Eiropas Komisija (EK) ir izdevusi juridiski nesaistošus skaidrojumus (Explanatory Notes) regulas praktiskai piemērošanai. Tajos norādīts, ka regulā minēto dokumentu kopuma iegūšana ļauj prezumēt, ka ir notikusi preču piegāde citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, taču šādu dokumentu neesība uzreiz nenozīmē, ka piegāde nav notikusi. Ja šis dokumentu kopums nav pieejams, tad pierādīšanas nasta gulstas uz komercsabiedrību.

 

Ja komercsabiedrības rīcībā ir regulā minēto dokumentu kopums, tad nodokļu administrācija var apstrīdēt šo prezumpciju, sniedzot atbilstošus pierādījumus, piemēram, ja konstatēts, ka preces faktiski nav izvestas no preču nosūtīšanas dalībvalsts.

 

Konstatējot, ka kāds no regulā minētajiem dokumentiem, kas ir komercsabiedrības rīcībā, satur nepareizu informāciju vai pat ir viltots, prezumpcija vairs nav spēkā, bet komercsabiedrībai vajadzētu dot iespēju iesniegt citu atbilstošu dokumentu, lai prezumpcija atkal būtu spēkā. Komercsabiedrība var iesniegt arī citus regulā neminētus pierādījumus, lai apliecinātu, ka atbrīvojuma saņemšanai izvirzītās prasības ir izpildītas.

 

Tā kā šiem dokumentiem jābūt tādiem, kas nav savstarpēji pretrunīgi un ko izdevušas divas savstarpēji neatkarīgas personas, kuras nav atkarīgas arī no pārdevēja un no pircēja, EK analizēja, pie kādiem nosacījumiem personas uzskatāmas par atkarīgām. EK secināja, ka personas ir atkarīgas, ja tās ir viena un tā pati juridiskā persona (piemēram, uzņēmums nosūta preces pastāvīgajai pārstāvniecībai citā dalībvalstī) vai arī personas atbilst nacionālajā regulējumā izvirzītajiem saistītu personu kritērijiem (Latvijā saistītu personu definīcija sniegta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. punktā).

 

EK atzīst, ka gadījumā, ja preču transportēšanu veic pircējs ar savu transportu, regulā minēto dokumentu kopumu būs grūti iegūt, tādēļ prezumpcija nav spēkā.

 

EK norāda, ka nevajadzētu ierobežot regulā minēto pierādījumu iegūšanu elektroniski. Tāpat EK norāda, ka gadījumā, ja pārdevējs nokavējis regulā noteikto termiņu pircēja rakstiska paziņojuma iesniegšanai, prezumpcijai vajadzētu būt spēkā, neskatoties uz nokavējumu.

 

EK pieļauj, ka dalībvalstis savā nacionālajā regulējumā varētu ieviest vieglāk izpildāmas prasības, lai apliecinātu, ka preču piegāde citas dalībvalsts nodokļa maksātājam ir notikusi. Igaunijā un Lietuvā nodokļa maksātāji var izvēlēties PVN 0% likmes apliecināšanai izmantot līdzšinējo dokumentu kopumu vai arī iegūt regulā minēto dokumentu kopumu. Arī Dānija ir izvēlējusies dot nodokļa maksātājiem iespēju atkāpties no regulas piemērošanas.