Šā gada 15. maijā ES Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-235/18 Vega International par PVN piemērošanu darījumam, kurā uzņēmums nodod savas degvielas kartes izmantošanai citam uzņēmumam (darījumu partnerim). Šajā rakstā – par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
Austrijas komercsabiedrības Vega International pamatdarbība ir jaunu transportlīdzekļu nogādāšana no izgatavotājrūpnīcas līdz klientiem. Šis pakalpojums tiek nodrošināts ar Vega International meitas uzņēmumu starpniecību dažādās valstīs, tostarp Polijā (Vega Poland).
Vega International apgādā visus meitas uzņēmumus ar degvielas kartēm, ko izdevuši dažādi degvielas piegādātāji. Meitas uzņēmumi (arī Vega Poland) nogādājamos transportlīdzekļus uzpilda ar degvielu, izmantojot personalizētas degvielas kartes, kas izsniegtas transportlīdzekļu vadītājiem. Ar kartēm veiktie darījumi notiek centralizēti mātes uzņēmumā. Vega International no degvielas piegādātājiem saņem rēķinus par degvielas piegādi ar PVN un katra mēneša beigās izraksta meitas uzņēmumiem (arī Vega Poland) rēķinus par to rīcībā nodoto degvielu, iekļaujot 2% papildmaksu. Meitas uzņēmumi norēķinās, veicot šo rēķinu apmaksu vai ieskaitu pret saviem mātes uzņēmumam izrakstītajiem rēķiniem.
Polijas nodokļu administrācija atteica atmaksāt Vega International priekšnodokli par degvielas iegādi, kas veikts ar degvielas kartēm, uzskatot, ka šajā gadījumā piemērojams EST spriedumā C-185/01 Auto Lease Holland izteiktais vērtējums, kas paredz vienošanos par degvielas pārvaldību uzskatīt nevis par degvielas piegādes darījumu, bet gan par tās pirkuma finansēšanu. Piemērojot šo spriedumu, būtu uzskatāms, ka Vega International neveic preču piegādi, bet sniedz Vega Poland neapliekamu kredīta piešķiršanas pakalpojumu Padomes Direktīvas 2006/112/EK 135. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
EST atziņas
EST atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jēdziens “preču piegāde” ietver visus vienas darījuma puses veiktos materiāla īpašuma nodošanas darījumus, ar kuriem tā nodod otrai pusei tiesības faktiski rīkoties ar šo īpašumu kā īpašniekam. Tātad būtiski vērtēt, vai pilnvaras ar degvielu rīkoties kā tās īpašniekam ir faktiski nodotas Vega International vai Vega Poland.
Auto Lease Holland lietā EST norādīja, ka persona, kas degvielu pērk tieši uzpildes stacijās un pati lemj par iegādes mērķi un izmantošanas veidu, ir uzskatāma par personu, kas rīkojas ar degvielu kā šīs preces īpašnieks.
EST uzskata, ka jēdziena “preču piegāde” interpretēšanā šajā lietā piemērojami Auto Lease Holland lietā izklāstītie apsvērumi.
Vērtējot lietas faktiskos apstākļus, secināms, ka Vega International rīcībā nav degvielas, par kuras iegādi tā lūdz PVN atmaksu. Vega Poland šo degvielu pērk tieši no piegādātājiem, pati lemj par iegādes kārtību un izvēlas piegādātāju, kā arī degvielas kvalitāti, kvantitāti, veidu un iegādes brīdi uzpildes stacijās. EST ieskatā Vega Poland uzpildītā degviela netiek piegādāta Vega International, un mātes uzņēmums neveic degvielas tālāku piegādi Vega Poland. Vega International sniedz meitas uzņēmumam pakalpojumu, tādēļ nav tiesīga atskaitīt priekšnodokli par degvielas iegādi.
Vērtējot, vai Vega International sniegtais pakalpojums kvalificējams kā neapliekams kredīta piešķiršanas pakalpojums, EST norāda, ka frāze “kredīta piešķiršana un kredīta starpniecība” jāinterpretē plaši, un to nevar attiecināt tikai uz aizdevumiem un kredītiem, ko piešķir bankas vai finanšu iestādes. EST uzskata, ka Vega International veiktā degvielas kartes nodošana Vega Poland rīcībā ir uzskatāma par finanšu darījumu, proti, kredīta piešķiršanu Padomes Direktīvas 2006/112/EK 135. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Papildmaksa 2% apmērā, ko Vega International saņem no Vega Poland, uzskatāma par atlīdzību, kas saņemta par šo pakalpojumu.
Degvielas karšu nodošanu cita uzņēmuma rīcībā praktizē arī Latvijas uzņēmumi, tādēļ šis EST spriedums varētu ietekmēt priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību uzņēmumos, kuri degvielas kartes nodošanu uzskata par degvielas piegādi un atskaita priekšnodokli.
