Grozījumi paredz noteikt, ka apliekamajā bāzē neietver UIN maksātāja ārvalsts PP nosacīti sadalīto peļņu, ja UIN maksātāja un tā PP darījumu uzskaite tiek veikta dalīti un PP ārvalstī maksā nodokli par gūto ienākumu vai ja no tās ienākuma ārvalstī ir ieturēts nodoklis.

 

 

Likumā tiks noteikts, ka apliekamajā bāzē iekļauj aktīva, ko UIN maksātājs nodod savai PP ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, vērtību, ja nodošanas rezultātā VID zaudē tiesības nodotajam aktīvam uzlikt nodokli. Šī norma attieksies arī uz aktīvu vērtības daļu, par ko samazina PP apliekamo objektu, bet neattieksies uz aktīviem, ko nodod uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus –

Likumā tiks paredzēts, ka, ja aktīva uzskaites vērtība neatbilst tā tirgus vērtībai, tad apliekamajā bāzē būs jāiekļauj attiecīgā aktīva tirgus vērtības daļa. Ja UIN maksātāja un tā PP darījumu uzskaite tiek veikta dalīti, tad UIN būs jāmaksā brīdī, kad UIN maksātājs veic ārvalsts PP ienākuma sadali. Turpretī, ja PP pārceļ savu saimnieciskās darbības veidu uz galveno uzņēmumu vai uz galvenā uzņēmuma citu PP, tad apliekamajā bāzē būs jāiekļauj pārcelto aktīvu tirgus vērtība to nodošanas brīdī, no kuras atņemta uz tiem attiecināmo saistību summa, kuras reorganizācijas procesā tiek nodotas kopā ar aktīviem (izņemot uzkrātās saistības, kas attiecināmas uz nākotnes izdevumiem). Tādējādi UIN nebūs jāmaksā par pārceltajiem aktīviem, ja tos saimnieciskās darbības veikšanai Latvijā turpina lietot cits UIN maksātājs.

 

 

PP joprojām jāiesniedz UIN deklarācija līdz nākamā mēneša 20. datumam. Taču, lai PP līdzīgi pārējiem UIN maksātājiem varētu sagatavot bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, likumā tiks noteikts, ka PP bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

 

Likumā arī tiks noteikts, ka nodokļa piemaksai, kas veidojas PP pēc labojumiem pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijā, nepiemēro nokavējuma naudu, ja labojumi veikti, precizējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci, un labotā deklarācija iesniegta VID četru mēnešu laikā no pārskata gada pēdējā mēneša. Taču noteikums par nokavējuma naudas nepiemērošanu neattieksies uz gadījumu, ja PP beidz saimniecisko darbību Latvijā.

 

 

Grozījumi attiecībā uz hibrīdneatbilstību neitralizēšanu,¹ par ko esam informējuši MindLink.lv abonentus jau iepriekš, attiecas arī uz PP. Jāņem vērā, ka PP hibrīdneatbilstība rodas gadījumā, kad PP un galvenā uzņēmuma rezidences jurisdikcijās ir atšķirīgi noteikumi par ienākumu un izdevumu sadali starp vienas un tās pašas vienības struktūrvienībām. Tas ietver arī gadījumus, kad neatbilstības iznākums rodas, jo saskaņā ar PP jurisdikcijas tiesību aktiem tiek uzskatīts, ka PP neveidojas, bet saskaņā ar galvenā uzņēmuma rezidences jurisdikcijas tiesību aktiem tiek uzskatīts, ka attiecīgajā situācijā PP ārvalstī pastāv (neatzīta PP). Tādējādi tiks noteikts, ka UIN maksātājam jāpalielina apliekamā bāze par ārvalstī neatzītas PP ienākumu.