Iepriekš esam informējuši MindLink.lv abonentus par plānotajiem grozījumiem UIN likumā. Šajā rakstā – sīkāk par grozījumiem attiecībā uz hibrīdneatbilstībām un to neitralizēšanu, piemērojot UIN.
Hibrīdneatbilstības jēdziens
Viens no ESAO BEPS
1 plāna pasākumiem bija hibrīdneatbilstības seku novēršana, kas tika noregulēts ar Padomes Direktīvu (ES) 2016/1164 un Padomes Direktīvu (ES) 2017/952, kuru normas Latvijai jāievieš savos normatīvajos aktos līdz 2020. gada 1. janvārim. Hibrīdneatbilstību regulējumu plānots pārņemt, papildinot UIN likuma 4. pantu un ieviešot 7.
1 pantu.
Hibrīdinstrumenti ir struktūras, kas uzņēmumam ļauj atskaitīt izmaksas divās valstīs vai neaplikt ienākumus nevienā valstī, izmantojot nodokļu piemērošanas atšķirības. Piemēram, hibrīdneatbilstība rodas, ja aizdevuma procentus izmaksātāja valstī uzskata par maksājumu par kapitālu (un tie ir atskaitāmi UIN vajadzībām), turpretī saņēmēja valstī tos uzskata par dividendēm, kuras nav apliekamas. Šajā gadījumā maksājumam nepiemēro nodokli nevienā valstī.
Tātad hibrīdneatbilstība nozīmē –
- viena un tā paša maksājuma atskaitīšanu UIN vajadzībām izmaksātāja valstī un tā neiekļaušanu apliekamajā ienākumā saņēmēja valstī (turpmāk – “atskaitījums bez iekļaušanas”) vai
- viena un tā paša maksājuma atskaitīšanu UIN vajadzībām gan izmaksātāja valstī, gan saņēmēja valstī (turpmāk – “dubultais atskaitījums”).
Regulējuma piemērošana
Hibrīdneatbilstību normas attiecas uz darījumiem starp saistītiem ES uzņēmumiem, kā arī gadījumos, kad darījumā ir iesaistīta trešā valsts un vismaz viens no darījuma partneriem ir UIN maksātājs (reverso hibrīdu gadījumā – ES dalībvalstī izveidota hibrīdvienība
2), proti, šādos darījumos:
- starp nodokļa maksātāju un ar to saistītu uzņēmumu;
- starp saistītiem uzņēmumiem;
- starp galveno uzņēmumu un pastāvīgo pārstāvniecību (PP);
- starp viena uzņēmuma divām vai vairākām PP;
- nodokļa maksātāja dalība strukturētā pasākumā.
Jāņem vērā, ka šo normu piemērošanai UIN likuma 7.1 panta piektās daļas 13. punktā plānots ietvert saistītu uzņēmumu definīciju.
Hibrīdneatbilstības seku neitralizēšana
Grozījumi uzliek nodokļa maksātājam pienākumu neitralizēt hibrīdneatbilstības sekas, palielinot savu apliekamo bāzi. Ir paredzēta primārā un sekundārā korekcija (sekundāro korekciju piemēro gadījumos, kad darījuma otra puse, kas nav ES dalībvalsts un nav ieviesusi hibrīdneatbilstību neitralizēšanas pasākumus, neveic primāro korekciju).
“Dubultā atskaitījuma” neitralizēšanai plānots noteikt, ka gadījumā, ja abas darījumā iesaistītās valstis ir ES dalībvalstis, maksājuma saņēmējam būs jāpalielina apliekamā bāze par attiecīgu summu, kas atskaitīta uz izmaksātāja valsts normatīvo aktu pamata. Ja darījuma partneris atrodas trešajā valstī, tad hibrīdneatbilstība būs jānovērš ES dalībvalsts uzņēmumam neatkarīgi no izmaksātāja/saņēmēja statusa.
Lai neitralizētu “atskaitījumu bez iekļaušanas,” pienākums palielināt apliekamo bāzi būs izmaksātājam, ja darījuma partneri ir ES reģistrēti uzņēmumi. Ja izmaksātāja valsts ir trešā valsts, tad ES dalībvalsts uzņēmumam kā maksājuma saņēmējam jānodrošina tā atbilstoša iekļaušana apliekamajā ienākumā.
Īpašs regulējums paredzēts arī darījumu ķēdei, kurā formāli ES dalībvalsts uzņēmums nerada hibrīdneatbilstību, tomēr, vērtējot darījumu virkni, secināms, ka hibrīdneatbilstība rodas trešajā valstī, t.i., saņemtais un apliekamajā bāzē iekļautais maksājums trešajā valstī tiek kompensēts ar citu šā darījuma maksājumu, kas rada dubulto atskaitījumu. Tas jānovērš ES nodokļa maksātājam, palielinot apliekamo bāzi par atskaitījumu, kas trešajā valstī izmantots hibrīdneatbilstības kompensēšanai.
Grozījumi arī uzliek nodokļa maksātājam pienākumu palielināt apliekamo bāzi par ārvalstī neatzītas PP ienākumu, kā arī atsevišķu regulējumu, kas piemērojams caurskatāmām (hibrīda) vienībām.
Nodokļa maksāšana
Hibrīdneatbilstības rezultāts būs viens no nosacīti sadalītās peļņas elementiem, kas jāiekļauj pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā.
_________________________
1 ESAO koordinēto pasākumu kopums pret nodokļa bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu
2 Situācija, kad vienā valstī vienību uzskata par nodokļa maksātāju, kas ļauj tai veikt atskaitījumu par dalībniekam veiktu maksājumu, taču dalībnieka valstī šo vienību nodokļu vajadzībām uzskata par caurskatāmu, kā rezultātā no tās saņemto maksājumu dalībnieks neatzīst un neiekļauj apliekamajā bāzē.
