Pagājušajā nedēļā publicētā raksta nobeigums.

• Pamatkritērijs, uz kuru balstās EST vērtējums katrā lietā, ir tas, ka PVN piemēro tikai nodokļa maksātāja veiktai preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai par atlīdzību. Naudas maksājums pats par sevi vēl nenozīmē, ka rodas pienākums maksāt nodokli. Lai darījums būtu apliekams, starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju jāpastāv tiesiskām attiecībām, kurās tiek veikts savstarpējs izpildījums, turklāt pakalpojuma sniedzēja saņemtajai samaksai jābūt faktiskai atlīdzībai par saņēmējam individuāli sniegtu pakalpojumu. Atlīdzības noteikšanas veidam EST ieskatā nav nozīmes.
• Tiesa atsaucas uz saviem iepriekšējiem 2015. gada 23. decembra spriedumiem lietā Air France‑KLM un Hop!Brit‑Air (C‑250/14 un C‑289/14). Tajos norādīts, ka pasažierim, samaksājot biļetes cenu, un lidsabiedrībai, apstiprinot, ka pasažierim vieta ir rezervēta, pārdošanas darījums ir noslēgts un ka tas ir galīgs. Tādējādi cena, kas, parakstot pakalpojuma līgumu, samaksāta par aviobiļešu iegādi, veido atlīdzību par klienta tiesībām saņemt no līguma izrietošo pienākumu izpildi neatkarīgi no tā, vai klients īsteno šīs tiesības. Pakalpojuma sniedzējs ir sniedzis pakalpojumu, tiklīdz tas klientam nodrošinājis iespēju pakalpojumu izmantot, un nav nozīmes tam, vai klients šo iespēju ir izmantojis vai nav.
• MEO lietā EST uzsvēra, ka summa, kas klientam jāmaksā par terminēta līguma priekšlaicīgu izbeigšanu, ļauj MEO gūt tādus pašus ienākumus, kā tad, ja klients nebūtu priekšlaicīgi izbeidzis līgumu, turklāt gan sniedzamais pakalpojums, gan terminētā līguma darbības laikā maksājamā summa jau ir noteikta līguma noslēgšanas brīdī, un tā jāmaksā neatkarīgi no tā, cik ilgi pakalpojums tiek faktiski izmantots. Uz šī pamata EST secina, ka summa, kas klientam jāmaksā par līguma priekšlaicīgu izbeigšanu, ir uzskatāma par ikmēneša maksājumos sadalītās pakalpojuma kopējās cenas neatņemamu sastāvdaļu. Līdzīgi kā Air France‑KLM un Hop!Brit‑Air lietā, EST ieskatā MEO nodrošina klientam tiesības izmantot pakalpojumu un MEO savas saistības izpilda un pakalpojumu ir sniegusi pat tad, ja klients nevēlas šīs tiesības īstenot vai savas vainas dēļ tās neīsteno. Summa, kas maksājama pie līguma priekšlaicīgas izbeigšanas, ir samaksa par MEO sniegto pakalpojumu neatkarīgi no tā, vai klients īsteno vai neīsteno tiesības saņemt pakalpojumu līdz līguma darbības beigām.
• Kaut arī Vodafone lietā saņemtās summas pēc terminētā līguma priekšlaicīgas izbeigšanas neatbilda pakalpojuma vērtībai, ko pakalpojumu sniedzējs būtu saņēmis līguma darbības atlikušajā laikā, ja līgums nebūtu izbeigts, EST ieskatā arī Vodafone pakalpojums pēc būtības ir nodrošināt klientam iespēju saņemt pakalpojumu. Vodafone apņemas sniegt klientiem pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un tajos paredzētajiem nosacījumiem, savukārt klienti apņemas veikt līgumos noteiktos ikmēneša maksājumus, kā arī samaksāt noteiktu summu, ja līgumi tiek izbeigti pirms termiņa beigām no klientiem atkarīgu iemeslu dēļ. Tādējādi arī Vodafone lietā EST uzskatīja, ka summa, kas klientam jāmaksā pie līguma priekšlaicīgas izbeigšanas, veido daļu no ikmēneša pakalpojuma cenas. Kompensācijas maksājumam šajā gadījumā ir tāds pats mērķis, kāds ir ikmēneša maksājumam, ko veiktu klients, ja tas nebūtu priekšlaicīgi izbeidzis līgumu, ņemot vērā to, ka terminētajiem līgumiem tika piemērota cenas atlaide attiecībā pret līgumiem, kuros nebija noteikts pakalpojuma sniegšanas termiņš. Ja klienti neievēro terminētā līguma nosacījumus, pakalpojums uzskatāms par sniegtu, jo klientiem bija nodrošināta iespēja to izmantot. Tādējādi arī Vodafone lietā summu, kas klientam jāmaksā par līguma priekšlaicīgu izbeigšanu savas vainas dēļ, EST uzskatīja par daļu no atlīdzības par sniegto pakalpojumu, kas apliekams ar PVN.