Iepriekšējā nedēļā publicētā raksta nobeigums.
Informēšanas pienākums
Veicot videonovērošanu uzņēmuma teritorijā, darba devējs apstrādā esošo, bijušo un iespējamo darbinieku, kā arī klientu un sadarbības partneru personas datus.
Papildus tam, ka uzņēmums informē datu subjektus par veikto videonovērošanu savā privātuma paziņojumā, mājaslapā un iekšējos dokumentos, uzņēmumam savā teritorijā pirms personu iekļūšanas videonovērošanas zonā jāizvieto zīmes, kurās ietverama vismaz šāda informācija:
- • par videonovērošanas ierīces esību;
- • pārziņa (atbildīgās personas) nosaukums vai vārds, uzvārds, kā arī adrese un cita kontaktinformācija;
- • videonovērošanas mērķis.
Uzstādot videonovērošanas iekārtas uzņēmuma īpašuma aizsardzībai, jārespektē viesu un garāmgājēju tiesības uz privātumu un savu personas datu aizsardzību.
ES Tiesa savā 2014. gada 11. decembra lēmumā lietā C-212/13 noteica, ka gadījumā, ja fiziska persona pie sava īpašuma ir uzstādījusi videonovērošanas kameras ar mērķi aizsargāt īpašumu, veselību un dzīvību, bet ar šo sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa, šīs tiesību normas izpratnē tā nav datu apstrāde tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām.
Tādējādi uzņēmums drīkst veikt videonovērošanu savā īpašumā, bet nedrīkst veikt videonovērošanu ārpus sava īpašuma, proti, veikt videonovērošanu, kur ierakstos redzams blakus esošs īpašums un privātie, valsts vai pašvaldības autoceļi. Videonovērošana nav atļauta arī tad, ja to veic, lai nodrošinātu sava autotransporta drošību, kas novietots ārpus sava īpašuma.
Ja videonovērošana notiek ārpus uzņēmuma teritorijas, tā saskaņojama ar DVI vai pašvaldību.
Iesakām uzņēmumiem atkārtoti pārliecināties, ka izvietotās zīmes atrodas visās vietās pirms personu iekļūšanas uzņēmuma teritorijā un gan zīmes, gan privātuma paziņojums satur pietiekamu informāciju atbilstoši Regulas prasībām.
Glabāšanas periods
Datu glabāšanas laikposmi jānosaka, pamatojoties uz datu apstrādes mērķi, un tie jāierobežo līdz stingri noteiktajam minimumam. Ieteicams tos saglabāt tikai dažas dienas, pirms tam veicot nepieciešamās incidenta pārbaudes un izmantojot ierakstus, lai iniciētu disciplinārlietas, administratīvā pārkāpuma lietas vai kriminālprocesu.
Pēc tam, kad datu apstrādes mērķis vairs neattaisno to glabāšanu aktīvā datubāzē, tie jādzēš, jāanonimizē vai jāarhivē atsevišķā datubāzē, izņemot gadījumus, kad to saglabāšana ir nepieciešama juridisko saistību izpildei vai arī svarīga turpmākai tiesvedībai, protams, ar nosacījumu, ka glabāšanas periods katrā ziņā paliek ierobežots līdz tādam, kas ir absolūti nepieciešams.
Secinājumi
Videonovērošanas pārkāpumi ir vieni no biežāk konstatētajiem datu aizsardzības pārkāpumiem. Arī DVI šogad ir piemērojusi soda sankcijas vairāk nekā 40 gadījumos, tostarp par pārkāpumiem, kas konstatēti saistībā ar videonovērošanu, kad plašā teritorijā novēroti iedzīvotāji un/vai dati izmantoti citiem nolūkiem, nevis īpašuma aizsardzībai.
Zvērinātu advokātu birojs PwC Legal veic personas datu apstrādes atbilstības pārbaudi attiecībā uz Regulas prasībām, sniedz rekomendācijas saistībā ar datu aizsardzības jautājumiem, izstrādā dažādas iekšējās procedūras un dokumentus, veic apmācības uzņēmumu darbiniekiem un piedāvā datu aizsardzības speciālistu pakalpojumus.
