Projekts izstrādāts, lai ieviestu Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas 2016/1164 normas

saistībā ar rezidences maiņas nodokli un hibrīdneatbilstībām. Projekts paredz UIN likumā veikt redakcionālus grozījumus, kā arī esošas normas papildināt ar jaunām, lai nodrošinātu skaidru un saprotamu UIN piemērošanu preces piegādātājam vai pakalpojuma sniedzējam veiktai priekšapmaksai, auditā atklāto pārkāpumu korekcijām, reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanai, nerezidenta ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā, uzkrājumiem nedrošiem debitoru parādiem u.c.

 

 

Lai nodrošinātu pilnīgu direktīvas normu pārņemšanu, UIN likumā tiks iekļautas papildu normas par UIN piemērošanu aktīviem, ko nodokļa maksātājs bez atlīdzības pārvieto uz ārvalstīm. Apliekamajā bāzē plānots neiekļaut aktīvus, kurus nodokļa maksātājs bez atlīdzības pārvieto uz ārvalsti un uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus, nodod –

 

UIN likuma 10. pantā plānots iekļaut normu, ka gadījumā, ja procentu izmaksas pārskata gadā pārsniedz 3 miljonus eiro, tad palielināto procentu maksājumu noteikumu nepiemēro procentu maksājumiem, ko veic par aizņēmumu no ES rezidenta ilgtermiņa publiskās infrastruktūras projektu finansēšanai.

 

 

Plānots papildināt UIN likumu ar 7.¹ pantu, nosakot UIN piemērošanu darījumiem, kas rada hibrīdneatbilstības.¹ Šīs normas attieksies uz saistītu uzņēmumu darījumiem un nodokļa maksātāja dalību strukturētos pasākumos.

 

 

Ja darījums netiks uzsākts 12 mēnešu laikā pēc mēneša, kurā samaksāts avanss, galvojums vai rokasnauda, tad šis maksājums būs jāiekļauj pārskata gada pēdējā mēneša apliekamajā bāzē. Taču, ja 36 mēnešu laikā pēc mēneša, kurā samaksāts avanss, galvojums vai rokasnauda, darījums tomēr tiks veikts, tad nodokļa maksātājs varēs precizēt attiecīgo deklarāciju, samazinot apliekamajā bāzē iekļauto maksājumu apmēru.

 

(nobeigums nākamnedēļ)