Šā gada 1. jūlijā ir zaudējis spēku Administratīvo pārkāpumu kodekss, kurš teju 35 gadus regulēja jautājumus par administratīvo atbildību, tostarp nodokļu jomā. Tā vietā spēkā stājies Administratīvās atbildības likums (“AAL”), kas pieņemts vērienīgās administratīvās atbildības reformas ietvaros. AAL nav tikai vecā kodeksa uzlabota versija – jaunā likuma struktūra un regulējums būtiski atšķiras no ierastā, tādēļ pirmais ieskats tajā var izraisīt apjukumu. Šajā rakstā – par to, kur meklējami pārkāpumu sastāvi, par kādiem pārkāpumiem nodokļu jomā ir paredzēta administratīvā atbildība, kā arī ieskats citos saistītos jautājumos.
AAL strukturālās izmaiņas
AAL satur vispārīgus administratīvās atbildības pamatnoteikumus, tostarp administratīvā pārkāpuma jēdzienu un nosacījumus personas saukšanai pie atbildības, administratīvā soda veidus un soda piemērošanas nosacījumus, administratīvā pārkāpuma procesa norises aprakstu iestādē un tiesā, sodu izpildes nosacījumus, kā arī regulējumu par starptautisko sadarbību administratīvā pārkāpuma procesā. Tātad, ja jums jāzina, kā norisināsies administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana, atbildes sniegs AAL. Taču šajā likumā jūs vairs neatradīsiet konkrēto pārkāpumu sastāvus, un tā ir viena no būtiskām inovācijām – administratīvo pārkāpumu sastāvi un par tiem paredzētie sodi šobrīd ir atrodami dažādu nozaru likumos, pašvaldību saistošajos noteikumos un Latvijai saistošajās starptautiskajās normās.
Pārkāpumi nodokļu jomā
Administratīvo pārkāpumu sastāvi, kuru izskatīšana ir VID kompetencē, pavisam kopā atrodami 15 dažādos likumos. Svarīgākie no tiem nodokļu jomā ir šādi:
- Likums “Par nodokļiem un nodevām” (šī likuma XVI nodaļā citstarp paredzēta atbildība par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas; par nodokļu maksātāju reģistrēšanās kārtības neievērošanu; par grāmatvedībā neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu; par neatļautu darījumu veikšanu, ja nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība; par skaidras naudas darījumu deklarēšanas nosacījumu un lietošanas ierobežojumu neievērošanu; par nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu; par neziņošanu par aizdomīgu darījumu);
- Likums “Par akcīzes nodokli” (šī likuma XII nodaļā citstarp paredzēta atbildība par akcīzes preču ražošanas, sajaukšanas, fasēšanas, pārstrādes, iegādes, realizācijas, uzglabāšanas vai pārvietošanas (pārvadāšanas) noteikumu pārkāpšanu; par tādu alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu), piedāvāšanu, realizāciju vai iegādi, kuri nav marķēti ar Latvijas akcīzes nodokļa markām; par darbības uzsākšanu vai veikšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas);
- Likums “Par grāmatvedību” (šī likuma VI nodaļā citstarp paredzēta atbildība par kases operāciju uzskaites kārtības neievērošanu; par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu; par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšanu VID vai KNAB; par attaisnojuma dokumentu noformēšanas, reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošanu; par preču piegādes vai pārvadājumu dokumentu noformēšanas, reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošanu);
- Muitas likums paredz atbildību par Regulas Nr. 952/2013 127. pantā minētās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā pārvadātājam; par Regulas Nr. 952/2013 133. pantā noteiktā paziņošanas par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos pienākuma neizpildīšanu jūras kuģa vai gaisa kuģa operatoram; par nepatiesas informācijas vai dokumentu iesniegšanu muitas iestādei Regulas Nr. 952/2013 15. un 163. pantā minētajos gadījumos; par muitas kontroles veikšanai nepieciešamo dokumentu nesaglabāšanu Regulas Nr. 952/2013 51. pantā noteiktajā termiņā u.c.;
- Administratīvo sodu likums paredz atbildību par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei; par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu, u.c.).
Administratīvie sodi
AAL nosaka tikai divus pamatsoda veidus – brīdinājumu un naudas sodu. Kā papildu sodu varēs piemērot tiesību atņemšanu vai izmantošanas aizliegumu. Mulsinoši var likties tas, ka naudas sodu AAL izsaka naudas soda vienībās, kur vienība ir 5 eiro. Šādas sistēmas ieviešanu likumdevējs skaidro ar mērķi izvairīties no apjomīgiem grozījumiem likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos gadījumā, ja valstī notiktu būtiskas valūtas svārstības vai mainītos ekonomiskā situācija. Rezultātā izmaiņas būtu jāveic tikai vienā AAL tiesību normā, nosakot, ka viena naudas soda vienība ir, piemēram, 7, nevis 5 eiro.
Minimālais naudas sods saskaņā ar AAL fiziskām un juridiskām personām ir divas naudas soda vienības (tātad 10 eiro). Turpretī maksimālais naudas sods fiziskām personām ir 400 naudas soda vienību (2000 eiro), bet juridiskām personām – 4000 naudas soda vienību (20 000 eiro). Vienlaikus lielākais naudas sods var būt noteikts Latvijai saistošā starptautiskajā tiesību aktā.
Vēl viens izņēmums maksimālajā soda apmērā ir noteikts arī nodokļu jomā. Proti, soda apmērs varētu būt noteikts procentuāli no finanšu darījuma vērtības vai iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma vai apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā. Tomēr šāds sods nedrīkst pārsniegt 30% no finanšu darījuma vērtības (summas) vai 10% no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma vai apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā.
