Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (GPKGPL) uzliek pienākumu vidējām, lielām un koncerna mātes sabiedrībām, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniegt VID papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata un konsolidētā gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā – elektronisku norakstu vai elektronisku kopiju EDS kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats un konsolidētais gada pārskats apstiprināts.
Aktuālās izmaiņas, sagatavojot 2018. gada pārskatu
Izmaiņas skar galvenokārt sabiedrības, kuras finanšu pārskatus sagatavo atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu. Tās ir lielas sabiedrības, kuras bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim robežvērtībām:
- 20 miljonu eiro bilances kopsumma;
- 40 miljonu eiro neto apgrozījums;
- vidēji 250 darbinieku pārskata gadā.
Ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem jāsaprot ne tikai Starptautiskie grāmatvedības standarti (SGS), bet arī Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) un ar tiem saistītās Pastāvīgā interpretācijas komitejas un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas interpretācijas, vēlākie šo standartu grozījumi un ar tiem saistītās interpretācijas, kā arī nākotnes standarti un ar tiem saistītās interpretācijas, ko izdod vai pieņem Starptautisko grāmatvedības standartu padome.
Atsevišķu posteņu sadalīšana un pievienošana
GPKGPL 11. panta trešā daļa nosaka, ka sabiedrības, sagatavojot attiecīgo finanšu pārskata sastāvdaļu atbilstoši SGS, attiecīgās shēmas ietvaros drīkst ar arābu cipariem apzīmētos posteņus sadalīt sīkāk vai pievienot jaunu ar arābu ciparu vai burtu apzīmētu posteni, ja tā norādīšanu šajā sastāvdaļā paredz konkrēta SGS prasība vai tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai.
Piemēram, saskaņā ar 16. SFPS “Noma,” kurš piemērojams ar šā gada 1. janvāri, finanšu pārskatā atsevišķi no citiem aktīviem norāda lietojumtiesības aktīvus (right-of-use assets) un atsevišķi no citām saistībām – nomas saistības (lease liabilities). Savukārt peļņas vai zaudējumu aprēķinā procentu izdevumus par nomas saistību uzrāda atsevišķi no lietojumtiesības aktīva nolietojuma izmaksām.
Sabiedrībām, kas sagatavo gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu) atbilstoši GPKGPL arī ir atļauts ar arābu cipariem apzīmētos posteņus sadalīt sīkāk vai pievienot jaunu ar arābu ciparu vai burtu apzīmētu posteni, ja tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai un ja šī posteņa saturs nav ietverts kādā no attiecīgās shēmas posteņiem.
Finanšu pārskata pielikuma elektroniskā noraksta forma
Pielikuma strukturētā forma ir noteikta MK noteikumu Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu” pielikumā. Sagatavojot 2018. gada pārskatu, sabiedrības vairs nevar atkāpties no finanšu pārskata pielikuma elektroniskā noraksta formas aizpildīšanas EDS, kā tas bija atļauts 2016. un 2017. gada pārskatiem. Izņēmums ir sabiedrības, kas sagatavo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Šīs sabiedrības finanšu pārskata pielikumu var iesniegt kā papīra formā sagatavotā finanšu pārskata pielikuma elektronisku kopiju.
Jāpiebilst, ka grāmatvežiem gada pārskata pielikums ir noteikta parauga gadiem izstrādāta veidlapa, kas vislabāk atbilst sabiedrības vajadzībām un ļauj sniegt visskaidrāko priekšstatu par sabiedrības darbību. Ik gadu šo veidlapu atjauno, ieviešot nelielas korekcijas atbilstoši jaunākajiem normatīvo aktu grozījumiem, taču kopumā grāmatvedis ir jau pieradis pie veidlapas ikgadējās aizpildīšanas. VID izstrādātais EDS pielikums var radīt jautājumu, vai tajā jāiekļauj pilnīgi visa sabiedrības papīra formas pielikumā norādītā informācija, kura dažreiz ir plašāka, nekā to paredz šis EDS pielikums. Tādējādi grāmatvedim faktiski jāaizpilda divi pielikumi – viens sabiedrības vajadzībām, otrs VID vajadzībām. Šis jautājums būtu apspriežams ar Finanšu ministriju kā normatīvo aktu izstrādātāju, lai rastu risinājumu, kas samazina administratīvo slogu pārskata sagatavotājiem un revidentiem, kā arī uzņēmumu vadītājiem.
