Komersanta saimnieciskās darbības nodrošināšanai darbinieki nereti izmanto personīgās automašīnas. Šajā rakstā aplūkosim, kas jāņem vērā un kādas ir iespējamās nodokļu sekas, šādu izmantošanu iekļaujot darba līgumā.
Priekšrocības un trūkumi
Ja darbinieka automašīnas izmantošana ir iekļauta noslēgtajā darba līgumā, par priekšrocību uzskatāms tas, ka zūd nepieciešamība slēgt papildu līgumu (piemēram, nomas vai patapinājuma līgumu). Turklāt uzņēmumam nav jāreģistrējas CSDD kā automašīnas turētājam.
Šādas līguma formas papildu priekšrocība ir iespēja veikt ar nodokļiem neapliekamus maksājumus par automašīnas izmantošanu (nolietojumu).
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (“UVTN”) likums nosaka, ka UVTN maksā par komersanta īpašumā vai turējumā reģistrētu vai arī no fiziskas personas patapinātu vai uz darba līguma pamata izmantotu vieglo transportlīdzekli. Tātad, izvēloties automašīnas izmantošanu uz darba līguma pamata, komersantam nav paredzēts atbrīvojums no UVTN maksāšanas. Komersantam ir pienākums maksāt UVTN visā darba līguma darbības laikā neatkarīgi no auto lietošanas dienu skaita mēnesī. Nodoklis ir maksājams ik mēnesi līdz nākamā mēneša 15. datumam.
Ja komersants izvēlas lietot darbinieka privāto auto uz darba līguma pamata, tas neatbrīvo komersantu arī no maršruta lapu sagatavošanas.
Saskaņā ar
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8. pantu pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita arī transportlīdzekļa, par kuru maksā UVTN, patērētās degvielas izmaksas virs transportlīdzeklim noteiktās degvielas patēriņa normas uz 100 kilometriem, kura pārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu ne vairāk kā par 20%.
Attiecīgi komersantiem jākontrolē degvielas patēriņš un jāsagatavo maršruta lapas, kas satur vismaz informāciju par odometra rādījumiem mēneša sākumā un beigās un par patērētās degvielas apjomu, lai varētu noteikt, vai patēriņš pārsniedz normu un cik daudz.
Secinājumi
Nodibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējam jāizsver, vai automašīnas izmantošana uz darba līguma pamata ir ekonomiski izdevīga, un jāizvērtē no šīm līgumiskajām attiecībām izrietošās nodokļu sekas.