Pēdējā laikā ir daudz dzirdēts par regulatoru un investoru pieaugošo interesi apstrādāt finanšu datus krietni ātrāk un kvalitatīvāk, par to, ka finanšu pārskati PDF formātā ir gari un nelietojami, tos neviens nelasa, utt. Risinājumu šīm problēmām Eiropas Komisija ir atradusi Eiropas vienotajā elektroniskajā formātā (European Single Electronic Format jeb ESEF). Ar 2020. finanšu gadu visiem biržā kotētiem uzņēmumiem būs jāiesniedz savi konsolidētie pārskati noteiktā formātā, izmantojot definētus kodus.
Paplašināmā uzņēmējdarbības pārskatu valoda
ESEF attieksies uz visām ES (arī Norvēģijas un Islandes) regulētajos tirgos kotētām sabiedrībām neatkarīgi no tā, vai tiek kotētas akcijas vai parāda instrumenti. Visām šīm sabiedrībām būs jāiesniedz pārskati XHTML formātā, lietojot paplašināmo uzņēmējdarbības pārskatu valodu (eXtensible Business Reporting Language jeb XBRL). Tā ir specifiska kodēšanas valoda un sistēma, ko uztur starptautiskā standartu organizācija XBRL International un kura ir brīvi pieejama gan pārskatu sagatavotājiem, gan lietotājiem.
XBRL pamatā ir definēti elektroniskie kodi (tagi), kurus sauc par SFPS taksonomiju, kurā katram finanšu pārskata postenim tiek piešķirts specifisks kods. Kopējais kodu skaits pārsniedz 4500. Šādi kodētu informāciju sniedz XHTML formātā, un to var lasīt gan cilvēks, gan datorprogramma. Kodēšana ir unificēta un SFPS taksonomija ir brīvi pieejama, tādēļ pārskati ir brīvi pieejami apstrādei un lasīšanai ikvienam, kura rīcībā ir atbilstoša programmatūra un prasmes.
ES dalībvalstīs kopumā vairāk nekā 5000 uzņēmumiem būs pienākums lietot XBRL un iesniegt XTMHL pārskatus (no tiem vairāk nekā 4500 ir uzņēmumi ar kotētām akcijām). Latvijā šī prasība attieksies uz vairāk nekā 30 uzņēmumiem.
Pārmaiņu nepieciešamība un ieviešanas grafiks
ESEF saknes meklējamas Atklātības direktīvā, ko Eiropas Komisija apstiprināja jau 2013. gadā. ESEF ir šīs direktīvas pilnīgas iedzīvināšanas pēdējais solis, ko izstrādāja Eiropas vērtspapīru un tirgu pārraugs ESMA. Taču kāpēc mums jāievieš šāds formāts? Un kas esošajā sistēmā nebija gana labs?
Līdz šim uzņēmumu finanšu dati biržās bija publiski pieejami PDF. Šis formāts nav draudzīgs datu analītiķim, jo nepieļauj brīvu datu kopēšanu, turklāt vairāku uzņēmumu datu salīdzināšana un statistikas apkopošana prasa ilgu un manuālu darbu – jāizskata attiecīgie pārskati, jāizraksta vajadzīgie skaitļi utt.
Līdz ar ESEF un pārskatu iesniegšanu XHTML formātā jebkurš investors varēs krietni ātrāk un lētāk iegūt datus, turklāt tos varēs vieglāk un ātrāk apstrādāt, analizēt un savstarpēji salīdzināt. Ne pārāk tālā nākotnē investoram liela apjoma finanšu datu analīze nozīmēs tikai pāris klikšķus un skaisti noformētu atskaišu vērtēšanu.
Uzņēmumiem, kas savus finanšu pārskatus sagatavos XBRL formātā, to ieviešanas gaitā noteikti radīsies papildu izmaksas. Ieviešana nebūs ātra, jo tā prasīs gan sagatavošanās darbus, gan sistēmu pielāgošanu un, iespējams, arī jaunu sistēmu iegādi. Tāpēc ESEF ieviešanai ir paredzēts noteikt pārejas periodu, vispirms pakļaujot kodēšanas prasībām pamata pārskatus (bilance, peļņas vai zaudējumu pārskats, pārējo ienākumu pārskats, pašu kapitāla pārskats un naudas plūsmas pārskats) un tikai pēc diviem gadiem ieviest pilnu finanšu pārskatu kodēšanu.
ES pieņēma ESEF pilnā apmērā 2019. gada 29. maijā, un tas būs piemērojams finanšu pārskatiem par gadu, kas sākas pēc 2020. gada 1. janvāra. Tātad pirmos XBRL pārskatus gatavos 2021. gada pirmajos mēnešos.
(nobeigums – nākamajās Īsziņās)
