Citas iespējas
Lejupielādēt Drukāt

Saimnieciskās darbības apturēšana, ja nav sniegta VID pieprasītā informācija (1/21/20)

Likums “Par nodokļiem un nodevām” atļauj VID pie noteiktiem nosacījumiem apturēt nodokļu maksātāja (“NM”) saimniecisko darbību, piemēram, konstatējot, ka tas izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Līdz šim VID pārāk plaši interpretējis savas tiesības tik būtiski ierobežot komersanta darbību. Nesen Augstākā tiesa par to sniedza nozīmīgu skaidrojumu.

 

Jautājuma būtība
 
NM ir pienākums sadarboties ar VID saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē nodokļu jomu. Citstarp sadarbība izpaužas kā pieprasītās informācijas un dokumentu iesniegšana. VID var pieprasīt informāciju vai dokumentus šādos gadījumos:
  1. par NM – ārpus ierosināta kontroles pasākuma, ja VID veic šim NM risku analīzi un lemj, vai ierosināms nodokļu audits, datu atbilstības pārbaude vai tematiskā pārbaude;
  2. par NM tam ierosinātā kontroles pasākuma ietvaros;
  3. par NM darījumu partneri, ja kontroles pasākums īstenots attiecībā uz šo partneri.
Līdz šim AT bija norādījusi, ka informācijas pieprasījums ārpus ierosinātā administratīvā procesa NM nav saistošs un nerada tam tiesiskas sekas, taču NM jārēķinās, ka tad VID, visticamāk, izšķirsies pa labu kāda kontroles pasākuma ierosināšanai. NM pienākums sniegt informāciju tam ierosinātās pārbaudes ietvaros nekad īpaši netika apšaubīts. Tagad AT ir paskaidrojusi, ka situācijā, kad VID interesējas nevis par pašu NM, bet tā darījumu partneri, NM ir sadarbošanās pienākums, taču pretēji VID uzskatiem un ieviestajai praksei sadarbības atteikšana un informācijas nesniegšana nav automātiski interpretējama kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tādēļ VID nevar uz tā pamata apturēt NM saimniecisko darbību.
 
Īsumā lietas apstākļi
 
Šajā lietā uzņēmumam tika pieprasīta informācija par darījumu partneri un ar to veiktajiem darījumiem, jo šim partnerim tika veikts audits. Noteiktajā termiņā pieprasītā informācija netika sniegta, tādēļ VID saucis pie administratīvās atbildības uzņēmuma valdes locekli un pieņēmis lēmumu apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību. Uzņēmums iesniedza VID darījumus apliecinošos dokumentus, taču paralēli vērsās administratīvajā tiesā, apšaubot VID tiesības piemērot saimnieciskās darbības apturēšanu par nesadarbošanos ārpus šim komersantam veiktā kontroles pasākuma.
 
VID argumentācija
 
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta pirmo daļu NM ir pienākums sadarboties ar VID. Pieprasītās informācijas nesniegšana atbilstoši likuma 1. panta 14. punktam ir viens no gadījumiem, kuru kvalificē kā izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas un par kuru var apturēt NM saimniecisko darbību atbilstoši 34.1 panta pirmās daļas 2. punktam.
 
Interpretējot šīs tiesību normas kopsakarā, VID uzskatīja:
  1. sadarbošanās pienākums pastāv neatkarīgi no tā, vai nodokļu audits veikts pašam NM vai tā darījumu partnerim;
  2. informācijas un dokumentu neiesniegšanai ir vienādas sekas – VID tiek liegts pārbaudīt NM veiktās saimnieciskās darbības likumību, tostarp nodokļu aprēķināšanas pareizību un pilnīgu nomaksu. Līdz ar to nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās informācijas nesniegšana pati par sevi ir izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas, tādēļ VID ir tiesīgs apturēt saimnieciskās darbību;
  3. no tiesību normām un to grozījumiem neizriet, ka VID būtu tiesības apturēt NM saimniecisko darbību tikai gadījumos, kad kontroles pasākumu veic pašam NM. Turklāt šī sankcija ir iedarbīga un biežāk sasniedz vajadzīgo rezultātu salīdzinājumā ar citiem ietekmēšanas līdzekļiem.
Augstākās tiesas (“AT”) secinājumi
 
Izšķirošais apstāklis šajā gadījumā bija tieši tas, ka VID apturēja saimniecisko darbību komersantam nevis sakarā ar to, ka netika sniegta informācija šim komersantam veiktā nodokļu kontroles pasākuma ietvaros, bet gan tā darījumu partnerim veiktā nodokļu kontroles pasākuma ietvaros.
 
AT secina, ka VID ir tiesības apturēt NM saimniecisko darbību tikai tad, ja NM izdarījis būtisku pārkāpumu, kas ietekmē maksājamo nodokļu apmēru. Turpretī informācijas nesniegšana nav atzīstama par šādu būtisku pārkāpumu. Arī informācijas nesniegšanas gadījumā jākonstatē, ka ar šo bezdarbību NM ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. AT atzīst, ka jānošķir gadījumi, kuros atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 14. punktam NM nesniedz informāciju, izvairoties no nodokļu vai nodevu maksāšanas, un gadījumi, kuros VID tiek apgrūtināta pierādījumu iegūšana, veicot tādus nodokļu kontroles pasākumus citam NM, kas nav vērsti uz paša lēmuma adresāta nodokļu maksāšanas pienākumu. Neapšaubāmi, abos gadījumos personai, kurai pieprasīta informācija, ir pienākums sadarboties ar VID, taču tas nenozīmē, ka, atsakot sadarbību, NM piemērojamas vienas un tās pašas sankcijas.
 
Vienlaikus AT pieļauj, ka principā varētu rasties situācija, kad trešā persona ar savu darbību var palīdzēt citam NM izvairīties no nodokļu vai nodevu maksāšanas, būtiski apgrūtinot vai padarot neiespējamu to pareizu iekasēšanu. Tāpat varētu būt situācijas, kad trešās personas rīcības rezultātā VID tiek liegts noskaidrot, vai nodokļu normatīvos aktus ir ievērojusi pati trešā persona. Taču arī šādos gadījumos jāpamato NM veiktais nodokļu sistēmas apdraudējums, un vispārīga atsauce vai pieņēmums par šādas situācijas iespējamu rašanos nav pietiekams. Tātad pie noteiktajiem nosacījumiem un pārliecinošas argumentācijas VID tomēr būs tiesīgs apturēt saimniecisko darbību arī sakarā ar NM atteikumu sniegt informāciju par darījumu partneri.
 

Dalīties ar rakstu

Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com

Uzdot jautājumu