Datu valsts inspekcija ir atzinusi, ka videonovērošanas ierīču uzstādīšana darba vietā ar skaņas ierakstu nav tiesiska, ja vien normatīvie akti tieši nepieļauj to izmantošanu. Šajā rakstā – par videonovērošanu no Vispārīgās datu aizsardzības regulas1 prasību viedokļa.
Datu apstrādes tiesiskais pamats
Mūsdienu dinamiskajā vidē tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tirgū ienāk jaunas ierīces, kas aprīkotas ar nevainojamu videoieraksta izšķirtspēju, skaņas kvalitāti un iespēju glabāt videonovērošanas laikā iegūto videoierakstu neierobežotu laiku.
Tomēr pirms ierīču iegādes jāpārliecinās, vai darba devējam nepastāv pienākumi un aizliegumi, kas jāņem vērā pirms videonovērošanas uzsākšanas. Videonovērošana jāveic likumīgi un atbilstoši iepriekš noteiktiem mērķiem, kurus plāno sasniegt darba devējs. Īpaša uzmanība pievēršama veiktās videonovērošanas samērīgumam ar darbinieku tiesībām uz privātumu. Ar informatīvu zīmju izvietošanu par veikto videonovērošanu nepietiek, lai uzskatītu, ka darba devējs ir izpildījis normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Visbiežāk videonovērošanas datu apstrādes tiesiskais pamats ir uzņēmuma leģitīmas intereses (regulas 6. panta pirmās daļas (f) apakšpunkts), tātad uzņēmumam par šo datu apstrādes procesu būtu jāveic interešu līdzsvarošanas tests.
Taču tas neizslēdz kādu citu regulas 6. pantā noteikto datu apstrādes tiesisko pamatu, piemēram, par veikto videonovērošanu tiek saņemta datu subjekta piekrišana. Piemēram, datu subjekta piekrišana tiek izteikta tajā brīdī, kad viņš ienāk uzņēmuma teritorijā, kurā tiek veikta videonovērošana, ar nosacījumu, ka uzņēmums ir izlicis paziņojumu (zīmes, uzlīmes u.c.) par to, ka teritorijā tiek veikta videonovērošana. Attiecīgi tiek pieņemts, ka datu subjekts ir informēts par uzņēmuma teritorijā veikto videonovērošanu un piekritis šādai datu apstrādei.
Iesakām videonovērošanas datu apstrādes tiesisko pamatu aprakstīt uzņēmuma iekšējos dokumentos vai privātuma paziņojumā, kas publicēts uzņēmuma mājaslapā.
Videonovērošanas mērķis
Videonovērošana ir atļauta, ja ar tās palīdzību tiek nodrošināta cilvēka dzīvības, veselības un īpašuma aizsardzība, kā arī kaitējumu vai zaudējumu nodarītāju identificēšana.
Tomēr jāņem vērā, ka videonovērošanas ierīču ierakstus nav atļauts izmantot citiem mērķiem, piemēram, lai kontrolētu darba veikšanas kvantitāti vai kvalitāti, ja darba devējs par to iepriekš nav brīdinājis un datu subjekta (darbinieka, klienta utt.) rīcībā nav informācijas par šādu datu apstrādes mērķi.
Praksē bieži tiek secināts, ka uzņēmumi veic darbinieku videonovērošanu, lai nodrošinātu darba procesa uzraudzību un darba kvalitātes kontroli. Šāda videonovērošana nav atļauta, jo tā, iespējams, ietekmē personu tiesības uz privātumu. Lai šādai datu apstrādei būtu tiesisks pamats, iepriekš jāveic rūpīgs izvērtējums.
Piemēram, Francijas datu inspekcija šā gada jūnijā mazam uzņēmumam, kurā strādāja tikai deviņi darbinieki, uzlika 20 000 eiro sodu par videonovērošanas veikšanu kabinetā, kurā atradās seši biroja darbinieki.
2
Tā kā Eiropa virzās uz vienotu sodu pieeju, vērtējot datu aizsardzības pārkāpumus Latvijas uzņēmumiem, Datu valsts inspekcija (DVI) ņems vērā pastāvošo uzraudzības iestāžu sodu piemērošanas praksi.
Interešu līdzsvarošanas tests
Ja uzņēmums apstrādā personas datus uz leģitīmu interešu pamata, piemēram, automašīnas, kas iebrauc stāvvietā, tiek skaitītas ar videonovērošanas ierīci, notiek videonovērošana darba telpās, katram no konkrētā datu apstrādes procesa ir jāveic interešu līdzsvarošanas tests.
Ja uzņēmums nav veicis interešu līdzsvarošanas testu, tad pastāv risks, ka uzņēmums nav ņēmis vērā datu subjektu pamattiesības un nav tās līdzsvarojis ar citām pamattiesībām saskaņā ar regulā noteikto proporcionalitātes principu. Veicot pārbaudes, DVI varētu konstatēt, ka uzņēmums pārkāpj regulas 6. panta pirmās daļas (f) apakšpunktu, un piemērot sodu.
Interešu līdzsvarošanas testa pamatā ir nepieciešams konstatēt, ka datu apstrāde tiek veikta, ievērojot datu minimizēšanu jeb proporcionalitāti, un ka datu subjekta tiesības ir svarīgākas par uzņēmuma vai trešās personas interesēm.
Iesakām uzņēmumiem izstrādāt iekšējās procedūras, kurās tiek noteikta interešu līdzsvarošanas testa veikšanas kārtība un veidlapas, kas jāaizpilda par jebkuru datu apstrādes procesu, ja tā apstrādes pamatā ir uzņēmuma leģitīmas intereses. Tā rezultātā personas dati tiks apstrādāti nepieciešamā mērķa sasniegšanai un tiks adekvāti ieviesti aizsardzības līdzekļi DVI pārbaužu gadījumā.
Interešu līdzsvarošanas testa procedūru izstrādē un veikšanā iesakām iesaistīt datu aizsardzības speciālistus.
(nobeigums nākamajās Īsziņās)
____________________________________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
2 Sīkāka informācija: https://iapp.org/news/a/cnil-fines-company-20k-euros-for-illicit-employee-surveillance/
