Rumānijas komercsabiedrība Donauland SRL piegādāja rapšus Vācijas komercsabiedrībai Almos Alfons Mosel Handels GmbH (turpmāk – “Almos”), kura šos darījumus uzskatīja par preču piegādēm ES teritorijā.

 

Nodokļu pārbaudes laikā Donauland nespēja pierādīt, ka piegādātie rapši ir aizvesti no Rumānijas uz Vāciju, tādēļ Rumānijas nodokļu administrācija aprēķināja valsts budžetā maksājamo papildu PVN. Donauland neapstrīdēja nodokļu administrācijas lēmumu, un tas kļuva galīgs.

 

Donauland pārklasificēja šīs preču piegādes ES teritorijā par iekšzemes piegādēm, izrakstot labotus rēķinus un piemērojot PVN pamatlikmi. Kā pārkvalificēšanas pamats šajos rēķinos tika norādīts nodokļu administrācijas lēmums.

 

Saņēmis labotos rēķinus, Almos apliecināja Donauland, ka rapši tiešām nebija izvesti no Rumānijas, un lūdza Donauland vēlreiz labot rēķinus, darījumam norādot savu Rumānijas PVN reģistrācijas numuru, kas radīja pamatu piegādēm piemērot nodokļa apgriezto maksāšanu.

 

Donauland izrakstīja jaunus labotus rēķinus, pārklasificējot iekšzemes piegādes par tādām, kam piemērojama nodokļa apgrieztā maksāšana. Donauland uzrādīja jaunos labotos rēķinus savā PVN deklarācijā, kā rezultātā Donauland radās PVN pārmaksa.

 

Nodokļu administrācija nepiekrita atmaksāt PVN pārmaksu, galvenokārt norādot, ka atmaksa pieprasīta par jau auditētu periodu, par kuru audita lēmums kļuvis galīgs.

 

Izskatot šo lietu, EST norādīja uz PVN neitralitātes principu kā kopējās PVN sistēmas pamatprincipu, kura mērķis ir pilnībā atvieglot PVN maksātājam tā saimnieciskajā darbībā uzlikto nodokļa slogu. Lai nodrošinātu PVN neitralitāti, dalībvalstīm savā tiesību sistēmā jāparedz iespēja koriģēt nodokļa rēķinā nepamatoti aprēķinātu nodokli, ja rēķina izrakstītājs pierāda savu labticību. Ja rēķina izrakstītājs ir laicīgi un pilnībā novērsis PVN ieņēmumu zaudējuma risku, tad PVN neitralitātes princips nosaka, ka nepamatoti aprēķināto PVN var koriģēt. Turklāt dalībvalstis šādu korekciju nedrīkst padarīt atkarīgu nedz no rēķina izrakstītāja labticības, nedz no nodokļu administrācijas rīcības brīvības.

 

Izskatot lietas faktiskos apstākļus, EST nosprieda, ka PVN direktīvas normas, kā arī nodokļu neitralitātes, efektivitātes un samērīguma principi jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai valsts administratīvu praksi, kas PVN maksātājam, kurš veicis darījumus, uz kuriem, kā vēlāk izrādījies, attiecas nodokļa apgrieztā maksāšana, neļauj labot rēķinus par šiem darījumiem un uz tiem atsaukties, lai koriģētu agrāku PVN deklarāciju vai iesniegtu jaunu PVN deklarāciju, ņemot vērā šādi veiktās korekcijas, lai atgūtu kļūdaini aprēķināto un PVN maksātāja samaksāto PVN, uz tā pamata, ka par periodu, kurā notikuši darījumi, jau ir veikta nodokļu pārbaude, par kuru kompetentā finanšu iestāde ir izdevusi paziņojumu par nodokli, kurš kļuvis galīgs, jo PVN maksātājs to nav apstrīdējis.

 

Šis spriedums var noderēt arī Latvijas PVN maksātājiem, kuri līdzīgos apstākļos vēlas saņemt samaksātā PVN atmaksu par periodu, kurā VID veicis nodokļu auditu.