Eiropas Savienības Tiesa (EST) šā gada 10. jūlijā ir pieņēmusi spriedumu lietā C-273/18 SIA “Kuršu zeme” pret VID, kurā analizēts jautājums, vai secīgu pārrobežu preču piegāžu ķēdes darījumos ar vienu transportēšanu preču gala saņēmējs – Latvijas komercsabiedrība – bija tiesīga atskaitīt priekšnodokli, kas norādīts citas Latvijas komercsabiedrības nodokļa rēķinos, ja SIA “Kuršu zeme” preces saņēma Lietuvā (sākotnējā preču piegādātāja noliktavā) un pati nodrošināja transportēšanu uz Latviju. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Pamatlietas fakti un apstākļi
Atbilstoši EST spriedumā norādītajam, Latvijā reģistrēts PVN maksātājs “Kuršu zeme” bija atskaitījis priekšnodokli, pamatojoties uz cita Latvijā reģistrēta PVN maksātāja – “KF Prema” – izrakstīta nodokļa rēķina par iekšzemē veiktu preču piegādi.
Nodokļu auditā VID bija konstatējis, ka “Kuršu zemes” veiktais iegādes darījums noticis secīgu, starp vairākām sabiedrībām veiktu darījumu ķēdes beigās. Sākotnēji Lietuvā reģistrēta sabiedrība UAB “Baltfisher” preces pārdeva divām Latvijā reģistrētām sabiedrībām, kuras pārdeva tās tālāk vēl citai Latvijā reģistrētai sabiedrībai, kura pārdeva tās tālāk “KF Prema,” kura visbeidzot pārdeva tās “Kuršu zemei.” “Kuršu zeme” pati nodrošināja preču transportēšanu no Klaipēdas uz savu rūpnīcu Latvijā.
Nespēdams rast loģisku izskaidrojumu šai darījumu ķēdei, VID uzskatīja, ka starpniecības sabiedrības faktiski nav veikušas nekādu darbību preču iegādes īstenošanai, turklāt “Kuršu zeme” nevarēja nezināt par ķēdes mākslīgo raksturu. VID uzskatīja, ka “Kuršu zeme” preces ir faktiski iegādājusies tieši no Lietuvas komercsabiedrības, un pārkvalificēja iegādes kā preču iegādes ES teritorijā no Lietuvas nodokļa maksātāja – UAB “Baltfisher.” Rezultātā “Kuršu zemei” tika koriģētas iesniegtās PVN deklarācijas, palielinot aprēķināto PVN un vienlaikus par šo summu samazinot “Kuršu zemes” deklarēto iekšzemes priekšnodokli, uzskatot, ka darījumi nav veikti iekšzemē.
Šajā lietā VID nebija konstatējis, ka “Kuršu zeme” vai kāds no darījumu ķēdes uzņēmumiem būtu guvis nepamatotas nodokļa priekšrocības.
“Kuršu zeme” par šo VID lēmumu cēla prasību tiesā. Tiesvedības gaitā Augstākā tiesa vērsās EST, lai noskaidrotu, vai PVN direktīva pieļauj atteikt tiesības atskaitīt priekšnodokli, ja preču iegāde notikusi secīgu, vairāku personu starpā veiktu pārdošanas darījumu ķēdes beigās un ja nodokļa maksātājs preces ieguvis tādas personas noliktavā, kura ir ķēdes dalībniece, bet nav persona, kas rēķinā norādīta kā piegādātājs. Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, vai ar to pietiek, lai konstatētu, ka pastāv ļaunprātīga rīcība, ko īstenojis nodokļa maksātājs vai citas personas, kas piedalās ķēdē, vai arī tomēr jāpierāda, kādu nepamatotu nodokļa priekšrocību guvis nodokļa maksātājs vai citas personas.
Izskatot lietu, EST atgādina – tas, ka prece nav saņemta tieši no rēķina izsniedzēja, uzreiz nenozīmē īstā piegādātāja krāpniecisku slēpšanu un obligāti neveido ļaunprātīgu rīcību, tam var būt citi iemesli, piemēram, divu secīgu vienu un to pašu preču pārdošanas darījumu esība, kuras pēc pasūtījuma pirmais pārdevējs tieši transportē otrajam pircējam. EST atgādina, ka preču piegādes darījums PVN direktīvas izpratnē ir tiesību nodošana rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam, turklāt nav vajadzīgs, lai pirmais pircējs būtu kļuvis par preču īpašnieku transportēšanas brīdī, jo piegādes esības priekšnosacījums nav īpašumtiesību nodošana uz preci.
Tā kā lietā nebija konstatētas nodokļa priekšrocības, EST uzskatīja, ka darījumu ķēdes esība un fakts, ka “Kuršu zeme” preces fiziski saņēma Lietuvas uzņēmuma UAB “Baltfisher” noliktavā, pats par sevi nevar būt pamats secinājumam, ka “Kuršu zeme” preces nav iegādājusies no Latvijas uzņēmuma “KF Prema.”
Tomēr EST vērš uzmanību uz jautājumu, ko Augstākā tiesa nav uzdevusi, proti, kura no preču piegādēm/iegādēm darījumu ķēdē ir tā, uz kuru attiecināms pārvadājums no Lietuvas uz Latviju un kura vienīgā jākvalificē kā preču piegāde/iegāde ES teritorijā. EST norādījusi, ka Augstākajai tiesai jāveic vispārīgs visu lietas apstākļu vērtējums un īpaši jāpārbauda, kurā brīdī “Kuršu zemei” tika nodotas tiesības rīkoties ar preci kā īpašniekam. No brīža, kad šī nodošana ir notikusi, proti, pirms pārvadājuma vai pēc tā, būs atkarīgs, kura no ķēdē ietilpstošajām piegādēm/iegādēm kvalificējama kā preču piegāde/iegāde ES teritorijā.
Ja secīgu piegāžu ķēdē ar vienu transportēšanu ES teritorijā transportēšana notikusi galīgajā piegādē, tad tā arī būs preču piegāde/iegāde ES teritorijā. Šādā gadījumā darījums starp “KF Prema” un “Kuršu zeme” nav iekšzemes preču piegāde un tam nav pamata piemērot Latvijas 21% PVN. Rezultātā “Kuršu zeme” nav tiesīga atskaitīt priekšnodokli uz piegādātāja izsniegta kļūdaina rēķina pamata.
Tiesa norāda, ka šādā gadījumā “Kuršu zemei” jālūdz preču piegādātājam atmaksāt samaksāto PVN civiltiesiskā kārtā. Tikai tad, ja piegādātājs PVN ir faktiski iemaksājis valsts budžetā un izrādās, ka PVN atmaksa nav iespējama vai ir pārmērīgi grūta, tostarp piegādātāja maksātnespējas gadījumā, saskaņā ar efektivitātes principu atmaksas pieteikumu varētu vērst tieši pret nodokļu administrāciju, nevis piegādātāju.
Jāpiebilst, ka šajā secīgu piegāžu ķēdē, ja īpašumtiesības uz preci pāriet gala saņēmējam pirms transportēšanas sākuma no Lietuvas, visiem iepriekšējiem pārdevējiem (Latvijas uzņēmumiem) ķēdē jārēķinās, ka to veiktās preču piegādes vieta ir Lietuva un piegādēm piemērojams Lietuvas PVN, jo šajos ķēdes posmos transportēšana nenotiek un preces piegādes brīdī atrodas Lietuvā.
