlamies atsevišķi atgādināt par to, ka ar šā gada 1. janvāri ir ieviestas būtiskas izmaiņas attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta (“BP”) apmēru un saņemšanas ilgumu. Šajā rakstā – par aspektiem, kam jāpievērš uzmanība Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras BP aprēķinā, kas varētu kļūt aktuāls šobrīd, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija un daudzi darba devēji ir spiesti pārtraukt darba attiecības ar saviem darbiniekiem.
