Uzņēmumi ar lielu nesadalīto peļņu, ko var sadalīt dividendēs bez UIN (t.i., peļņa, kas uzkrāta līdz 2017. gada 31. decembrim), ir izdevīgā stāvoklī, jo var samazināt UIN izmaksas ne tikai pie peļņas sadales, bet arī citos gadījumos. Šajā rakstā – par papildu iespējām izmantot šo “veco” peļņu un par niansēm, kas jāievēro.
UIN likuma normas
Aplūkojot uzņēmumus, kuros vēl ir pieejama peļņa, kas uzkrāta līdz 2017. gada 31. decembrim, vispirms nāk prātā iespēja to sadalīt dividendēs bez UIN. Tā, protams, ir laba un godīga pieeja, jo par šo peļņas daļu UIN ir jau samaksāts atbilstoši iepriekšējam maksāšanas režīmam.
Ja uzņēmumam par 2018. un turpmākajiem pārskata gadiem ir radušies zaudējumi, tie samazina šādi izmantojamo veco peļņu. Atlikuma izmantošanai uzņēmums var izvēlēties vienu no šādiem veidiem:
- ja jānoraksta debitori, kas bilancē bija 2017. gada 31. decembrī;
- ja piešķir aizdevumu saistītai personai un, lai nemaksātu nodokli, izmanto UIN likuma pārejas noteikumu 34. punktā norādīto kritēriju (aizdevums nepārsniedz nesadalīto peļņu, kas uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī).
Debitoru parādi, kas bilancē bija 2017. gada 31. decembrī un ko var norakstīt, piemērojot
UIN likuma 9. panta trešās daļas nosacījumus, vienlaikus samazina apliekamo ienākumu (ar 0,75 koeficientu) UIN deklarācijas 21. rindā. Šādi norakstītie debitori samazina nesadalīto veco peļņu gadījumā, ja līdz 2017. gada 31. decembrim netika veidoti uzkrājumi šaubīgajam debitoram (t.i., netika maksāts UIN atbilstoši vecajam režīmam).
Ja aizdevums saistītai personai izsniegts bez nodokļa maksāšanas, vienlaikus samazinot peļņu, ko var sadalīt bez UIN, tad aizdevuma atmaksas brīdī nodokļa aprēķināšanas vajadzībām šī saņemtā aizdevuma summa atkal palielinās nesadalīto peļņu.
Problēmsituācija
Praksē esam sastapušies ar problēmsituāciju. Proti, lai varētu samazināt apliekamo ienākumu par debitoru parādiem, kas radušies līdz 2017. gada 31. decembrim, ir jābūt apliekamajam ienākumam.
Ja uzņēmumam vēsturiski ir bijis kāds liels šaubīgais debitors, bet ikmēneša UIN maksājumi par izmaksām, kas nav saistītas ar saimniecisko darbību, ir nelieli, tad pie šī debitora norakstīšanas UIN atvieglojumu var nesanākt izmantot. To neizmantojot, sadalei bez UIN pieejamā peļņa nav jāsamazina.
Ja uzņēmums plāno, ka lielāka apliekamā bāze radīsies pēc 2018. gadā vai vēlāk gūtās peļņas sadales, tad UIN atvieglojuma izmantošanu var ierobežot nosacījums, ka peļņas sadalei jāpiemēro FIFO (“pirmais iekšā – pirmais ārā”) princips, t.i., vispirms jāsadala vecā peļņa bez UIN.
Lai ilustrētu iespējamos variantus, piemērā izmantosim nosacīta uzņēmuma datus:
|
Nesadalītā peļņa uz 31.12.2019.
|
1 000 000 eiro*
|
* No tās 500 000 eiro ir uzkrātā peļņa uz 31.12.2017.
|
|
Vecie debitori (līdz 31.12.2017.), ko noraksta zaudējumos
|
400 000 eiro*
|
* Piemērojamā 0,75 koeficienta dēļ apliekamo bāzi var maksimāli samazināt par 300 000 eiro.
|
|
Apliekamā bāze 2020. gada decembrī, kas radusies palielināto procentu maksājumu un nesaimniecisko izdevumu dēļ
|
200 000 eiro
|
|
|
Iespējamie varianti, kuros peļņu uz 31.12.2017. šogad nesadala, sadala daļēji vai pilnībā, un iespēja decembrī samazināt apliekamo bāzi par debitoru parādiem:
|
|
A variants
|
B variants
|
C variants
|
|
Peļņu nesadala.
- Apliekamo bāzi 200 000 eiro varēs samazināt debitora norakstīšanas dēļ, vienlaikus UIN deklarācijā samazinot veco peļņu, kas pieejama sadalei bez UIN.
- Vēl pieejama 300 000 eiro vecā peļņa.
- UIN izmaksas – 0 eiro.
|
Dalībnieks nolemj sadalīt dividendēs 300 000 eiro.
- Apliekamo bāzi 200 000 eiro varēs samazināt debitora norakstīšanas dēļ – vecās peļņas sadale bez UIN.
- Nav pieejama vecā peļņa, jo pilnībā iztērēta (300 000 eiro dividendēm un 200 000 eiro vecā parāda norakstīšanai).
- UIN izmaksas – 0 eiro.
|
Dalībnieks nolemj sadalīt dividendēs 500 000 eiro.
- Apliekamo bāzi 200 000 eiro samazināt nevarēs, jo visa vecā peļņa izlietota sadalei bez UIN.
- Vecā peļņa vairs nav pieejama.
- UIN izmaksas – 50 000 eiro.
|
