Kaut arī saprotams, ka platforma ir tirdzniecības vieta, kur tiek savesti kopā preču un pakalpojumu piegādātāji ar patērētājiem, jāņem vērā, ka var atšķirties katras platformas izvēlētais biznesa modelis. Lai izvērtētu PVN piemērošanu platformas darbībai, rūpīgi jāiedziļinās platformas veikto darījumu būtībā un katrā situācijā jānoskaidro, kam un kādu pakalpojumu platforma sniedz. Atgādinām, ka PVN piemērošanas jautājums ir aktuāls tikai tiem pakalpojumiem, par kuriem platforma saņem atlīdzību.

 

Atkarībā no platformas iesaistes savos darījumos tās darbību var uzskatīt par elektroniski sniegtu pakalpojumu vai starpniecības pakalpojumu. Var arī uzskatīt, ka platforma pati sniedz tajā piedāvātos pakalpojumus vai pati veic preču piegādes.

 

 

Par elektroniski sniegtu pakalpojumu varam runāt gadījumos, kad platforma nodrošina pasīvu, pietiekami automatizētu pakalpojuma sniegšanu ar minimālu cilvēkresursu iesaisti, kuru nav iespējams sniegt bez IT izmantošanas. Elektroniski sniegta pakalpojuma gadījumā platforma ir izveidojusi sistēmu, uzrauga un uzlabo tās darbību, bet pati neiesaistās katra pakalpojuma sniegšanā.

 

Ja platformas pakalpojums uzskatāms par elektroniski sniegtu pakalpojumu, tās turētājam jāņem vērā, ka šāda pakalpojuma sniegšanas vietu gan B2B gadījumā, gan B2C gadījumā nosaka pēc pakalpojuma saņēmēja adreses. B2C gadījumā platforma ir atbildīga par PVN samaksu dalībvalstī, kurā atrodas pakalpojuma saņēmējs. Samaksa veicama, reģistrējoties dalībvalstī kā PVN maksātājam vai izmantojot vienas pieturas miniaģentūru (Mini One Stop Shop).

 

 

Lai platformas darbību uzskatītu par starpniecību, tai jābūt apzinātai, nozīmīgai un aktīvai ar mērķi veicināt vienošanās noslēgšanu starp pakalpojuma sniedzēju (preču piegādātāju) un klientu. Lai saprastu, vai platformas darbība ir starpniecība, jāvērtē visi objektīvie apstākļi, kādos darījums tiek veikts. Šajā gadījumā varētu pārbaudīt, vai platforma veic klienta novērtēšanu un pakalpojuma sniedzēja atbilstības izvērtējumu, vai platformai ir ietekme uz darījuma cenu un pakalpojuma sniegšanas principiem. Platformas darbību var raksturot arī tas, vai atlīdzība par tās izmantošanu ir fiksēta maksa vai arī atkarīga no noslēgtā darījuma summas. Ja darījums starp pakalpojuma sniedzēju un klientu notiek lielā mērā automātiski, tas nebūs uzskatāms par starpniecības pakalpojumu.

 

Starpniecības pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka pēc tā darījuma sniegšanas vietas, kurā iesaistās starpnieks. Piemēram, ja platformas pakalpojums uzskatāms par starpniecību darījumā, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, tad platformas pakalpojumu uzskata par sniegtu šī īpašuma atrašanās vietā. Turklāt, ja starpnieks iesaistās kāda neapliekama (piemēram, finanšu) pakalpojuma sniegšanā, tad arī starpnieka sniegtais pakalpojums būs neapliekams.

 

 

PVN vajadzībām personu, kas pakalpojuma sniegšanā darbojas citas personas interesēs, bet savā vārdā, pašu atzīst par šī pakalpojuma sniedzēju un uzskata, ka šī persona pati saņēmusi pakalpojumu no faktiskā sniedzēja un sniegusi to tālāk gala saņēmējam.

 

Atsevišķi jāvērtē, vai platformas veikto darījumu kopums nav tāds, lai uzskatītu, ka platforma pati sniedz platformā piedāvāto pakalpojumu. Šajā gadījumā platformas iesaiste darījumā ir daudz nozīmīgāka, nekā to prasītu starpniecība darījuma slēgšanā. Darījuma izvērtēšanai var ņemt vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) atziņas, kas paustas 2017. gada 11. maija spriedumā lietā C‑434/15 Elite Taxi, vērtējot taksometru platformas sniegto pakalpojumu. Šajā lietā EST vērtēja, vai platforma ir tikai elektroniska platforma kā starpnieks vai tomēr sniedz pakalpojumu transporta jomā. Tā kā platformai bija noteicoša ietekme uz autovadītāju pakalpojumu sniegšanas kārtību, tai īstenojot kontroli pār visiem transporta pakalpojumam raksturīgajiem aspektiem (cenu, drošības noteikumiem, transporta piedāvājumu, pakalpojuma rezervāciju koordinēšanu un autovadītāju vērtēšanu), EST uzskatīja, ka platforma pati ir transporta pakalpojuma sniedzēja.

 

Turklāt katrā situācijā jāvērtē, vai attiecības starp platformu un pakalpojuma sniedzēju tajā neatbilst darba devēja un darba ņēmēja attiecībām.